Krievija savu piedāvājumu Ukrainai kļūt par federālu valsti izteikusi, lai Ukraina varētu to noraidīt, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.
Krievija šo ierosinājumu izteikusi, lai tai nevarētu pārmest, ka tā nav izteikusi nekādu piedāvājumu. «Taču tas ir noraidāms, jo tas principā norāda uz Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās,» skaidroja profesors.
Turklāt, ja minēto piedāvājumu nav izteicis pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vai prezidents Vladimirs Putins, šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu nevar uzskatīt par oficiālu Krievijas valdības piedāvājumu. «Šajā līmenī tas ir mēģinājums zondēt pozīciju,» piebilda Skudra.
«Krievija mēģina runāt par Ukrainas lietām, nerunājot ar pašu Ukrainu,» viņš sacīja.
Savukārt politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka šis piedāvājums un ierosinājums veidot «Ukrainas atbalsta grupas» ir mēģinājums sākt diplomātiskas sarunas. «Taču šis mēģinājums ir dūmu aizsegs, lai mazinātu starptautiskās sabiedrības sašutumu,» atzīmēja Daukšts.
Viņš sacīja, ka ir grūti prognozēt, kāds būs Kijevas tālākais solis, jo pašlaik Ukraina atrodas ļoti saspīlētā situācijā.
«Krievijas intereses neaprobežojas ar Krimu, to interesē arī Ukrainas austrumu daļa, kur atrodas militārās rūpniecības kompleksi,» norādīja politologs.
Runājot par Eiropas Savienības (ES) lēmumu piemērot sankcijas 21 Krievijas amatpersonai, Skudra sacīja, ka var pieņemt, ka Krievija varētu atbildēt ar līdzīgu gājienu.
«Ja vēlēsies saasināt attiecības ar ES, tad Krievijas pamatojums būs apvainojums dalībvalstīm par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Krievija meklēs starptautiski tiesisku argumentāciju,» sprieda profesors.
Vienlaikus Daukšts norādīja, ka, domājams, Krievijas atbildes reakcija pret ES pieņemtajām sankcijām būs īslaicīga, jo Krievijai nepieciešama Eiropas nauda. «Tās budžets atkarīgs no naftas un gāzes piegādes. Atbildes solis nebūs efektīvs,» sacīja Daukšts, atzīmējot, ka ES lēmums piemērot sankcijas gan ir viens no efektīvākajiem soļiem.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē, vēsta diplomāti.
Savukārt Krievija šodien nākusi klajā ar paziņojumu, ka tā ir gatava sadarboties ar Rietumiem Ukrainas krīzes risināšanā, ja Kijeva piekrīt valsts federalizācijai un Krimas aneksijai.
Maskava arī ierosinājusi krievu valodu Ukrainā pasludināt par valsts valodu.
Krievija uzstāj, ka jaunā Ukrainas konstitūcija esot jāapstiprina, pirms tiek rīkotas nacionālās un reģionālās vēlēšanas.