Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Irāna iepriekšējās dienas vakarā izšāvusi uz Izraēlu 200 raķetes, trešdien pavēstījusi teokrātiskā režīma kontrolētā valsts televīzija.

Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.

Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.

Irāna apgalvo, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes. Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem.

2023.gada jūnijā Irāna paziņoja, ka tās arsenālā ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā hiperskaņas raķete, kas skaņas ātrumu pārsniedz līdz 15 reizēm.

Atšķirībā no parastajām ballistiskajām raķetēm hiperskaņas raķetes lido pa trajektoriju zemu atmosfērā, kas ļauj tām sasniegt mērķi ātrāk un ar mazāku iespējamību, ka tās pārtvers modernā pretgaisa aizsardzība.

Ziemeļkoreja īstenojusi solījumu uzspridzināt tuneļus Punggye-ri kodolpētniecības vietā. Spridzināšanas procesu vērot bija ielūgti ārvalstu žurnālisti, nevis eksperti, kā sākotnēji tika solīts, kas nozīmē, ka uz vietas nebija neviens, kas pārbaudītu, kas patiesībā ir izdarīts.

Eksperti izsaka pieņēmumu, ka Ziemeļkorejas kodolpētniecības vieta sākusi brukt jau pēc kodolizmēģinājuma 2017. gadā.

Kodolpētniecības poligonā kopš 2006. gada veikti seši kodolizmēģinājumi. Ziemeļkorejas kodolieroču institūts paziņojis, ka vietas demontāža veikta tā, lai visi tuneļi tiktu sabojāti sprādziena laikā, ko eksperti gan nevarēja pārbaudīt.

«Viņi skaitīja: trīs, divi, viens. Un pēkšņi bija milzīgs sprādziens, kuru varēja sajust. Tie putekļu mākoņi un sajūtas, kuras tajā brīdī izjutu, bija neaptveramas,» stāsta kāds žurnālists, kurš bijis netālu no kodolpētniecības vietas, kad to iznīcināja.

Aģentūra LETA ziņo, ka ASV prezidents DonaldsTramps ceturtdien atcēlis 12.jūnijā paredzēto tikšanos ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

"Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs LukašsJasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns sestdien paziņoja, ka Phenjana vairs neveiks kodolizmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus, kā arī slēgs savu kodolizmēģinājumu poligonu.

Šo izmēģinājumu apturēšana stājās spēkā sestdien, vēstīja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Šis paziņojums, kādu ilgi mēģināja panākt ASV, tiek uzskatīts par izšķirošu soli pēdējā laikā notiekošajās diplomātiskajās aktivitātēs, kas saistītas ar Korejas pussalu.

Tas publicēts nepilnu nedēļu pirms Kima tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, kas paredzēta demilitarizētajā zonā starp abām Korejas valstīm, un pirms ilgi gaidītās Kima tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

«Tā kā kodolieroču efektivitāte ir tikusi pārbaudīta, mums vairs nav nepieciešams veikt kodolizmēģinājumus vai vidēja darbības rādiusa, gara darbības rādiusa vai starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājuma palaišanas,» Kims paziņoja Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas centrālkomitejas sanāksmē, par kuru ziņoja KCNA.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

"Elpceļu slimības" dēļ Ziemeļkoreja uz piecām dienām noslēgusi galvaspilsētu Phenjanu, trešdien ziņo mediji.

Phenjanas iedzīvotājiem dots rīkojums palikt mājās no trešdienas līdz svētdienai un vairākas reizes dienā mērīt sev ķermeņa temperatūru, atsaucoties uz valdības paziņojumu, vēsta Seulā bāzētais medijs "NK News".

Ziemeļkorejas valdības paziņojumā nav minēts Covid-19, bet teikts, ka galvaspilsētā pašreiz plosās vairākas slimības, tai skaitā saaukstēšanās.

"NK News" otrdien, atsaucoties uz avotiem Phenjanā, ziņoja, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētas iedzīvotāji veido pārtikas krājumus, gatavojoties karantīnas režīmam.

Pagaidām nav zināms, vai karantīnas režīmi ieviesti arī citur Ziemeļkorejā, un valsts mediji vēl nav paziņojuši par jaunajiem pasākumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, kas bieži cildinājis Ķīnu par spiediena vēršanu pret Ziemeļkoreju, ceturtdien kritizēja Pekinu par naftas piegādēm Phenjanai.

