Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns kā savas valdīšanas otrā gada galvenās prioritātes nosaucis ekonomiskās situācijas uzlabošanu un labāku attiecību panākšanu ar Dienvidkoreju, tādējādi signalizējot par iespējamu Ziemeļkorejas ārpolitikas kursa maiņu.

«Valsts industriāla revolūcija sakņojas zinātniskā un tehnoloģiskā apvērsumā, kas savukārt, ir taisnākais ceļš uz ekonomisko izaugsmi,» savā jaungada televīzijas uzrunā sacīja K. Čenuns. Ziemeļkorejas vadītājs norādīja uz raķetes palaišanu kosmosā aizvadītajā gadā, uzsverot, ka kosmosa iekarošanai līdzvērtīgas pūles jāpieliek arī ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.

K. Čenuns arī aicināja samazināt saspīlējumu abu Koreju starpā. «Konfrontācijas izbeigšana starp Dienvidiem un Ziemeļiem ir galvenā nācijas sašķeltības izbeigšanas un apvienošanās atslēga,» K. Čenuna sacīto citē New York Times. Ziemeļkorejas vadītājs kā pamatu attiecību uzlabošanai abu valstu starpā nosauca noslēgto līgumu ievērošanu.

Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Ziemeļkoreja paziņojusi par plānu anulēt ar Dienvidkoreju noslēgto neuzbrukšanas paktu, tādējādi reaģējot uz stingrākām ANO sankcijām pret komunistisko režīmu. Tikmēr Dienvidkoreja piedraudējusi, ka veiks stingrus pretpasākumus, ja tiks apdraudēta tās pilsoņu drošība.

Februārī Ziemeļkoreja veica kodolizmēģinājumu, uz kuru reaģējot ANO Drošības padome pieņēma jaunas pret komunistisko režīmu vērstas sankcijas. Sankciju ietvaros paredzēts stingrāk vērsties pret Ziemeļkorejas diplomātu aktivitātēm, naudas pārskaitījumiem un komunistiskajai valstij liegt importēt luksusa preces.

Sankcijas tika pieņemtas vienbalsīgi un par tām balsojusi arī Ķīna, kas iepriekš parasti pret Ziemeļkoreju izturējās iecietīgi. Lai gan ASV jau pavēstījusi, ka jaunie ierobežojumi Ziemeļkorejai «kodīs sāpīgi», izskanējusi arī kritika, ka ar tiem nekas netiks panākts, jo pret režīmu arī iepriekš noteiktās sankcijas netraucējušas izstrādāt raķešu tehnoloģijas.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns otrdienas rītā tikās un sarokojās, sākot savu vēsturisko samitu, kas notiek viesnīcā «Capella» Singapūrai piederošajā kūrortu salā Sentosā.

Tad Tramps un Kims 48 minūtes tikās vienatnē, tikai viņiem un tulkiem klātesot. Pēc tam viņu tikšanās turpinājās paplašinātā formātā, piedaloties arī citām abu valstu amatpersonām. Starp paplašinātās tikšanās dalībniekiem ir Baltā nama personāla vadītājs Džons Kelijs, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.

Tramps sacīja, ka viņa tikšanās vienatnē ar Kimu bijusi «ļoti, ļoti laba» un ka starp viņiem ir «lieliskas attiecības».

Kad Tramps kopā ar Kimu devās no pirmās sanāksmes uz nākamo, žurnālisti izsauca Ziemeļkorejas līderim adresētus jautājumus par viņa valsts denuklearizāciju, tomēr līderis tiem nepievērsa uzmanību. Tramps ieradās samita vietā pirmais, bet neilgi pēc tam atbrauca arī Kims ar melnu bruņu limuzīnu.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns atzinis, ka situācija ar pārtiku valstī ir "saspringta", trešdien ziņo mediji, raisot bažas, ka varētu atkārtoties bads, ko komunistiskais režīms piedzīvoja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un kurā gāja bojā simtiem tūkstošiem cilvēku.

Ziemeļkoreja, kas pakļauta dažādām starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas, reaģējot uz komunistiskā režīma kodolprogrammu, pastāvīgi cīnās ar pārtikas trūkumu.

Pērn situāciju vēl vairāk sarežģīja pandēmija, kā arī vasaras vētras un plūdi.

