«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Šobrīd Latvijā pieejamo finanšu līdzekļu ir vairāk nekā tie reāli tiek pieprasīti un izmantoti uzņēmējdarbības attīstībai, izriet no Rīgas Plānošanas reģiona projekta SIB Net veiktā pētījuma.

Analizējot galvenās atšķirības starp Latvijas un Igaunijas topošajiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrību kopumā, secināts, ka galvenā atšķirība ir izpratnē par to, kas ir biznesa uzsācējs (inovatīvs uzņēmējs). «Tas nav tikai uzņēmējs, kurš jau oficiāli reģistrējis savu uzņēmumu. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir sava ideja, taču tie neprot sagatavot savu piedāvājumu investoram saprotamā veidā un valodā, neprot pierādīt, ka šī ideja ir dzīvotspējīga. Neprot to pārdot,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Liesma Grīnberga.

Vērtējot uzņēmējdarbības veiksmes faktoru, pētījumā skatīta jauno uzņēmēju un sabiedrības attieksme kopumā pret ārējo līdzekļu izmantošanu sava biznesa attīstībai (fondu, banku, ES struktūrfondu, valsts mērķfinansējumi, utt.). Secināts, ka latvieši galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem, bet igauņi – pretēji. Pēc L. Grīnbergas sacītā, latvieši ir daudz nedrošāki. Jaunie uzņēmēji baidās aizņemties sava biznesa attīstībai finansu resursus «no malas», savukārt igauņiem šī sistēma ir daudz stabilāka, viņi daudz drošāk izmanto ārējos resursus. Šī drosme atmaksājas, jo rezultātā igauņi daudz ātrāk attīsta savus biznesus.

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrēti 12 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtu modeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes tiek veiktas vēl 24 modeļiem, līdz ar to jau pavisam drīz uzņēmējiem būs krietni lielākas izvēles iespējas, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. Taču tā kā sertifikācijas process joprojām aktīvi turpinās, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā sola ievērot «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēties, sniegt atbalstu un konsultēt tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lai noskaidrotu, vai konkrētais kases aparāts vai sistēma jau ir sertificēta vai arī ir to vidū, kam sertificēšana vēl tiek veikta, VID aicina sazināties ar sava uzņēmuma kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu. Gadījumā, ja kases aparāts vai sistēma nav to vidū, klients var aicināt apkalpojošo dienestu konkrētajam modelim veikt sertifikāciju.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Latvijā pieejams mobilais viedtālruņa izmēra kases aparāts «Tiki-taka Pay», kas ļauj veikt gan maksājumus ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, tostarp kartēm ar bezkontakta tehnoloģiju.

«Tiki-taka Pay» ir pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma «Datakom» izstrādāta kases sistēma (lietojumprogramma), kas darbojas uz uzņēmuma iepriekš iepirktas iekārtas A920.

Kases aparāts «Tiki-taka Pay» izstrādāts tā, lai atbilstu visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un datu aizsardzības prasībām, sola «Datakom».

Izstrādātāji ir noslēguši līgumus ar banku un izveidojuši integrāciju ar bankas karšu maksājumu apstrādes operatoriem, kuri ir tiesīgi strādāt Eiropas Savienībā un apstrādāt valūtas transakcijas. Investīcijas risinājuma ieviešanai veido ap 250 000 eiro.

«Šis produkts piemērots, piemēram, izbraukumu tirdzniecībai, jo ir ļoti kompakts - biezāka viedtālruņa izmērā. Ar to var veikt darījumus gan ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, var veikt arī bezkontakta maksājumus. Ja tiek maksāts ar skaidru naudu, risinājums reģistrē darījumu, bet banknotes vai monētas lietotājs var novietot drošā, pašam ērtā vietā – vai tā būtu jostas somiņa, vai, piemēram, lāde vai kaste skaidrai naudai. Risinājums būs izmantošanai ērts arī komersantiem ar nelielām tirdzniecības telpām, kurās nav ērti izvietot lielos kases aparātus, kas parasti aizņem diezgan lielu platību. No funkcionalitātes viedokļa tas pilnībā aizstāj ierastos kases aparātus, atbilstot visiem standartiem un prasībām,» skaidro SIA «Datakom» inovāciju direktors Edijs Tanons.

«Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un jo vairāk korupcija lien pagrīdē,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe.

«Izmeklētājiem ir daudz grūtāk strādāt nekā pirms desmit gadiem. Iedomāsimies situāciju, ka no cilvēka ņem kukuli, bet pa vidu ir trīs starpnieki, kuri katrs paņem kādu savu daļu. Bet tie starpnieki tiek piesaistīti tādēļ, lai kukuļņēmējam būtu drošības sajūta.

Neviens uzņēmējs vairs nesaka: samaksājiet man naudu, tad es slēgšu līgumu! No vienas puses, mums ir grūtāk strādāt, bet, no otras puses, vai tas nav labi, ka neviena amatpersona tiešā veidā nevienam neprasa kukuļus! Esam novērojuši vairākas situācijas, kad amatpersonas tā kā grib prasīt, tā kā prasa, tomēr vēlāk aizdomājas: vai man to vajag? Nē, nevajag, un atsakās no noziedzīgajām darbībām.»

Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

Attīstoties attālinātajai tirdzniecībai, SIA Urbys kā alternatīvu sabiedriskā transporta biļešu iegādei kasēs un internetā piedāvā izmantot īpašus aparātus

Urbys autobusu biļešu tirdzniecības automāti strādā jau divus gadus. «Automāts nav nekas super īpašs, bet unikāli ir tas, ka esam panākuši, ka tas strādā patiešām ātri. Lai nopirktu biļeti, vajadzīgi tikai daži klikšķi. Saskarni esam izveidojuši ar ļoti lieliem burtiem, lai pat vecāka gadagājuma cilvēki var saprast, kas jāspiež. Ja cilvēks spēj izņemt naudu no bankomāta, ieliekot karti un ievadot PIN kodu, viņš noteikti spēs arī nopirkt autobusa vai jebkādu citu biļeti šādā aparātā. Biļešu tirdzniecības aparāti, kas šobrīd ir autoostās Latvijā, pārdod tikai autobusu biļetes, bet tehniski tie var pārdot jebkādas biļetes vai citus pakalpojumus,» stāsta Gatis Sprūds, SIA Urbys īpašnieks. Šobrīd darbojas trīs Urbys biļešu aparāti – divi Rīgas autoostā un viens Jelgavas autoostā. Interese un atsaucība no citām autoostām ir, bet pagaidām tirgus dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir saņemts atbilstības apliecinājums kases aparātu modelim ar elektronisko kontrollenti Daisy Perfect M. Nelielā izmēra iekārta ir piemērota mazam un vidējam biznesam, informē VID.

Daisy Perfect M ir Bulgārijā ražots modelis, kura apkalpojošais dienests ir SIA Elicom. Kases aparāts nav aprīkots ar fiskālās atmiņas moduli, tādējādi nav saslēdzams ar datoru.

VID atgādina, ka vēl pavisam nesen tik saņemts atbilstības apliecinājums pirmajam kases sistēmas etalonmodelim, kurš nodrošina pirmčeku sagatavošanas funkciju. Kases sistēma R Keeper7- R atbilst Ministru kabineta noteiktajām jaunajām prasībām un ir piemērota gan maziem, gan lieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kam pirms čeka nepieciešams sagatavot starprēķinu jeb tā saukto pirmčeku.

Patlaban ir pieejami astoņi kases aparātu un seši kases sistēmu modeļi.

Kā zināms, līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID turpinās veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. VID jauno iekārtu nomaiņas procesā ievēros «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēsies, sniegs atbalstu un konsultēs tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) Rīgas Centrāltirgū konfiscējis 570 kilogramus dārzeņu, augļu, salātu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

Pārbaudes Rīgas Centrāltirgū tika veiktas lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības vietās ar mērķi pārbaudīt, vai tirgotāji patiešām tirgo pašu izaudzētu produkciju vai iepirktu produkciju. Pārbaudes laikā inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir preču izcelsme pārdošanā esošajām precēm, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Latviešu – dāņu muzikālā apvienība Aparāts izstrādājusi Apple mobilajās ierīcēs darbināmu muzikālo spēli – Mooooore Bands, kas paredzēta līdz četrus gadus veciem bērniem.

Apple tiešsaistes tirdzniecības vietā iTunes kā spēles Mooooore Bands tirgotāja norādīta SIA Coreteam. Spēles tapšānā ieguldījumu ir devis arī Dānijas filmu institūts, kura rīkotajā konkursā par jauniešiem un bērniem paredzētu videospēļu izstrādi spēle Mooooore Bands bija starp laureātiem.

Spēle Mooooore Bands bērniem dod ieskatu dažādos mūzikas žanros, rādot atšķirības žanaru skanējumā un melodijas atskaņošanai nepieciešamajos mūzikas instrumentos, kā arī to spēlēšanas manierē, skaidro Aparāta pārstāvji.

Spēlē dzirdamā mūzika nav sintezēta - to ierakstu studijā ieskaņojuši grupas Aparāts mūziķi un pieaicinātie ārvalstu izpildītāji.

#«Konkurenti netic, ka tāds aparāts jau ir pasaulē uzražots. Mums pat tika uzsūtītas PVD pārbaudes.»

