Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

"Elpceļu slimības" dēļ Ziemeļkoreja uz piecām dienām noslēgusi galvaspilsētu Phenjanu, trešdien ziņo mediji.

Phenjanas iedzīvotājiem dots rīkojums palikt mājās no trešdienas līdz svētdienai un vairākas reizes dienā mērīt sev ķermeņa temperatūru, atsaucoties uz valdības paziņojumu, vēsta Seulā bāzētais medijs "NK News".

Ziemeļkorejas valdības paziņojumā nav minēts Covid-19, bet teikts, ka galvaspilsētā pašreiz plosās vairākas slimības, tai skaitā saaukstēšanās.

"NK News" otrdien, atsaucoties uz avotiem Phenjanā, ziņoja, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētas iedzīvotāji veido pārtikas krājumus, gatavojoties karantīnas režīmam.

Pagaidām nav zināms, vai karantīnas režīmi ieviesti arī citur Ziemeļkorejā, un valsts mediji vēl nav paziņojuši par jaunajiem pasākumiem.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns sestdien paziņoja, ka Phenjana vairs neveiks kodolizmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus, kā arī slēgs savu kodolizmēģinājumu poligonu.

Šo izmēģinājumu apturēšana stājās spēkā sestdien, vēstīja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Šis paziņojums, kādu ilgi mēģināja panākt ASV, tiek uzskatīts par izšķirošu soli pēdējā laikā notiekošajās diplomātiskajās aktivitātēs, kas saistītas ar Korejas pussalu.

Tas publicēts nepilnu nedēļu pirms Kima tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, kas paredzēta demilitarizētajā zonā starp abām Korejas valstīm, un pirms ilgi gaidītās Kima tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

«Tā kā kodolieroču efektivitāte ir tikusi pārbaudīta, mums vairs nav nepieciešams veikt kodolizmēģinājumus vai vidēja darbības rādiusa, gara darbības rādiusa vai starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājuma palaišanas,» Kims paziņoja Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas centrālkomitejas sanāksmē, par kuru ziņoja KCNA.

Ziemeļkoreja ir apstiprinājusi pirmo Covid-19 gadījumu savā teritorijā un izsludinājusi "smagu ārkārtējo situāciju", ceturtdien ziņoja valsts mediji.

Ziemeļkoreja līdz šim nebija atzinusi nevienu Covid-19 gadījumu savā teritorijā. Kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā Ziemeļkorejas valdība īstenoja stingru Covid-19 blokādi uz savām robežām.

Phenjanā paņemti paraugi no pacientiem, kas sirgst ar drudzi, "atbilst" ļoti lipīgajam Covid-19 omikrona variantam, ziņoja oficiālā valsts ziņu aģentūra "Korean Central News Agency" (KCNA).

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un citas augstākās amatpersonas sarīkoja politbiroja krīzes sanāksmi, lai apspriestu Covid-19 uzliesmojumu, un paziņoja, ka viņi ieviesīs "maksimāli ārkārtēju" vīrusa kontroles sistēmu.

Kims sanāksmē paziņoja, ka "mērķis ir visīsākajā laika periodā likvidēt" šo vīrusu.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Ziemeļkoreja uz laiku slēgusi robežu visiem ārvalstu tūristiem, šādi reaģējot uz jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā, pavēstīja tūrisma aģentūra, kas rīko braucienus uz Ziemeļkoreju.

Īstenojot piesardzības pasākumus, robeža slēgta, sākot ar trešdienu, pavēstīja uzņēmums "Young Pioneer Tours".

Ziemeļkoreja strādā ciešā kontaktā ar Pasaules Veselības organizāciju (WHO), lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, vēsta Ziemeļkorejas televīzija.

Phenjanas oficiālais laikraksts "Rodong Sinmun" ziņojis par slimības uzliesmojumu Ķīnā un pasākumiem, kas tur sperti, lai apturētu slimības izplatību, kā arī brīdinājis, ka vīruss izplatās strauji.

Arī iepriekšējās reizēs, kad notikusi infekcijas slimību izplatīšanās, Ziemeļkoreja slēdza savas robežas. Tā Phenjana reaģēja gan uz SARS (smagā akūtā respiratorā sindroma), gan Ebolas vīrusa uzliesmojumiem attiecīgi 2003. un 2014.gadā.

