Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdienas pēcpusdienā pārtrauca darbu, lai ar klusuma brīdi pieminētu valsts ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves gadadienu.

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās Phenjanā, kur svinīgā ceremonijā tika atvērsts mauzolejs, kurā guldītas K. Čenira balzamētās mirstīgās atliekas. Mauzolejā jau atrodas Ziemeļkorejas dibinātāja K. Čenira tēva Kima Irsena mūmija.

K. Čenirs ar sirdstrieku mira 2011. gada 17. decembrī. Ziemeļkorejas diktators bija sasniedzis 69 gadu vecumu un pēc viņa nāves valstī tika izsludinātas sēras. K. Čenira bēru dienā valsts galvaspilsētu Phenjanu piepildīja histēriski raudošu cilvēku pūļi, lai sērotu par vadoņa nāvi. Valsts oficiālā ziņu aģentūra vēstīja, ka par mirušo vadoni sēro arī daba un dzīvnieki.

K. Čenira nāves pirmajā gadskārtā Phenjanā valdījis priecīgāks noskaņojums, vēsta AP. Tas saistīts ar valsts sekmīgi veikto satelīta palaišanu kosmosā. Db.lv jau vēstīja, ka aplēses liecina - valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu (Kim Jong-un) pērn noticis atentāta mēģinājums. Kopš tā laika valstī ievērojami paaugstināts drošības līmenis, liecina ASV militāra rakstura domnīcas RAND Corporation ziņojums, kurā arī teikts, ka Ziemeļkorejas režīma sabrukšana «ir tikai laika jautājums».

Ziņojumā, kura nosaukums ir «Gatavojoties iespējamai Ziemeļkorejas sabrukšanai», RAND Corporation informāciju par drošības paaugstināšanu valstī kopš atentāta mēģinājuma balsta ar anonīmiem avotiem.

Tāpat ziņojumā ir ietverta informācija arī par dažādiem scenārijiem, kā rīkoties, ja nākamais mēģinājums nogalināt valsts līderi ir veiksmīgs, un režīms sabrūk. «Jāseko Ziemeļkorejas attieksmei pret apvienošanos, piedāvājot valstij humāno palīdzību, demobilizējot Ziemeļkorejas armiju un drošības struktūras,» teikts ziņojumā, kurā arī pieminēta potenciāla Ķīnas intervence Ziemeļkorejas sabrukuma gadījumā.

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss trešdien aicināja Ziemeļkoreju neķerties pie soļiem, kas varētu novest pie tās režīma beigām.

«KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai) ir jāizvēlas pārtraukt izolēt sevi un jāatsakās no dzīšanās pēc kodolieročiem,» paziņoja ministrs.

Ziemeļkorejas ekonomika - fotogrāfijās

«KTDR vajadzētu atteikties apsvērt jebkādu rīcību, kas varētu novest pie režīma beigām un tās tautas iznīcināšanas,» brīdināja Matiss.

Viņš piebilda, ka ASV pārspēs jebkuru Phenjanas rīcību, kura zaudēs ikvienu bruņošanās sacensību vai tās ierosinātu konfliktu.

Ziemeļkoreja tikmēr ceturtdien paziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir vājprātīgs, un viņš reaģēs tikai uz spēku.

Ziemeļkorejas valdība iecerējusi valsts iedzīvotājiem ļaut sajust Londonas garšu, un topošajā Phenjanas izklaides parkā būvēs pazīstamā Lielbritānijas galvaspilsētas pulksteņa torņa Bigbena kopiju.

Bigbens būs apskatāms «miniatūrās pasaules» izklaides parkā, kuram savas durvis jāatver šā gada otrajā pusē. Kopā ar slaveno pulksteņa torni, parkā plānots izveidot arī citus pazīstamus vēstures pieminekļus, kā, piemēram, Eifeļa torni, vēsta AP.

Izklaides parka celtniecība saskan ar jaunā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna plānu mainīt Phenjanas seju, norāda aģentūra, kas ir vienīgā no rietumu ziņu organizācijām, kurai atļauts strādāt izolētībā dzīvojošajā režīmā.

Ziemeļkorejas galvaspilsētā uzsākta dzīvokļu, veikalu un restorānu celtniecība, kā arī atvērti lielveikali, kuros iespējams iegādāties rietumvalstu preces, tostarp Itālijas vīnu, Šveices šokolādi un svaigi ceptus kruasānus. Tāpat Phenjanā uzsākta minigolfa laukuma celtniecība.