Valdošās Korejas Darba partijas centrālkomitejas sēdē Kims paziņojis, ka ekonomiskā situācija šogad esot uzlabojusies un ka rūpnieciskā ražošana salīdzinājumā ar pagājušo gadu esot pieaugusi par 25%, vēsta Phenjanas oficiālā aģentūra KCNA.

Taču dažādu problēmu dēļ bijusi vērojama "noviržu sērija," atzinis Kims.

Pagājušā gada vētru dēļ lauksaimniecības sektors neesot izpildījis ražas novākšanas plānu, un pārtikas situācija kļūst "saspīlēta", piebildis komunistiskā režīma vadonis.

Ziemeļkoreja ir apstiprinājusi pirmo Covid-19 gadījumu savā teritorijā un izsludinājusi "smagu ārkārtējo situāciju", ceturtdien ziņoja valsts mediji.

Ziemeļkoreja līdz šim nebija atzinusi nevienu Covid-19 gadījumu savā teritorijā. Kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā Ziemeļkorejas valdība īstenoja stingru Covid-19 blokādi uz savām robežām.

Phenjanā paņemti paraugi no pacientiem, kas sirgst ar drudzi, "atbilst" ļoti lipīgajam Covid-19 omikrona variantam, ziņoja oficiālā valsts ziņu aģentūra "Korean Central News Agency" (KCNA).

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un citas augstākās amatpersonas sarīkoja politbiroja krīzes sanāksmi, lai apspriestu Covid-19 uzliesmojumu, un paziņoja, ka viņi ieviesīs "maksimāli ārkārtēju" vīrusa kontroles sistēmu.

Kims sanāksmē paziņoja, ka "mērķis ir visīsākajā laika periodā likvidēt" šo vīrusu.

Noslēgtībā dzīvojošā Ziemeļkoreja uzsākusi sava viedtālruņa ražošanu. Ierīce aprīkota ar skārienjūtīgu ekrānu un «augstu pikseļu [skaitu]» kameru, atklājusi komunistiskā režīma oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Android viedtālrunis nodēvēts korejiešu tautasdziesmas Arirang vārdā. Ziemeļkorejas galvaspilsētas Phenjanas rūpnīcu, kurā ierīce tiekot ražota, apmeklējis režīma līderis Kims Čenuns, lai iepazītos ar viedtālruni.

Ierīcei Ziemeļkorejas līderis veltījis atzinīgus vārdus, norādot, ka ir «jauki» redzēt, ka šādas tehnoloģijas top šajā valstī un tas atjaunos ziemeļkorejiešu nacionālo lepnumu.

Skeptiskāki novērotāji gan izteikuši šaubas par Ziemeļkorejas spējām ražot viedtālruņus, norādot, ka, visticamāk, tas tapis Ķīnā un uz Phenjanu nogādāts pārbaudēm vai salikšanai kopā pirms nonākšanas tirdzniecībā.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdienas pēcpusdienā pārtrauca darbu, lai ar klusuma brīdi pieminētu valsts ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves gadadienu.

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās Phenjanā, kur svinīgā ceremonijā tika atvērsts mauzolejs, kurā guldītas K. Čenira balzamētās mirstīgās atliekas. Mauzolejā jau atrodas Ziemeļkorejas dibinātāja K. Čenira tēva Kima Irsena mūmija.

K. Čenirs ar sirdstrieku mira 2011. gada 17. decembrī. Ziemeļkorejas diktators bija sasniedzis 69 gadu vecumu un pēc viņa nāves valstī tika izsludinātas sēras. K. Čenira bēru dienā valsts galvaspilsētu Phenjanu piepildīja histēriski raudošu cilvēku pūļi, lai sērotu par vadoņa nāvi. Valsts oficiālā ziņu aģentūra vēstīja, ka par mirušo vadoni sēro arī daba un dzīvnieki.

K. Čenira nāves pirmajā gadskārtā Phenjanā valdījis priecīgāks noskaņojums, vēsta AP. Tas saistīts ar valsts sekmīgi veikto satelīta palaišanu kosmosā. Db.lv jau vēstīja, ka aplēses liecina - valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns sestdien paziņoja, ka Phenjana vairs neveiks kodolizmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus, kā arī slēgs savu kodolizmēģinājumu poligonu.

Šo izmēģinājumu apturēšana stājās spēkā sestdien, vēstīja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Šis paziņojums, kādu ilgi mēģināja panākt ASV, tiek uzskatīts par izšķirošu soli pēdējā laikā notiekošajās diplomātiskajās aktivitātēs, kas saistītas ar Korejas pussalu.