«Pieķerti ar pierādījumiem! Esmu ļoti vīlies, ka Ķīna ļauj naftai iekļūt Ziemeļkorejā,» tviterī atzina Tramps. «Ja tas tā turpināsies, Ziemeļkorejas problēmai nebūs draudzīga atrisinājuma.»

No ASV satelītiem uzņemtie attēli liecina, ka kopš oktobra no Ķīnas kuģiem uz Ziemeļkorejas kuģiem vairākas reizes nogādāta nafta, atsaucoties uz valdības avotiem Seulā, šonedēļ ziņoja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Pagaidām nav skaidrs, vai Tramps savā tvītā atsaucās uz ASV izlūkdienestu ziņojumiem, vai arī apsūdzēja Ķīnu par tiešu Phenjanai noteikto sankciju pārkāpšanu.

ASV Valsts departamenta amatpersona vēlāk atzina - ASV ir informētas, ka «zināmi kuģi ir iesaistīti ANO aizliegtās aktivitātēs, arī rafinēta benzīna nogādāšanā uz kuģiem, kā arī Ziemeļkorejas ogļu transportēšanā».

ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns otrdienas rītā tikās un sarokojās, sākot savu vēsturisko samitu, kas notiek viesnīcā «Capella» Singapūrai piederošajā kūrortu salā Sentosā.

Tad Tramps un Kims 48 minūtes tikās vienatnē, tikai viņiem un tulkiem klātesot. Pēc tam viņu tikšanās turpinājās paplašinātā formātā, piedaloties arī citām abu valstu amatpersonām. Starp paplašinātās tikšanās dalībniekiem ir Baltā nama personāla vadītājs Džons Kelijs, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.

Tramps sacīja, ka viņa tikšanās vienatnē ar Kimu bijusi «ļoti, ļoti laba» un ka starp viņiem ir «lieliskas attiecības».

Kad Tramps kopā ar Kimu devās no pirmās sanāksmes uz nākamo, žurnālisti izsauca Ziemeļkorejas līderim adresētus jautājumus par viņa valsts denuklearizāciju, tomēr līderis tiem nepievērsa uzmanību. Tramps ieradās samita vietā pirmais, bet neilgi pēc tam atbrauca arī Kims ar melnu bruņu limuzīnu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns otrdien samitā Singapūrā parakstījuši kopīgu dokumentu.

Parakstītais dokuments ir «ļoti svarīgs» un «visai daudzpusīgs», žurnālistiem sacīja Tramps.

Ziemeļkorejas denuklearizācijas process notiks «ļoti ātri», norādīja prezidents.

Uz Vašingtonu un Phenjanu «rezultāti atstās lielu iespaidu», viņš piebilda.

Kims savukārt sacīja , ka «pasaule redzēs lielas pārmaiņas» pēc «vēsturiskās» vienošanās parakstīšanas ar Trampu.

Singapūras samits ir pirmā reize, kad tiekas Ziemeļkorejas līderis un ASV prezidents.

Kā tika prognozēts, sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumam par Ziemeļkorejas denuklearizāciju apmaiņā pret ekonomisko un diplomātisko sankciju mazināšanu.

Tev varētu interesēt arī:

Singapūrā notiek Trampa un Kima tikšanās

Ziemeļkorejas lēmums apturēt kodolizmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus ir «pozitīvs, sengaidīts solis ceļā, kuram tagad jāved uz valsts pilnīgu, pārbaudāmu un neatgriezenisku kodolatbruņošanos», sestdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

Kā teikts viņas paziņojumā, ES arī augstu vērtē nākamnedēļ gaidāmo Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna un Dienvidkorejas prezidenta Muna Džēina tikšanos un atbalstīs «augsta līmeņa iniciatīvas, kas turpina veidot uzticību un sniedz konkrētus un pozitīvus rezultātus».

Tomēr, neskatoties uz diplomātisko aktivitāti ap Ziemeļkoreju, sankcijas pret Phenjanu paliks spēkā, piebilda Mogerīni.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns sestdien paziņoja, ka Phenjana vairs neveiks kodolizmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus, kā arī slēgs savu kodolizmēģinājumu poligonu.