Ziemeļkoreja uzsākusi daļu savu iedzīvotāju evakuāciju pazemes tuneļos, kas aprīkoti ar pārtikas rezervēm, kā arī uzsākusi autobusu un kravas automašīnu maskēšanu. Tajā pašā laikā komunistiskais režīms apstiprinājis pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, anulēšanu.

Dienvidkorejas varasiestādes šādu Ziemeļu rīcību nosaukušas par «kara drudzi» - taktiku, kuru Ziemeļkoreja piekopusi arī agrāk, lai saviem iedzīvotājiem liktu domāt, ka valsts pakļauta drīzam uzbrukumam, un tādējādi palielinātu to atbalstu režīma darbībām, raksta New York Times.

Dienvidkoreja arī noraidījusi Ziemeļu paziņojumu par pamiera līguma anulēšanu, uzsverot, ka, saskaņā ar tā noteikumiem, līgumu anulēt var tikai abas puses kopīgi. Neskatoties uz pēdējo dienu skaļajiem Ziemeļkorejas paziņojumiem, pagaidām neesot liecību, ka komunistiskais režīms būtu gatavs spert kādus dramatiskus soļus.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kims Minseoks laikrakstam norādījis, ka patlaban neesot nekādu liecību par agresīvām darbībām no Ziemeļkorejas puses. Viņš skaidroja, ka pēdējā laika Ziemeļkorejas «draudīgā retorika» paredzēta, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz Dienvidkoreju, kas nesen sākusi ar ASV kopīgas militāras mācības. «Ar savām aktivitātēm Ziemeļkoreja cenšas pastiprināt savu iedzīvotāju solidaritāti un mēģina izdarīt spiedienu uz Dienvidkoreju un ASV. Ja viņi īstenos kādu provokāciju, mēs apņēmīgi atbildēsim un panāksim, ka viņi cieš daudz vairāk [nekā Dienvidkoreja],» sacīja Dienvidu Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Rīsu cena Ziemeļkorejā palielinājusies no pieciem tūkstošiem vonu (aptuveni pieci dolāri) līdz deviņiem tūkstošiem vonu (aptuveni desmit dolāru) par kilogramu rīsu. Cenas, nereti pat 70%, apmērā kāpušas arī citām pārtikas precēm, vēsta Global Post.

Cenu kāpums, visticamāk, esot skaidrojams ar Ķīnas varasiestāžu darbībām, kas pēdējā laikā uzsākusi stingrāku kontrabandas apkarošanu uz Ziemeļkorejas robežas. Stingrāka robežkontrole ir daļa no neoficiālām sankcijām, kas vērstas pret komunistisko režīmu pēc tam, kad tas veica kodolizmēģinājumus.

Rīsu cenas kāpumu vissāpīgāk izjutīs Ziemeļkorejas vienkāršie, nabadzīgie iedzīvotāji. Jau patlaban ANO aplēsusi, ka miljoniem Ziemeļkorejas bērnu netiek pietiekams uzturs.

Tikmēr ANO Drošības padome Ziemeļkorejai piemērojusi jaunas sankcijas, kas līdz šim ir visstingrākās. Saskaņā ar sankcijām, starptautiskā sabiedrība vērsīsies pret Ziemeļkorejas finanšu transakcijām, valsts diplomātu aktivitātēm un preču plūsmu uz komunistisko režīmu.

Izskanot ziņām ka Ziemeļkorejā, iespējams, notikusi cilvēka izraisīta zemestrīce, Phenjana trešdien paziņojusi, ka veikusi sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu.

Reaģējot uz notikušo, ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi, ziņo diplomāti.

Paziņojums Ziemeļkorejas televīzijā tika nolasīts dažas stundas pēc tam, kad tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, kura epicentrs atradās netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona.

«Pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņēmību, republikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums sekmīgi veikts 2016.gada 6.janvārī plkst.10,» teikts televīzijas diktora nolasītajā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka Ziemeļkoreja ar šo izmēģinājumu pievienojusies attīstītajām kodolvalstīm, piebilstot, ka izmēģināta miniatūra bumba.

