Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».
Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.
Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.
Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju. Tāpat ziņots, ka Guseļņikovs 2017.gada decembrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa. 2018.gada sākumā policija publiski paziņoja, ka sākts kriminālprocess. Kriminālprocess ir sākts par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Valsts policija pērn vasarā Londonā pratinājusi Guseļņikovu kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja. Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins norādīja, ka pratināšanas laikā Guseļņikovs nodevis izmeklētājiem jaunus lietiskos pierādījumus, tostarp DNS paraugus, kas varētu veicināt lietas ātrāku izmeklēšanu. Ziņu aģentūra AP pērn februārī publicēja rakstu, kurā Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Tāpat vēstīts, ka Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka»), Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par «negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes».
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts «nelikumīgo darbību vai bezdarbības» rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas. Prasība pamatota ar to, ka «Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība «Norvik bankai» un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros", kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums. Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi «nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK.
FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, «prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā», «nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu» un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana. Bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi «ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK». Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo «augsta ranga amatpersonu», neminot tās vārdu.
Savukārt bankas iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs. Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā «Norvik Bank Russia» akcijām pret bankas «Sberbank» Ukrainā akcijām.
«Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām «Sberbank Ukraine», kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu,» lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis. "PNB bankas» aktīvi 2018.gada 31.decembrī bija 569,53 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,8% jeb 219,563 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās. Pēc aktīvu apmēra «PNB banka» 2018.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.