Šo izmēģinājumu apturēšana stājās spēkā sestdien, vēstīja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Lietuvā šovasar pēc astoņu gadu pārtraukuma pa Nemunu atsāks kursēt ātrgaitas pasažieru kuteris no Kauņas uz Nidu, kas ļaus šo ceļu mērot ērtāk, ātrāk un patīkamāk nekā ar automobili.

1963.gadā būvēto «Raķetes» tipa upju kuģi pēc divu mēnešu remonta ūdenī paredzēts nolaist jau ceturtdien. Tas vēl tiks izmēģināts un pārbaudīts, bet pirmais reiss uz Kuršu kāpām un atpakaļ varētu notikt jūnija sākumā.

Atjaunotajā kuģī ir 58 sēdvietas; paredzētas vietas arī divriteņiem. Tas pārvietojas ar ātrumu 60-70 kilometri stundā, tātad šāds ceļojums pa Lietuvas lielāko upi varētu ilgt trīsarpus līdz četras stundas.

Šo un vēl divus ātrgaitas upju kuģus iegādājies nodibinājums «Vandens kelias», bet šai sezonā pasažierus pārvadās tikai viens no tiem.

Kā vēsta portāls «Kas vyksta Kaune», iecerēts, ka kuģis no Kauņas uz Nidu veiks trīs reisus nedēļā. Līdz Jāņiem biļete vienam pieaugušajam maksās 29 eiro un īpašnieki centīsies gādāt, lai pārējā vasaras daļā maksa par braucienu nepārsniedz 49 eiro. Par divriteņa pārvadāšanu gan būs jāmaksā papildus.

ASV piešķirtās militārās palīdzības nozīmi Ukrainā redzēsim tuvāko nedēļu, mēnešu laikā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

Viņš atgādināja, ka lielākā daļa no piešķirtās palīdzības ir militāra, taču tajā iekļauta arī humanitārā palīdzībā. No piešķirtās palīdzības sabiedrībā lielāko uzmanību piesaistīja tālās darbības rādiusa raķetes ATACMS, taču ne mazāk svarīga ir arī parastā artilērijas munīcija, kura Ukrainai trūkst.

"Tuvāko nedēļu, mēnešu laikā tiks redzēta palīdzības nozīme Ukrainā," teica Vērdiņš un norādīja, ka nepieciešams laiks, lai palīdzība nonāktu pie frontes līnijām.

Spriežot par to, vai un kādu palīdzību ASV varētu piešķirt Ukrainai nākotnē, Vērdiņš akcentēja, ka tālāko noteiks drīzumā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja, ka parakstījis likumprojektu paketi, kas ietver militāro palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā.

Ziemeļkoreja izpildījusi nāvessodu savam īpašajam sūtnim ASV pēc tam, kad neveiksmi cieta otrais samits starp Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu un ASV prezidentu Donaldu Trampu, piektdien vēstīja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Tā rīcībā esošā informācija liecina, ka ģenerāli Kimu Jončolu nošāva par «augstākā līdera nodošanu», pievēršoties ASV. Viņš plānoja februārī Hanojā notikušo samitu un pavadīja Kimu viņa privātajā vilcienā.

«Pēc izmeklēšanas martā Kimam Jončolam un vēl četrām Ārlietu ministrijas augsta ranga amatpersonām izpildīja nāvessodu Mirimas lidostā,» laikraksts citēja kādu anonīmu avotu. Pārējo amatpersonu vārdi netiek nosaukti.

Laikraksts, atsaucoties uz citu anonīmu avotu diplomātiskajās aprindās, arī norādīja, ka Kima Čenuna tulce Šina Hijona nosūtīta uz cietuma nometni par samitā pieļautu kļūdu. Viņa neesot iztulkojusi Kima jauno ierosinājumu, kad Tramps paziņoja, ka nebūs nekādas vienošanās un aizgājis no sarunu galda.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samits Singapūras valsts budžetam izmaksājis 16,3 miljonus Singapūras dolāru (10,3 miljonus eiro), paziņojusi Singapūras Ārlietu ministrija.

Tā norādījusi, ka lielākā daļa šīs summas iztērēta drošības pasākumiem.

Šādi Singapūra ir «atbalstījusi starptautiskos centienus panākt mieru un stabilitāti Korejas pussalā», paziņojumā norādījis Ārlietu ministrijas preses sekretārs.

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka Singapūra arī segusi Ziemeļkorejas delegācijas izdevumus, tostarp apmaksājusi Ziemeļkorejas līdera uzturēšanos luksusa viesnīcā «St. Regis».