Ziemeļkoreja beigusi sagatavošanās darbus pirms kārtējā raķešu izmēģinājuma, kas var notikt jebkurā dienā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkoreja skaidro, ka tuvojoties 15. aprīlim, kad Ziemeļkoreja atzīmē komunistiskā režīma dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu, noslēgtībā dzīvojošā valsts parasti cenšas pievērst pasaules uzmanību ar sava militārā spēka demonstrējumiem.

Gatavojoties iespējamiem Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumiem, Dienvidkoreja un ASV pastiprinājusi militārās uzraudzības gatavības līmeni. ASV un Dienvidkoreja norāda, ka Ziemeļkoreja sagatavojusi palaišanai divas Musudan klases raķetes un pārvietojusi tās uz savu austrumu piekrasti. Tiek uzskatīts, ka raķešu darbības rādiuss var sasniegt trīs tūkstošus kilometru.

Ziemeļkoreja aicinājusi visus ārvalstu tūristus un kompānijas pamest Dienvidkorejas teritoriju, apgalvojot, ka abas valstis atrodas uz kodolkara sliekšņa.

Komunistiskais režīms izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka situācija Korejas pussalā pietuvojusies kodoltermiskajam karam. «Kara gadījumā mēs nevēlamies, lai ciestu Dienvidkorejā dzīvojošie ārzemnieki,» teikts Ziemeļkorejas paziņojumā. Komunistiskais režīms aicinājis visas Dienvidkorejā strādājošās ārvalstu organizācijas, kompānijas un tūristus nekavējoties veikt evakuācijas pasākumus.

Aizvadītās nedēļas nogalē Ziemeļkoreja brīdināja, ka kara gadījumā nebūs spējīga garantēt ārvalstu vēstniecību drošību.

Tikmēr analītiķi un valstu valdības norāda, ka nekas neliecina par Ziemeļkorejas gatavošanos militārām darbībām - ASV un Dienvidkoreja norāda, ka neesot novērojušas pazīmes, kuras signalizētu par ievērojamu Ziemeļkorejas armijas pārvietošanos.

Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes tagad var sasniegt Eiropu, tāpat kā ASV, ceturtdien brīdināja Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī.

Ziemeļkorejas pēdējais starpkontinentālās ballistiskās raķetes (ICBM) izmēģinājums ir Phenjanas «pieaugošā spēka demonstrācija», viņa uzsvēra telekanālam BFM.

«Eiropa, tāpat kā Savienotās Valstis, noteikti ir šo raķešu sasniedzamības robežās,» paziņoja ministre, atzīstot, ka «nedaudzas Rietumu pilsētas» būtu ārpus Ziemeļkorejas raķešu darbības rādiusa.

Pentagons pēc pēdējā Ziemeļkorejas izmēģinājuma paziņoja, ka raķete nolidoja apmēram 1000 kilometrus, pirms tā iekrita Japāņu jūrā 370 kilometrus no Japānas piekrastes.

Tomēr realitātē raķete, ja tā nelido izmēģinājuma trajektorijā, var sasniegt mērķus pat 13 000 kilometru attālumā, paziņoja ASV bāzētās zinātnieku bezpeļņas organizācijas «Union of Concerned Scientists» direktors Deivids Raits.

Dienvidkorejas un ASV valdības Ķīnas finanšu institūcijās atradušas daudzus Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna kontus, kuros glabājas vairāki simti miljonu dolāru, pirmdien vēsta Dienvidkorejas laikraksts Chosun Ilbo.

Seula aicinājusi Pekinu šos rēķinus iekļaut nule kā pieņemtajā ANO Drošības padomes Ziemeļkorejas sankciju rezolūcijā, tomēr komunistiskās Ķīnas vadība ierosinājumu noraidījusi, laikrakstam atklājis informācijas avots.

«Pēc Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas trešā kodolizmēģinājuma Ķīna izrādīja vēlēšanos piedalīties sankcijās pret Ziemeļkoreju, tomēr Pekina negrib skart Phenjanas pašu vārīgāko vietu,» norādīja laikraksta sarunbiedrs.

Kā ziņots, ANO Drošības padome ceturtdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā Ziemeļkorejai noteiktas jaunas sankcijas, šādi izolēto komunistu valsti sodot par pagājušajā mēnesī veikto kodolizmēģinājumu.

Ziemeļkoreja paziņojusi, ka veiks trešo kodolizmēģinājumu un attīstīs vidējas darbības raķetes, kas vērstas pret tās niknāko ienaidnieku ASV. Ziemeļkoreja jau veikusi kodolizmēģinājumus 2006. un 2009. gadā.

