Zemā naftas cena nesola neko labu Krievijas ekonomikai, tomēr tā var izrādīties veicinošs faktors ekonomisko attiecību uzlabošanā ar Rietumvalstīm
To, ka Krievijas tautsaimniecībai šis gads būs slikts, varēja paredzēt jau gada sākumā. Vienīgais jautājums varēja būt par to, cik lielas būs šīs grūtības. Ja paraugāmies uz situāciju kaimiņvalsts naudas tirgū, tad, piemēram, rubļa kurss pret eiro patlaban ir tuvu tam pašam, kāds bija pagājušā gada beigās, kas ir viens no faktoriem, lai eksportētāju situācija Krievijā nepasliktinātos. Tomēr to pašu nevar teikt par Krievijas tautsaimniecības attīstību, kuras krituma tempi pagaidām uzņem apgriezienus.
Kaimiņvalsts valdība nākusi klajā ar aplēsēm par to, ka gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tautsaimniecības kritums sasniedzis 4,3%. Salīdzinājumam – gada otrajā ceturksnī krituma apmērs sasniedza divus, bet pirmajā – pusotru procentu. Kopumā Krievijas ekonomikas apgriezieni samazinājušies jau piecus ceturkšņus pēc kārtas.
Par galveno iemeslu tam tiek minēta naftas cenas samazināšanās, jo salīdzinājumā ar pagājušās vasaras maksimumiem tā kritusies vairāk nekā uz pusi. Turklāt piedāvājums saglabājas augsts, neraugoties uz iespaidīgo cenas kritumu, bet, tiklīdz cena mēģina tiekties augšup, piedāvājums palielinās vēl vairāk, kas nozīmē, ka cena slīd lejup.
Likumsakarīgi tas Krievijas ekonomikai neder. Kā savulaik liecināja kāda ekonomiskā analīze izdevumā Vedemosti, Krievijas tautsaimniecība tādā veidolā, kāda tā bijusi pēdējos gados, uz izaugsmi var pretendēt tikai tad, ja naftas cena saglabā augšupejošu tendenci, lai arī cik augsta būtu melnā zelta cena. Tā kā rubļa kurss pret ārvalstu valūtām pēdējā laikā spējis saglabāt zināmu stabilitāti, Krievija vairs nevar balstīties uz to, ka naftas cena, par spīti tās kritumam dolāros, rēķinot rubļos, palielinās, līdz ar to vismaz kaut kā var salāpīt valsts budžetu. Straujā rubļa krituma laikā viens barels Brent naftas maksāja apmēram 3800 rubļu vai pat vairāk, bet tagad cena ir nedaudz virs 3000 rubļu atzīmes. Situāciju vēl vairāk pasliktina Krievijas militārās aktivitātes ārpus valsts, kā arī kaimiņvalsts karaspēka faktiski okupēto reģionu finansēšana, kas izņem naudu no Krievijas ekonomikas.
Valstīs ar spēcīgu finansiālo bāzi, piemēram, ASV militārās aktivitātes nozīmē jaunus pasūtījumus rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, vienlaikus neradot finansiālu spiedienu uz civilajām nozarēm, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību. Krievijā finansiālā situācija ir pavisam cita. Tiesa, šeit var rasties zināms izdevīgums Rietumiem, tostarp Latvijai un laika gaitā arī pašai Krievijai.
Proti, pie bēdīgas finansiālās situācijas Krievija varētu kļūt piekāpīgāka, piemēram, attiecībā uz importa embargo Rietumvalstu pārtikai vieglāk varētu risināties arī Ukrainas jautājums, tādējādi mazinoties sankciju apmēram un pašreizējam ekonomiskajam saspīlējumam. Tāpat pašreizējie finansiālie robi varētu Krieviju vedināt iespējami daudz «izspiest» no izejvielu ieguves par spīti cenu kritumam pasaules preču biržās. Ja īstenotos šāds scenārijs, varētu cerēt arī uz kravu apgrozījuma pieaugumu Latvijas ostās.