Tas publicēts nepilnu nedēļu pirms Kima tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, kas paredzēta demilitarizētajā zonā starp abām Korejas valstīm, un pirms ilgi gaidītās Kima tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

«Tā kā kodolieroču efektivitāte ir tikusi pārbaudīta, mums vairs nav nepieciešams veikt kodolizmēģinājumus vai vidēja darbības rādiusa, gara darbības rādiusa vai starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājuma palaišanas,» Kims paziņoja Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas centrālkomitejas sanāksmē, par kuru ziņoja KCNA.

Neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā, pamatojoties uz satelīta attēliem, paziņojusi Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North».

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns šomēnes Singapūrā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Samitā Kims apsolīja «strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā», taču skaidri netika definēts, kas tiek saprasts ar denuklearizāciju un netika arī noteikti nekādi termiņi.

Tramps apgalvoja, ka process sāksies ātri, un pagājušajā nedēļā sacīja, ka «tā ir pilnīga denuklearizācija, kas jau notiek.»

Taču 21.jūnijā uzņemtie komercsatelītu attēli liecina, ka Jonbjonā, kur atrodas Ziemeļkorejas lielākais kodolobjekts, darbi ne tikai turpinās, bet strauji tiek uzlabota arī infrastruktūra, vēsta «The 38 North».

Tīmekļa vietne secinājusi, ka urāna bagātināšanas rūpnīca turpina darboties, un uzbūvēti vairāki jauni objekti, tostarp inženiertehniskais birojs un piebraucamais ceļš uz ēku, kurā atrodas kodolreaktors.

Ziemeļkoreja varētu gatavoties jaunam kodolizmēģinājumam, pavēstījis Dienvidkorejas apvienošanās ministrs Rjū Kildže. Par to liecina pastiprināta aktivitāte Ziemeļkorjeas iepriekšējo kodolizmēģinājumu poligonā.

Ministrs norādīja, ka šādas pazīmes ir redzamas, tomēr attiecās tās komentēt sīkāk, jautājumu saistot ar slepenu informāciju, vēsta Reuters. Arī Ziemeļkorejas laikraksts JoongAng Ilbo, atsaucoties uz Dienvidkorejas valdības pārstāvi, vēsta, ka kodolizmēģinājumu poligonā novērota pieaugusi militāro transportlīdzekļu aktivitāte.

Ziemeļkoreja jau veikusi trīs kodolizmēģinājumus. Februārī komunistiskais režīms īstenoja kodolizmēģinājumu, kas saniknoja starptautisko sabiedrību un pret Ziemeļkoreju tika noteiktas ciešākas sankcijas.

Reaģējot uz sankcijām, Ziemeļkoreja nākusi klajā ar vairākiem draudīgiem paziņojumumiem un sarāvusi saites ar Dienvidkoreju, tādējādi pastiprinot saspīlējumu Korejas pussalā. Aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja pavēstīja, ka ir apstiprinājusi kodoluzbrukuma plānu, kas vērsts pret mērķiem Amerikas Savienotajās valstīs un nosūtīja vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10. aprīļa vairs nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

Ziemeļkoreja ar lielu militāru parādi galvaspilsētā Phenjanā atzīmējusi savas pastāvēšanas 65. gadskārtu.

Parādi noskatījies arī komunistiskā režīma līderis Kims Čenuns. Parādē gan piedalījušās galvenokārt rezerves karaspēka militārpersonas un nav ticis demonstrēts smagais bruņojums, kā tas notika jūlijā, kad Ziemeļkoreja atzīmēja pamiera noslēgšanu, ar kuru tika izbeigts Korejas karš 1953. gadā.

Pēdējā laikā Ziemeļkorejas ārpolitiskais kurss kļuvis pielaidīgāks, sekojot saspīlējumam, kas gada pirmajā pusē bija pārņēmis pussalu. Nesen Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja atsāka sarunas par Kesongas industriālā kompleksa darbības atjaunošanu un Korejas kara šķirto ģimeņu tikšanās sarīkošanu.

Pirms 65 gadiem – 1948. gada 9. septembrī tika nodibināta Ziemeļkoreja jeb Korejas Tautas Demokrātiskā Republika. Apsveikumus valsts svētkos Ziemeļkorejai nosūtījuši Ķīnas un Krievijas prezidenti.