Komunistiskās valsts paziņojums seko ASV Drošības padomes nedēļas sākumā paustajam nosodījumam saistībā ar Ziemeļkorejas raķetes palaišanu kosmosā, kas notika aizvadītā gada decembrī. Tāpat ANO paplašināja noteiktās sankcijas pret komunistisko režīmu, nosakot vairākus aizliegumus ar Ziemeļkorejas rakešu programmu saistītiem cilvēkiem.

Ziemeļkorejas Nacionālās aizsardzības komisija, kuru vada valsts līderis Kims Čenuns, noraidījusi ANO rezolūciju. Komisija uzsvēra, ka decembra raķetes izmēģinājums bijis miermīlīgs, tomēr kopumā programma tiek izvērsta, lai varētu uzbrukt ASV. Komisija solījusi turpināt satelītu nogādāšanu kosmosā un veikt kodolizmēģinājumus, kā nākamo fāzi cīņā ar ASV, kuru Phenjana vaino pastiprinātajās ANO sankcijās. Ziemeļkoreja gan nav konkretizējusi, kad un kur tiks veikts kārtējais kodolizmēģinājums. «Rēķinu kārtošanai ar ASV jānotiek ar spēku, nevis ar vārdiem, jo tā saprot tikai džungļu likumus,» klāstījuši komisijas pārstāvji.

Ziemeļkoreja piedraudējusi veikt «atriebjošus pasākums bez brīdinājuma», ja vien nesaņems oficiālu Dienvidkorejas atvainošanos par «naidīgām darbībām», kas aizskārušas komunistiskā režīma cieņu.

Jaunākās Ziemeļkorejas dusmu izpausmes izraisījuši ielu protesti Dienvidkorejā, kad konservatīvie politiskie spēki sarīkoja demonstrāciju pret komunistisko režīmu, dedzināja valsts līderu - Kima Irsena, Kima Čenira un Kima Čenuna - attēlus un aicināja uzsākt sarunas starp abām Korejām.

Ziemeļkoreja uzsver, ka nedēļas nogalē atzīmējusi valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu. «Ja [Dienvidkorejas] marionešu valdība patiešām grib uzsākt dialogu, viņiem jāatvainojas par visām pret Ziemeļkoreju vērstajām naidīgajām darbībām, gan lielām, gan arī mazām,» pauda komunistiskais režīms, nosaucot protesta akcijas par «zvērīgu noziegumu».

Ziemeļkoreja varētu gatavoties jaunam kodolizmēģinājumam, pavēstījis Dienvidkorejas apvienošanās ministrs Rjū Kildže. Par to liecina pastiprināta aktivitāte Ziemeļkorjeas iepriekšējo kodolizmēģinājumu poligonā.

Ministrs norādīja, ka šādas pazīmes ir redzamas, tomēr attiecās tās komentēt sīkāk, jautājumu saistot ar slepenu informāciju, vēsta Reuters. Arī Ziemeļkorejas laikraksts JoongAng Ilbo, atsaucoties uz Dienvidkorejas valdības pārstāvi, vēsta, ka kodolizmēģinājumu poligonā novērota pieaugusi militāro transportlīdzekļu aktivitāte.

Ziemeļkoreja jau veikusi trīs kodolizmēģinājumus. Februārī komunistiskais režīms īstenoja kodolizmēģinājumu, kas saniknoja starptautisko sabiedrību un pret Ziemeļkoreju tika noteiktas ciešākas sankcijas.

Reaģējot uz sankcijām, Ziemeļkoreja nākusi klajā ar vairākiem draudīgiem paziņojumumiem un sarāvusi saites ar Dienvidkoreju, tādējādi pastiprinot saspīlējumu Korejas pussalā. Aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja pavēstīja, ka ir apstiprinājusi kodoluzbrukuma plānu, kas vērsts pret mērķiem Amerikas Savienotajās valstīs un nosūtīja vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10. aprīļa vairs nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

Ziemeļkoreja strauji tuvojas «bīstamai robežai», pēc pēdējo nedēļu kareivīgās komunistiskā režīma retorikas un pirms gaidāmajiem Phenjanas rakešu izmēģinājumiem, paziņojis ASV Aizsardzības sekretārs Čaks Hagels. Tikmēr Ziemeļkoreja jau nogādājusi izmēģināšanai paredzētās raķetes šaušanas pozīcijās.