Ziemeļkorejā gandrīz trīs miljoniem cilvēku konstatēta saslimšana ar drudzi, kas, visticamāk, ir Covid-19.

Ziemeļkorejai trūkst masveida testēšanas spējas, tādēļ tikai nelielam skaitam cilvēku konstatēts Covid-19. Pārējiem saslimušajiem diagnosticēts drudzis.

Līdz pirmdienas vakaram Ziemeļkorejas varasiestādes 24 stundu laikā bija reģistrējušas 134 510 jaunus "drudža" gadījumus.

Ziemeļkoreja apstiprina pirmo Covid-19 gadījumu un izsludina ārkārtējo situāciju 

Ziemeļkoreja ir apstiprinājusi pirmo Covid-19 gadījumu savā teritorijā un izsludinājusi "smagu...

Kopš šomēnes valstī pirmo reizi tika paziņots par Covid-19 uzliesmojumu, no drudža, atbilstoši Phenjanas oficiālajai terminoloģijai, miruši 68 cilvēki un aptuveni 2,5 miljoni atveseļojušies.

Par epidemioloģisko situāciju Ziemeļkorejā maz kas zināms, taču Pasaules Veselības organizācija pieņem, ka valstī nav sākta vakcinācija pret Covid-19.

Phenjana ir izsludināja karantīnas pasākumus valsts mērogā, bet vēl nav atbildējusi uz Dienvidkorejas un ASV piedāvājumiem piegādāt vakcīnas un medikamentus, atklāja Seula.

Neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā, pamatojoties uz satelīta attēliem, paziņojusi Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North».

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns šomēnes Singapūrā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Samitā Kims apsolīja «strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā», taču skaidri netika definēts, kas tiek saprasts ar denuklearizāciju un netika arī noteikti nekādi termiņi.

Tramps apgalvoja, ka process sāksies ātri, un pagājušajā nedēļā sacīja, ka «tā ir pilnīga denuklearizācija, kas jau notiek.»

Taču 21.jūnijā uzņemtie komercsatelītu attēli liecina, ka Jonbjonā, kur atrodas Ziemeļkorejas lielākais kodolobjekts, darbi ne tikai turpinās, bet strauji tiek uzlabota arī infrastruktūra, vēsta «The 38 North».

Tīmekļa vietne secinājusi, ka urāna bagātināšanas rūpnīca turpina darboties, un uzbūvēti vairāki jauni objekti, tostarp inženiertehniskais birojs un piebraucamais ceļš uz ēku, kurā atrodas kodolreaktors.

Ziemeļkoreja izpildījusi nāvessodu savam īpašajam sūtnim ASV pēc tam, kad neveiksmi cieta otrais samits starp Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu un ASV prezidentu Donaldu Trampu, piektdien vēstīja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Tā rīcībā esošā informācija liecina, ka ģenerāli Kimu Jončolu nošāva par «augstākā līdera nodošanu», pievēršoties ASV. Viņš plānoja februārī Hanojā notikušo samitu un pavadīja Kimu viņa privātajā vilcienā.

«Pēc izmeklēšanas martā Kimam Jončolam un vēl četrām Ārlietu ministrijas augsta ranga amatpersonām izpildīja nāvessodu Mirimas lidostā,» laikraksts citēja kādu anonīmu avotu. Pārējo amatpersonu vārdi netiek nosaukti.

Laikraksts, atsaucoties uz citu anonīmu avotu diplomātiskajās aprindās, arī norādīja, ka Kima Čenuna tulce Šina Hijona nosūtīta uz cietuma nometni par samitā pieļautu kļūdu. Viņa neesot iztulkojusi Kima jauno ierosinājumu, kad Tramps paziņoja, ka nebūs nekādas vienošanās un aizgājis no sarunu galda.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns atzinis, ka situācija ar pārtiku valstī ir "saspringta", trešdien ziņo mediji, raisot bažas, ka varētu atkārtoties bads, ko komunistiskais režīms piedzīvoja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un kurā gāja bojā simtiem tūkstošiem cilvēku.

Ziemeļkoreja, kas pakļauta dažādām starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas, reaģējot uz komunistiskā režīma kodolprogrammu, pastāvīgi cīnās ar pārtikas trūkumu.