Ziemeļkoreja paziņojusi, ka veiks trešo kodolizmēģinājumu un attīstīs vidējas darbības raķetes, kas vērstas pret tās niknāko ienaidnieku ASV. Ziemeļkoreja jau veikusi kodolizmēģinājumus 2006. un 2009. gadā.

Komunistiskās valsts paziņojums seko ASV Drošības padomes nedēļas sākumā paustajam nosodījumam saistībā ar Ziemeļkorejas raķetes palaišanu kosmosā, kas notika aizvadītā gada decembrī. Tāpat ANO paplašināja noteiktās sankcijas pret komunistisko režīmu, nosakot vairākus aizliegumus ar Ziemeļkorejas rakešu programmu saistītiem cilvēkiem.

Ziemeļkorejas Nacionālās aizsardzības komisija, kuru vada valsts līderis Kims Čenuns, noraidījusi ANO rezolūciju. Komisija uzsvēra, ka decembra raķetes izmēģinājums bijis miermīlīgs, tomēr kopumā programma tiek izvērsta, lai varētu uzbrukt ASV. Komisija solījusi turpināt satelītu nogādāšanu kosmosā un veikt kodolizmēģinājumus, kā nākamo fāzi cīņā ar ASV, kuru Phenjana vaino pastiprinātajās ANO sankcijās. Ziemeļkoreja gan nav konkretizējusi, kad un kur tiks veikts kārtējais kodolizmēģinājums. «Rēķinu kārtošanai ar ASV jānotiek ar spēku, nevis ar vārdiem, jo tā saprot tikai džungļu likumus,» klāstījuši komisijas pārstāvji.

Ziemeļkorejas režīma sabrukuma gadījumā, lai tās kodolieroču arsenālam neļautu nokļūt kādas trešās puses rīcībā, ASV valstī būtu jāizvieto aptuveni 90 tūkstoši karavīru, secināts ziemā notikušu militāro mācību laikā.

Militāro mācību Unified Quest laikā ASV armija izspēlēja scenāriju, kurā sabrūk ar kodolieročiem bruņots, ksenofobisks, krimināls ģimenes režīms, kas ar dzelzs dūri pārvaldījis pār noslēgtu sabiedrību un kurš sabrūkot zaudējis kontroli pār savu kodolarsenālu. Lai gan ASV armija neatklāj, vai šāda situācija modelēta par pamatu ņemot reālo pasaules politisko situāciju, tomēr ietekmīgais medijis Defense News, atsaucoties uz mācībās izmantotajām kartēm, norāda, ka to mērķis bijis Ziemeļkoreja.

Mācībās secināts, ka kontroles pārņemšana Ziemeļkorejā nebūtu viegls uzdevums. Lai sabrukušajā valstī ierastos ASV bruņoto spēku kontingents divu divīziju apmērā, būtu nepieciešamas 56 dienas. Ziemeļkorejas kodolobjekti atrodoties apdzīvotās vietās, vai arī tiešā to tuvumā, kas to kontrolēšanu padarītu par sarežģītu uzdevumu. Mācībās secināts arī, ka ASV bruņotajiem spēkiem Ziemeļkorejā būtu daudz uzmanības un pūļu jāvelta humanitārajiem uzdevumiem, kas ietekmētu spējas veikt militāros manevrus.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, valsts austrumos apmeklējot būvlaukumu, aicinājis bez kavēšanās pabeigt «pasaules klases» slēpošanas kūrortu, lai jau šajā ziemā tas varētu uzņemt pirmos viesus.

Slēpošanas kūrortu paredzēts uzcelt valsts rietumos 1,3 tūkstošus metru augstajā Masika kalnā. Šis reģions piedzīvo biezu sniega segu jau sākot ar agru novembri un beidzot ar martu

Saskaņā ar Ziemeļkorejas valsts kontrolētās Centrālās ziņu aģentūras vēstīto, komunistiskā režīma vadītājs esot bijis apmierināts ar kūrorta celtniecības procesu. K. Čenuns arī izteica prognozes, ka pēc kūrorta atklāšanas visā valstī sagaidāms slēpošanas entuziasma straujš pieaugums.