Vēl Singapūra no saviem līdzekļiem maksājusi par darba telpām un loģistisko nodrošinājumu žurnālistiem no visas pasaules, kas bija ieradušies atspoguļot samitu.

Jau ziņots, ka Tramps un Kims tikās Singapūrā 12.jūnijā. Samitā tika parakstīts paziņojums, kura Ziemeļkoreja apņēmās veikt denuklearizāciju, bet ASV - sniegt drošības garantijas Phenjanai.

Neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā, pamatojoties uz satelīta attēliem, paziņojusi Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North».

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns šomēnes Singapūrā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Samitā Kims apsolīja «strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā», taču skaidri netika definēts, kas tiek saprasts ar denuklearizāciju un netika arī noteikti nekādi termiņi.

Tramps apgalvoja, ka process sāksies ātri, un pagājušajā nedēļā sacīja, ka «tā ir pilnīga denuklearizācija, kas jau notiek.»

Taču 21.jūnijā uzņemtie komercsatelītu attēli liecina, ka Jonbjonā, kur atrodas Ziemeļkorejas lielākais kodolobjekts, darbi ne tikai turpinās, bet strauji tiek uzlabota arī infrastruktūra, vēsta «The 38 North».

Tīmekļa vietne secinājusi, ka urāna bagātināšanas rūpnīca turpina darboties, un uzbūvēti vairāki jauni objekti, tostarp inženiertehniskais birojs un piebraucamais ceļš uz ēku, kurā atrodas kodolreaktors.

Ziemeļkoreja ir apstiprinājusi pirmo Covid-19 gadījumu savā teritorijā un izsludinājusi "smagu ārkārtējo situāciju", ceturtdien ziņoja valsts mediji.

Ziemeļkoreja līdz šim nebija atzinusi nevienu Covid-19 gadījumu savā teritorijā. Kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā Ziemeļkorejas valdība īstenoja stingru Covid-19 blokādi uz savām robežām.

Phenjanā paņemti paraugi no pacientiem, kas sirgst ar drudzi, "atbilst" ļoti lipīgajam Covid-19 omikrona variantam, ziņoja oficiālā valsts ziņu aģentūra "Korean Central News Agency" (KCNA).

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un citas augstākās amatpersonas sarīkoja politbiroja krīzes sanāksmi, lai apspriestu Covid-19 uzliesmojumu, un paziņoja, ka viņi ieviesīs "maksimāli ārkārtēju" vīrusa kontroles sistēmu.

Kims sanāksmē paziņoja, ka "mērķis ir visīsākajā laika periodā likvidēt" šo vīrusu.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Latvijas tenisa pirmā rakete un šī gada French Open čempione Aļona Ostapenko pirmdien publicētajā WTA rangā ieņem desmito vietu, kļūstot par valsts pirmo tenisisti dāmu vienspēļu ranga desmitniekā, bet pirmo reizi karjerā par līderi kļuvusi spāniete Garvinje Mugurusa.

2014.gadā ATP ranga desmitniekā dažas nedēļas atradās arī Ernests Gulbis.

Pirms ASV atklātā čempionāta publicētajā rangā Ostapenko bija 12.vietā, bet tagad pakāpusies uz desmito pozīciju.

Iepriekšējās divas nedēļas tenisisti spēkojās ASV atklātajā čempionātā, kur Ostapenko apstājās trešajā kārtā. Pēc zaudējuma Latvijas tenisiste provizoriskajā rangā bija desmitā, taču uz pirmo desmitnieku tīkoja vēl vairākas spēlētājas. Sestdien US Open triumfēja Sloeina Stīvensa, kura divu amerikāniešu duelī ar rezultātu 6-3, 6-0 pieveica Medisonu Kīzu, neļaujot savai tautietei ielauzties ranga desmitniekā, tādējādi labāko desmit pulkā iekļuva Ostapenko.

Ostapenko vasaras sākumā sagādāja vienu no Latvijas sporta visu laiku lielākajām sensācijām un uzvarēja Francijas atklātajā čempionātā, kas viņai pasaules rangā ļāva pacelties līdz vēl nebijušiem augstumiem. Ostapenko kļuva par Latvijas rekordisti WTA rangā, jo Larisa Neilande karjerā vienspēļu rangā spēja pakāpties līdz 13.pozīcijai.