SIA Kafijas pasaule attīstības dzinējspēks ir ambīcijas un tiekšanās ieviest inovācijas

Viena no «karstākajām» inovācijām ir brīvi stāvošie kafijas automāti, kas pagatavo dzērienus, izmantojot svaigu pienu, nevis piena pulveri. «Šāds aparāts nekur citur pasaulē nav pieejams, mēs to kā jaunumu prezentēsim nozares izstādē Itālijā, kas notiks jūlijā. Pagaidām pirmo šādu automātu esam novietojuši Rīgas Stradiņa universitātē. Tāpat esam pirmie, kas Latvijā saražoja metāla ietvaru, kas ļauj kafijas automātu novietot ārā, arī salā līdz mīnus 30 grādiem,» stāsta SIA Kafijas pasaule valdes loceklis, līdzīpašnieks Rūdolfs Šeibe. SIA Kafijas pasaule ir kāpinājusi apgrozījumu no 194 tūks. eiro 2014. gadā līdz 634 tūkst. eiro 2016. gadā; 2017. finanšu gada prognozētais apgrozījums ir 790 tūkst. eiro. Vērā ņemamā izaugsme ir nodrošinājusi uzņēmumam vietu Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Igauņu zinātnieki būvēs īpašu fotokameru, kas būs paredzēta Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) misijai "Comet Interceptor", kuras laikā varētu tikt iemūžināts debess ķermenis, kas Saules sistēmā ieradies no ārpuses, vēsta laikraksts "Postimees".

Kā pastāstījis šīs misijas Igaunijas nodaļas vadītājs Mihkels Pajusalu, tā būs pirmā reize, kad Igaunijā būvēta iekārta tiks nosūtīta tālu kosmosā, un arī pirmā reize, kad Igaunija varēs piedalīties visās svarīga ESA projekta fāzēs.

Paredzēts, ka šai misijā piedalīsies kosmiskais aparāts ar diviem mazākiem moduļiem, un vienā no tiem atradīsies igauņu būvētā kamera. Aparāts dosies uz vienu no tā dēvētajiem Lagranža punktiem, kur Zemes un Saules gravitācija atrodas līdzsvarā. Tas ļaus aparātam ilgstoši atrasties stabilā stāvoklī un gaidīt vajadzīgā debess ķermeņa parādīšanos, lai tad uzņemtu kursu, kas ļautu palidot šim objektam garām ļoti tuvu - aptuveni 1000 kilometru attālumā - un palaist zondi ar kameru, kas tam varētu pietuvoties pat 300 kilometru attālumā.

Uzņēmums Istabai izstrādājis telemetrijas ierīci D-Box, kas pēc skaņas nosaka, vai ārējais automātiskais elektroniskais sirds defibrilators nav sabojājies , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

DB jau iepriekš rakstīja par Draugiem.lv grupas uzņēmumu Istabai, kas izstrādā mājokļu apkures un klimata kontroles sistēmu. Tagad tā komanda ķērusies pie nākamā izaicinājuma un ir izstrādājusi telemetrijas ierīci D-Box Nīderlandes dzelzceļam, kura pēc skaņas nosaka, vai ārējais automātiskais elektroniskais sirds defibrilators (AED) strādā vai nestrādā. AED ir medicīnas iekārta, ar ko atdzīvina cilvēku, kam apstājusies sirdsdarbība. Vairākās valstīs, piemēram, Vācijā, Norvēģijā, Nīderlandē, tos mēdz izvietot un izmantot dažādās vietās: dzelzceļa stacijās, lidostās, tirdzniecības centros. Līdzīgas iekārtas ir arī glābšanas helikopteros, ātrās palīdzības mašīnās. «Šobrīd Latvijā ir obligāta prasība pēc ugunsdzēšamā aparāta un aptieciņām, bet pirms kādiem 15 gadiem tas nebija obligāti, līdzīgi kā agrāk mašīnās nebija drošības jostas. Viss attīstās. Iespējams, pēc laika arī Latvijā publiskās vietās būs AED aparāti,» spriež Jānis Lindermanis, SIA Istabai vadītājs.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Mūsdienās informācijas apmērs pieaug ģeometriskā progresijā – datu kļūst aizvien vairāk un vairāk, līdz ar to ir jādomā ne tikai par datu izvietošanu, aktualizēšanu un uzturēšanu, bet arī – par datu izmantošanu. Ko ar tiem iesākt?

Prasmīgi izmantojot datus, uzņēmumi un iestādes pakalpojumus un servisus var piedāvāt citādāk nekā iepriekš, apsteidzot konkurentus un liekot klientiem justies īpašiem. Analizējot datus jeb klientu paradumus, var ietaupīt naudu. Cilvēki vēlas jaunus produktus un servisus, lai par tiem nepārmaksātu un saņemtu tieši sev vispiemērotāko piedāvājumu, šādu tendenci apliecina vairāki Accenture pētījumi. Interesanti, ka aptaujā, kura veikta 17 valstīs, tika secināts, ka 76% respondentu vēlētos automatizētu mājas enerģijas pārvaldību un 69% izvēlētos viedo pieslēgumu. Patērētāju pieredze ir svarīga, lai ieviestu jaunus piedāvājumus un palielinātu lietotāju apmierinātības līmeni. 92% patērētāju būtu apmierināti, ja to energopakalpojumu sniedzējs varētu personalizēt vispārējo klientu pieredzi. Ievērojams vairākums pauda interesi saņemt individualizētu piedāvājumu, pamatojoties uz to reālā laika enerģijas patēriņu, piemēram, ja katru darba dienas rītu cilvēks mājās pavada laiku no pieciem līdz septiņiem, tad viņš būtu priecīgs, ja pakalpojuma sniedzējs viņam darbadienās šajā laikā piedāvātu 10% atlaidi.