Pērn situāciju vēl vairāk sarežģīja pandēmija, kā arī vasaras vētras un plūdi.

Valdošās Korejas Darba partijas centrālkomitejas sēdē Kims paziņojis, ka ekonomiskā situācija šogad esot uzlabojusies un ka rūpnieciskā ražošana salīdzinājumā ar pagājušo gadu esot pieaugusi par 25%, vēsta Phenjanas oficiālā aģentūra KCNA.

Taču dažādu problēmu dēļ bijusi vērojama "noviržu sērija," atzinis Kims.

Pagājušā gada vētru dēļ lauksaimniecības sektors neesot izpildījis ražas novākšanas plānu, un pārtikas situācija kļūst "saspīlēta", piebildis komunistiskā režīma vadonis.

Ziemeļkorejā svētdien notikušas vietējās vēlēšanas, kurās saskaņā ar oficiālajiem datiem piedalījušies 99,98% vēlētāju.

Ņemot vērā, ka īstas konkurences starp kandidātiem nav, vēlēšanas Ziemeļkorejā kļuvušas par sava veida politisko rituālu, kas ļauj varasiestādēm apgalvot, ka tās bauda plašu tautas atbalstu, un veicināt lojalitāti Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīmam.

Vēlēšanas ir arī iespēja pārbaudīt, vai kāds no reģistrētajiem iedzīvotājiem neiztrūkst.

Salīdzinot ar vēlēšanām 2015.gadā, vēlētāju aktivitāte šogad palielinājusies par 0,01%.

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA svētdien vēstīja, ka tikai ziemeļkorejieši, kas neatrodas valstī, nav piedalījušies vēlēšanās. Aģentūra norādīja, ka pat slimie un vecie cilvēki nobalsojuši mobilajās vēlēšanu urnās.

Ķīnas tehnoloģiju kompānija "Huawei" šobrīd strādā pie plāna, lai Eiropā uzbūvētu savu komponenšu ražotni, pavēstījis uzņēmuma priekšsēdētājs Lians Hua.

ASV prezidents DonaldsTramps izdevis rīkojumu Amerikas kompānijām pārtraukt sadarbību ar "Huawei", taču Lians noliedz uzņēmuma saistību ar Ķīnas valdības interesēm.

"Mēs plānojam nākotnē paši ražot savas komponentes rūpnīcā Eiropā," intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja Lians. "Mēs veicam priekšizpēti saistībā ar iespējām Eiropā atvērt ražotni. Valsts izvēle būs atkarīga no šīs izpētes."

Lai arī konkrēts termiņš šim plānam nav noteikts, Lians norāda, ka tas varētu tikt realizēts visai ātri.

Trampa agresīvā nostāja liegusi "Huawei" iespēju piekļūt mikroshēmām un citām tehnoloģijām, ko piedāvā tādi ASV uzņēmumi kā "Micron", "Qualcomm" un "Intel", liekot kompānijai dažādot piegāžu bāzi.

ASV prezidents Donalds Tramps, kas bieži cildinājis Ķīnu par spiediena vēršanu pret Ziemeļkoreju, ceturtdien kritizēja Pekinu par naftas piegādēm Phenjanai.

«Pieķerti ar pierādījumiem! Esmu ļoti vīlies, ka Ķīna ļauj naftai iekļūt Ziemeļkorejā,» tviterī atzina Tramps. «Ja tas tā turpināsies, Ziemeļkorejas problēmai nebūs draudzīga atrisinājuma.»

No ASV satelītiem uzņemtie attēli liecina, ka kopš oktobra no Ķīnas kuģiem uz Ziemeļkorejas kuģiem vairākas reizes nogādāta nafta, atsaucoties uz valdības avotiem Seulā, šonedēļ ziņoja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Pagaidām nav skaidrs, vai Tramps savā tvītā atsaucās uz ASV izlūkdienestu ziņojumiem, vai arī apsūdzēja Ķīnu par tiešu Phenjanai noteikto sankciju pārkāpšanu.

ASV Valsts departamenta amatpersona vēlāk atzina - ASV ir informētas, ka «zināmi kuģi ir iesaistīti ANO aizliegtās aktivitātēs, arī rafinēta benzīna nogādāšanā uz kuģiem, kā arī Ziemeļkorejas ogļu transportēšanā».