«Viņu rīcība un paziņojumi nav palīdzējuši atrisināt nokaitēto situāciju,» sacīja Č. Hagels, norādot, ka ASV un tās sabiedrotie vēloties redzēt, ka Ziemeļkorejas sāk atturēties no agresīvas rīcības, taču, ja tas nenotiks - «mūsu valsts ir pilnībā gatava tikt galā ar jebkuru ārkārtas situāciju». «Lai aizsargātu valsti un mūsu sabiedrotos, mēs varam tikt galā ar jebkuru darbību, kuru īstenos Ziemeļkoreja,» sacīja ASV Aizsardzības sekretārs.

Trešdien Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir sagatavojusies jaunas raķetes izmēģinājumam, kas var notikt jebkurā brīdī. Japānas Aizsardzības ministrija ceturtdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ziemeļkorejas raķetes ir nogādātas šaušanas pozīcijās.

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

Dienvidkorejā protestētāji saistībā ar Phenjanas kodolizmēģinājumu izgāzuši savas dusmas uz Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna attēlu, to plēšot un dedzinot, vēsta euronews.

Galvaspilsētā Seulā protestējuši apmēram 20 cilvēki, nosodot Ziemeļkorejas rīcību, kas notiek par spīti ANO rezolūcijām.

Viens no protestētājiem medijiem stāstījis: «Mēs nevaram pieļaut Ziemeļkorejas kodolieročus. Mēs esam šeit, lai mudinātu cilvēkus Dienvidkorejā sadarboties, lai ziemeļus padarītu pilnībā kodolbrīvus.»

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notikusi plaša demonstrācija par godu satelīta nogādāšanai kosmosā. Tikmēr komunistiskās valsts vadītājs Kims Čenuns licis tuvākajā laikā kosmosā nosūtīt jaunus satelītus.

Ziemeļkorejas oficiālā telekanāla uzņemtajos kadros redzami plaši karavīru un civiliedzīvotāju pūļi, kas pulcējušies galvaspilsētā, lai atzīmētu sekmīgo satelīta nogādāšanu kosmosā. Pūlis aplaudēja armijas ģenerāļu teiktajām runām un slavināja valsts vadītāju K. Čenunu.

Satelīta nogādāšana kosmosā ir liels panākums jaunajam Ziemeļkorejas līderim, kurš pie valsts vadīšanas pienākumiem stājās pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī nomira viņa tēvs Kims Čenirs, norāda CNN. K. Čenuns arī licis kosmosā nosūtīt jaunus satelītus, norādot, ka tas ir nepieciešams, lai attīstītu valsts zinātni, tehnoloģijas un ekonomiku. Tikmēr ASV brīdinājusi Ziemeļkoreju neveikt turpmākus raķešu startus.

Ziemeļkoreja īstenojusi solījumu uzspridzināt tuneļus Punggye-ri kodolpētniecības vietā. Spridzināšanas procesu vērot bija ielūgti ārvalstu žurnālisti, nevis eksperti, kā sākotnēji tika solīts, kas nozīmē, ka uz vietas nebija neviens, kas pārbaudītu, kas patiesībā ir izdarīts.

Eksperti izsaka pieņēmumu, ka Ziemeļkorejas kodolpētniecības vieta sākusi brukt jau pēc kodolizmēģinājuma 2017. gadā.

Kodolpētniecības poligonā kopš 2006. gada veikti seši kodolizmēģinājumi. Ziemeļkorejas kodolieroču institūts paziņojis, ka vietas demontāža veikta tā, lai visi tuneļi tiktu sabojāti sprādziena laikā, ko eksperti gan nevarēja pārbaudīt.

«Viņi skaitīja: trīs, divi, viens. Un pēkšņi bija milzīgs sprādziens, kuru varēja sajust. Tie putekļu mākoņi un sajūtas, kuras tajā brīdī izjutu, bija neaptveramas,» stāsta kāds žurnālists, kurš bijis netālu no kodolpētniecības vietas, kad to iznīcināja.

