Burtiski katrā skolā un nereti arī klasē ir pa kādam tā saucamajam problemātiskajam bērnam, kurš mūždien nav izpildījis mājasdarbus, aizmirsis burtnīcas, pazaudējis sporta tērpu utt. Latvijas valstij savukārt ir sava problemātiskā institūcija - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Nu jau vairākus mēnešus nav skaidrs, kā šajā birojā vispār ir iespējama darbība, ņemot vērā nepārtrauktu sava veida karadarbību, kur vienā pusē ir KNAB šefs Normunds Vilnītis, bet otrā - viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks (nupat gan atlaists no darba). Pirmkārt, tas, ka padotie neņem galvā priekšnieku, nav normāli nevienā uzņēmumā vai institūcijā, kur nu vēl drošībsargājošā struktūru. Otrkārt, šāda situācija nekādi nevar veicināt KNAB pamatfunkcijas nodrošināšanu - korupcijas apkarošanu.
Diemžēl ar to vien nedienas KNAB nav beigušās. Proti, nupat Valsts kontrole konstatējusi prettiesisku operatīvo līdzekļu izmantošanu šajā birojā, par šo faktu vēršoties prokuratūrā. Ikviens psiholoģijas speciālists atzīs, ka lasīt bērnam morāli par smēķēšanas kaitīgumu, pašam kūpinot cigareti, ir tik neefektīvi, cik vien iespējams. Lūk, šajā sakarā arī rodas loģisks jautājums - kā gan var uzticēties ar korupcijas apkarošanu saistītam birojam, kurš pats, iespējams, konfliktē ar likumu, turklāt tieši jautājumos, kas skar finanšu darbību?! Totāls nonsenss!
Turklāt jāatgādina, ka šāda veida ķibele KNAB nepiemeklē pirmo reizi šīs iestādes nebūt ne ilgajā pastāvēšanas laikā. Pirms trīs gadiem, kad KNAB vēl vadīja pašreizējais Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs, jau atklājās, ka atsevišķi toreizējie darbinieki no kriminālprocesos izņemtās naudas piesavinājušies aptuveni 100 000 latu. Diviem KNAB darbiniekiem šī epopeja beidzās ar tiesas spriedumu, bet pašam Loskutovam tā maksāja KNAB šefa amatu. Izrādās, ka vēsturei patīk atkārtoties, un prokuratūrai tagad atliks noskaidrot, kurš konkrēti ir izdarījis kaut ko ne tā, kā vajag - Vilnītis, Strīķe un Vilks (abi vietnieki, starp citu, savus amatus ieņēma arī Loskutova laikā) vai tomēr kāds cits. Tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka par normālu vadību KNAB šobrīd nav iespējams runāt.
Nav noslēpums, ka zināma sabiedrības daļa šobrīd ir sašķēlusies divās daļās. Vieni uzskata, ka no darba KNAB būtu jāatlaiž Vilnītis, otri - ka tas būtu jādara ar vienu vai pat abiem vietniekiem. Faktiski jau ir tā, ka nespēju konstruktīvi, efektīvi strādāt pietiekami ilgstošā periodā ir klaji nodemonstrējuši visi trīs līdzšinējie KNAB līderi. Tas nozīmē, ka Saeimas politiķiem būtu jāsaņemas un jāatbrīvo no darba visi trīs, vietā pieņemot pilnīgi jaunu vadības sastāvu. Turklāt, ja ir vēlme, lai KNAB tiešām būtu efektīva, korupciju apkarojoša institūcija, tajā jāuzaicina strādāt labākos nozares speciālistus, nevis jārīko konkurss, kas lielā mērā līdzinās skaistumšovam, kurā var pieteikties visi, kam nav slinkums.