Paredzēts, ka kūrortā ceļamo trīs slēpošanas trašu kopgarums būs 100 kilometri, bet platums – 40 līdz 120 metru. Slēpošanas kūrortā paredzēts izbūvēt arī viesnīcu, helikopteru nolaišanās laukumu, kā arī pacēlāju. Kūrorts būšot pieejams arī ārvalstu viesiem, vēsta CNN.

Ziemeļkoreja otrdien veikusi jaunu kodolizmēģinājumu, reģistrējot 4,9 balles spēcīgus pazemes grūdienienus, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Kodolizmēģinājuma veikšanu apstiprinājusi arī pati Ziemeļkoreja. Phenjana norādījusi, ka izmēģināta «miniatūra» kodolbumba un izmēģinājums noticis «drošā un perfektā veidā». Ziemeļkoreja jau iepriekš veikusi kodolizmēģinājumus. Tas notika 2006. un 2009. gadā.

Pazemes grūdienu epicentrs atradies Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligona tuvumā, vēsta Reuters. Pirmdien Ziemeļkoreja, kas aizvadītajās nedēļas solījusi sarīkot kodolizmēģinājumu, informēja Ķīnu un ASV par saviem nodomiem to paveikt jau tuvākajā laikā.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija aplēsusi, ka pazemes grūdienus Ziemeļkorejā varētu būt izraisījis sešas līdz septiņas kilotonnas jaudīgs sprādziens.

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja uzsākušas militārās mācības, tādējādi saspīlējumu Korejas pussalā padarot vēl asāku. Tikmēr Ziemeļkoreja izpildījusi savu solīto un slēgusi tiešo telefona līniju ar dienvidiem.

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja veltīja skarbus vārdus savam dienvidu kaimiņam, kā arī pavēstīja, ka atteiksies no 1953. gadā noslēgtā pamiera līguma ievērošanas, kā arī pārtrauks ievērot neuzbrukšanas paktus. Patlaban Dienvidkoreja sarīkojusi militāro mācību otro daļu, savukārt aizvadītajā nedēļā, kad dienvidi rīkoja mācību pirmo daļu, Ziemeļkoreja arī draudēja ar kodoltriecienu.

Neskatoties uz Ziemeļkorejas aizvadīto dienu draudiem, komunistiskā režīma darbības neliecina par draudu īstenošanu, raksta Wall Street Journal. ASV un Dienvidkorejas rīkotajās mācībās piedalās desmit tūkstoši dienvidkorejiešu karavīru un vairāk nekā trīs tūkstoši ASV militārpersonu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns otrdien samitā Singapūrā parakstījuši kopīgu dokumentu.

Parakstītais dokuments ir «ļoti svarīgs» un «visai daudzpusīgs», žurnālistiem sacīja Tramps.

Ziemeļkorejas denuklearizācijas process notiks «ļoti ātri», norādīja prezidents.

Uz Vašingtonu un Phenjanu «rezultāti atstās lielu iespaidu», viņš piebilda.

Kims savukārt sacīja , ka «pasaule redzēs lielas pārmaiņas» pēc «vēsturiskās» vienošanās parakstīšanas ar Trampu.

Singapūras samits ir pirmā reize, kad tiekas Ziemeļkorejas līderis un ASV prezidents.

Kā tika prognozēts, sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumam par Ziemeļkorejas denuklearizāciju apmaiņā pret ekonomisko un diplomātisko sankciju mazināšanu.

Tev varētu interesēt arī:

Singapūrā notiek Trampa un Kima tikšanās

Ziemeļkoreja piedraudējusi veikt «atriebjošus pasākums bez brīdinājuma», ja vien nesaņems oficiālu Dienvidkorejas atvainošanos par «naidīgām darbībām», kas aizskārušas komunistiskā režīma cieņu.

Jaunākās Ziemeļkorejas dusmu izpausmes izraisījuši ielu protesti Dienvidkorejā, kad konservatīvie politiskie spēki sarīkoja demonstrāciju pret komunistisko režīmu, dedzināja valsts līderu - Kima Irsena, Kima Čenira un Kima Čenuna - attēlus un aicināja uzsākt sarunas starp abām Korejām.

Ziemeļkoreja uzsver, ka nedēļas nogalē atzīmējusi valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu. «Ja [Dienvidkorejas] marionešu valdība patiešām grib uzsākt dialogu, viņiem jāatvainojas par visām pret Ziemeļkoreju vērstajām naidīgajām darbībām, gan lielām, gan arī mazām,» pauda komunistiskais režīms, nosaucot protesta akcijas par «zvērīgu noziegumu».

Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu, kuru gaidot palielinājies sasprindzinājums Korejas pussalā, varētu veikt aprīlī vai arī jūlijā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkorejas izlūkdienests arī atklājis, ka komunistiskais režīms uz savu austrumu piekrasti pārvietojis jaunas balastiskās raķetes. Iepriekš vairāki eksperti prognozēja, ka Ziemeļkoreja veiks raķešu izmēģinājumu ap 15. aprīli – laiku, kad režīms svin valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu.

Pastāv arī bažas, ka Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu varētu veikt arī 25. aprīlī (armijas dibināšanas gadadienā), vai 30. aprīlī, kad noslēgsies ASV un Dienvidkorejas kopīgās mācības. Vēl viens iespējamais datums ir 27. jūlijs, kad 1953. gadā tika noslēgts pamiers, ar kuru tika izbeigts Korejas karš.

Ziemeļkoreja piedraudējusi izmantot savas tiesības un dot «preventīvu kodoltriecienu» jebkuram agresoram, šādi reaģējot uz tuvojošos ANO balsojumu par sankciju pastiprināšanu pret komunistisko valsti.

Ziemeļkoreja arī apsūdzējusi ASV militāro mācību rīkošanā ar mērķi sarīkot iebrukumu, vēsta Reuters. «Tā kā ASV gatavojas uzsākt kodolkaru, mēs izmantosim savas tiesības un dosim preventīvu kodoltriecienu, lai tādējādi aizsargātu savas intereses,» pavēstījusi Ziemeļkoreja.

Komunistiskā valsts februārī veica kodolizmēģinājumu, kas izpelnījās starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Atbildot uz Ziemeļkorejas darbībām, ANO uzsāka jaunu sankciju izstrādāšanu. Tas saniknoja Ziemeļkoreju, kura šīs sankcijas nosaukusi par karadarbību un iepriekš pavēstīja, ka atteiksies no pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, līguma ievērošanas. Tāpat Ziemeļkoreja draudējusi «uguns jūrā» pārvērst ASV un Dienvidkorejas galvaspilsētas – Vašingtonu un Seulu.

Ziemeļkoreja beigusi sagatavošanās darbus pirms kārtējā raķešu izmēģinājuma, kas var notikt jebkurā dienā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkoreja skaidro, ka tuvojoties 15. aprīlim, kad Ziemeļkoreja atzīmē komunistiskā režīma dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu, noslēgtībā dzīvojošā valsts parasti cenšas pievērst pasaules uzmanību ar sava militārā spēka demonstrējumiem.

Gatavojoties iespējamiem Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumiem, Dienvidkoreja un ASV pastiprinājusi militārās uzraudzības gatavības līmeni. ASV un Dienvidkoreja norāda, ka Ziemeļkoreja sagatavojusi palaišanai divas Musudan klases raķetes un pārvietojusi tās uz savu austrumu piekrasti. Tiek uzskatīts, ka raķešu darbības rādiuss var sasniegt trīs tūkstošus kilometru.

Ziemeļkoreja strauji tuvojas «bīstamai robežai», pēc pēdējo nedēļu kareivīgās komunistiskā režīma retorikas un pirms gaidāmajiem Phenjanas rakešu izmēģinājumiem, paziņojis ASV Aizsardzības sekretārs Čaks Hagels. Tikmēr Ziemeļkoreja jau nogādājusi izmēģināšanai paredzētās raķetes šaušanas pozīcijās.

«Viņu rīcība un paziņojumi nav palīdzējuši atrisināt nokaitēto situāciju,» sacīja Č. Hagels, norādot, ka ASV un tās sabiedrotie vēloties redzēt, ka Ziemeļkorejas sāk atturēties no agresīvas rīcības, taču, ja tas nenotiks - «mūsu valsts ir pilnībā gatava tikt galā ar jebkuru ārkārtas situāciju». «Lai aizsargātu valsti un mūsu sabiedrotos, mēs varam tikt galā ar jebkuru darbību, kuru īstenos Ziemeļkoreja,» sacīja ASV Aizsardzības sekretārs.

Trešdien Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir sagatavojusies jaunas raķetes izmēģinājumam, kas var notikt jebkurā brīdī. Japānas Aizsardzības ministrija ceturtdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ziemeļkorejas raķetes ir nogādātas šaušanas pozīcijās.

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.