Aģentūra LETA ziņo, ka ASV prezidents DonaldsTramps ceturtdien atcēlis 12.jūnijā paredzēto tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Atšķirībā no citām reizēm, kad Ziemeļkoreja pielietojusi agresīvu retoriku, šoreiz savos draudos un solījumos valsts aizgājusi tik tālu, ka jaunajam Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam varētu būt grūti, «saglabājot seju», neiet vēl tālāk.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

«Šoreiz tā atsķirība ir tāda, ka, pirmkārt, šie te [Ziemeļkorejas] paziņojumi tiek ļoti personificēti tieši ar jauno Ziemeļkorejas līderi, kas viņu varētu kaut kādā brīdī nostādīt pozīcijā, ka viņam vairs pašam nav kur atkāpties. Viņš ir tik tālu aizrunājies savos draudos un solījumos dot pretsparu imperiālistiem un kam vien vēl tur ne, ka viņam varētu vienā brīdī būt grūti, saglabājot seju gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski, nespert kaut kādu soli vēl tālāk, kuru, savukārt, Dienvidkoreja, kur arī, kā mēs zinām, ir ievēlēta jauna prezidente, kura tiek raksturota kā diezgan stingras līnijas pārstāve, un arī Amerikas Savienotās valstis varētu uzskatīt par tādu [pamiera] sarkanās līnijas pārkāpumu,» sacīja Riekstiņš.

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss brīdinājis, ka karš ar Ziemeļkoreju būtu katastrofāls un vērsis uzmanību uz diplomātisko centienu rezultātiem.

Runājot pasākumā Kalifornijas štatā, Matiss norādīja, ka viņa uzdevums un atbildība ir sagatavot militāros scenārijus, «ja tie būs vajadzīgi». Viņš tomēr uzsvēra, ka Savienoto Valstu centieni šobrīd koncentrējas uz diplomātiju.

Ziemeļkorejas ekonomika - fotogrāfijās

«Amerikas centienus virza diplomātija (...) tie gūst diplomātiskus rezultātus, un es pie tā šobrīd vēlētos palikt,» paziņoja ministrs.

«Kara traģēdija ir pietiekami ir labi zināma, lai tam nebūtu nepieciešams cits raksturojums, kā vien tas, ka tas būtu katastrofāls,» piebilda Matiss.

Palielinoties saspīlējumam saistībā ar notiekošos Ziemeļkorejā, Kima Čenuna vadītā valsts ieteikusi Krievijai apdomāt tās vēstniecības Phenjanā evakuāciju.

Krievijas pārstāvis Deniss Samsonovs norāda, ka Ziemeļkorejas paziņojums tiek izskatīts, taču patlaban netiek plānota Krievijas vēstniecības Phenjanā evakuācija, turklāt tālāks saspīlējums tieši Ziemeļkorejas galvaspilsētā neesot novērots, vēsta Reuters.

Samsonovs arī atklāja, ka citas vēstniecības Ziemeļkorejā saņēmušas līdzīgus paziņojumus.

Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja izteikusies, ka pēc aptuveni mēnesi ilgas retorikas pastāv kodolkara iespēja.

Kā šodien norādīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, atšķirībā no citām reizēm, kad Ziemeļkoreja pielietojusi agresīvu retoriku, šoreiz savos draudos un solījumos valsts aizgājusi tik tālu, ka jaunajam Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam varētu būt grūti, «saglabājot seju», neiet vēl tālāk.

Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji, kuri 100 dienu ilgā sēru perioda laikā, kas valstī noteikts pēc Kima Čenira nāves, izmantos mobilos telefonus tiks uzskatīti par «kara noziedzniekiem» un attiecīgi sodīti, brīdinājusi valdošā Strādnieku partija.

Britu laikraksts The Daily Telegraph norāda, ka nav zināms, kas tiks uzskatīts par mobilo telefonu izmantošanu – zvanīšana, īsziņu sūtīšana vai citas darbības. Aizlieguma pārkāpēji tiks pasludināti par kara noziedniekiem un tiem tiks piespriests «attiecīgs sods», vēsta laikraksts.

Neskatoties uz Ziemeļkorejas noslēgtību, valstī eksistē mobilo tālruņu tirgus. Ziemeļkorejā ir aizliegs internets (pieejams tikai valdības izveidots intranets Kwangmyong, kurā tiek izvietots stingri uzraudzīts saturs), tāpēc tālruņi kalpo par nozīmīgāko komunikācijas veidu.

No Ziemeļkorejas 24,5 miljoniem iedzīvotāju, 1,1 miljonam cilvēku (mazāk nekā pieci procenti) ir pieejamas fiskētas tālruņu līnijas, savukārt mobilos telefonus izmanto aptuveni 700 tūkstoši.