Valsts budžetu vajag konsolidēt, jo to prasa starptautiskie aizdevēji - šī leģenda Latvijas sabiedrībai tiek borēta jau ilgāku laiku, periodiski aizmirstot piebilst, ka aizdevējiem ir arī konkrētas prasības, kā to vajag darīt.
Šobrīd Finanšu ministrija ir atzinusi, ka aizdevēji budžeta grozījumos vairāk vēlētos redzēt pasākumus tieši izdevumu pozīcijās, turklāt īstenojamajiem pasākumiem jābūt ilgtspējīgiem un kvalitatīviem.
Uzreiz jāsaka - pret šādu formulējumu nav faktiski nekādu iebildumu. Tikai droši vien derētu kāda spilgta, ar pedagoģiskām un pat psihologa spējām apdāvinātu persona, kas spētu Latvijas valdībai un koalīcijas padomei ieskaidrot, ka, piemēram, akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam vai dabasgāzei nav ne izdevumu samazināšana, ne ilgtspējīgs, ne arī kvalitatīvs risinājums. Tā ir vienkārši naudas izgrābšana no ekonomikas, solis, kura absurdumu acīm redzami nu jau izprot ne tikai uzņēmēji, mediji un ekonomisti, bet arī naudas aizdevēji. Turklāt saistībā ar šā gada valsts budžeta grozījumiem ļoti spilgti pierādījās vēl kāda nožēlojama tendence. No papildu konsolidējamajiem 50 milj. Ls koalīcija bija vienojusies niecīgu daļu iegūt, samazinot ministriju izdevumu daļu… Radās tāda sajūta, it kā tie politiķi, kas nonāca līdz šādai idejai, būtu ar netīrām rokām pieķērušies kaut kam svētam. Proti, ministrijām radās idejas par alternatīviem pasākumiem, lai tikai nebūtu jācieš pašu kabatai. Tas, ka ieceres par ievērojami lielāku summu nelabvēlīgi ietekmēs visu valsts tautsaimniecību, ministrus, kā izskatās, daudz neuztrauc, bet tie pieci milj. Ls no pašu ministrijām - tas jau ir sāpīgi.
Turklāt nevarētu teikt, ka tā saucamie alternatīvie priekšlikumi būtu vērsti uz ilgtermiņa attīstību vai kaut ko tamlīdzīgu. Piemēram, ideja par Latvijas Valsts mežu dividenžu ieskaitīšanu valsts budžetā nekādi nav vērsts ne uz darbību ilgtermiņā, ne attīstību. Starp citu, šajā kontekstā vēl būtu jāpārskata, uz ko īsti ir vērsts plānotais valsts a/s Latvenergo elektroenerģijas straujais tarifu kāpums - attīstību un kompānijas darbības nodrošināšanu vai arī budžeta konsolidāciju. Ir skaidrs, ka Latvijā diemžēl strādā politiķi ar absolūtu politiskās kultūras deficītu, kā arī šauru un savtīgu skatījumu uz valstī notiekošajiem procesiem.
Vācijas aizsardzības ministrs Karls Teodors Gutenbergs, kurš iepriekš atzinis sava doktora darba izstrādē pieļauto plaģiātismu, ir paziņojis par atkāpšanos no amata. Vēl iepriekš identisku soli spēra Francijas ārlietu ministre Mišela Alio-Marī, kad atklātībā nonāca viņas kontakti ar burtiski nupat no varas gāzto Tunisijas prezidenta Zina el Abidina Ben Ali režīmu. Savukārt Latvijas valdība izstrādā priekšlikumus un pieņem lēmumus, kas neapmierina nevienu, un dara to ar tādu sejas izteiksmi, it kā vienīgie saprastu, ko un kā vajag. Izskatās, ka kalpa gars šajā tautā vēl ir dzīvs - vispirms apsolīt kungiem (aizdevējiem) izdarīt visu, kas tiek prasīts, bet pēc tam pa kluso mēģināt kaut ko sačakarēt pēc sava prāta cerībā, ka neviens napamanīs.