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs (The U.S. Department of the Treasury’s Office of Foreign Assets Control, OFAC) vērš sankcijas pret Turcijā reģistrētu uzņēmumu un tā valdes locekli Turcijas pilsoni Huseinu Sahinu, kuram Latvijā pieder uzņēmums SIA «Falcon International», par sadarbību ar Ziemeļkoreju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs norāda, ka Turcijā reģistrētais uzņēmums SIA «Falcon International Group» ir mēģinājis tieši vai netieši importēt, eksportēt vai reeksportēt ieročus un luksusa preces Ziemeļkorejā, sacīts biroja 4.oktobrī izplatītajā paziņojumā. Birojs vērš sankcijas pret uzņēmumu, kā arī pret uzņēmuma valdes locekli un vienīgo īpašnieku Huseins Sahins un uzņēmuma ģenerāldirektoru Erhanu Culhu par darbībām, tieši vai netieši rīkojoties SIA «Falcon» interesēs vai SIA «Falcon» vārdā. Paziņojumā norādīts, ka SIA «Falcon International Group» arī ir filiāle Latvijā.

Līdz ar noteiktajām sankcijām ASV personām ir aizliegts sadarboties ar jebkuru no identificētajām personām.

Ziemeļkorejas hakeri nozaguši finanšu institūcijās un kriptovalūtu biržās līdz diviem miljardiem ASV dolāru (1,8 miljardiem eiro), kas novirzīti šīs izolētās valsts masu iznīcināšanas ieroču programmām, secināts ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei.

Ziemeļkoreja izmanto kibertelpu, lai zagtu līdzekļus no finanšu institūcijām un kriptovalūtu biržām, norādīts ziņojumā.

Kriptovalūtu biržas regulāti piedzīvo uzbrukumus, kuros tiek nozagtas virtuālās valūtas miljoniem eiro vērtībā.

Ekspertu ziņojumā ANO Drošības padomei norādīts, ka liela mēroga uzbrukumi kriptovalūtu biržām dod iespēju Ziemeļkorejai tikt pie ienākumiem grūtāk izsekojamos veidos.

Ziņojumā arī norādīts, ka Ziemeļkorejai joprojām ir piekļuve globālajai finanšu sistēmai, jo ANO dalībvalstis pietiekami efektīvi neīsteno finanšu sankcijas, kas noteiktas Phenjanai.

“Putina režīms ir starptautiski jāizolē no pārejās pasaules, lai apstādinātu tā uzsākto noziedzīgo militāro agresiju pret ukraiņu tautu,” tā ceturtdien Twitter vēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Galvenais ir panākt šī noziedzīgā režīma izolāciju no pasaules, līdzīgi kā tas ir ar Ziemeļkoreju,” tā savukārt vēstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Tikmēr Krievijas karaspēks tuvojas Kijevai... ““Stingri nosoda”, iespējams, būs vārdi, kas piegriezīsies jau pēcpusdienā... Rīcību, lūdzu, reālu rīcību, ja tiešām nosodāt! Ja tādas nav, tad tiem pāris vārdiem no dažādu valstu līderiem vai paša Dieva ir apaļa 0 vērtība,” tā tajā pašā ceturtdienā turpat Twitter tīklā bija ierakstījis kāds politisko notikumu vērotājs.

Ļoti tieši un precīzi. Stingras Rietumu sankcijas Krievijai un nemitīgus nosodījumus redzam jau gadus astoņus – vai tas ko līdzējis? Kā redzam – nē. Vēl trakāk – ierāvusies čaulā, Krievija kļuvusi aizvien agresīvāka. Nu šī kodollielvalsts gatava iet, tā teikt, uz visu banku. Pārkāpusi robežu, aiz kuras atpakaļceļa vairs nav. Pēc principa: visu vai neko. Un ko šādā situācijā nozīmētu ieslēgšana aiz vēl lielāka dzelzs mūra?

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

#Starp ģeopolitiskajiem saspīlējumiem un kārtējiem milzu tēriņiem pasaules uzmanība tiks pievērsta Korejas pussalai.

Jau nākamajā mēnesī pasaule tiks ierauta pašos nozīmīgākajos sporta svētkos – Olimpiskajās spēlēs, kuras notiks Dienvidkorejas kalnu kūrortā Phjončhana. Šoreiz šīs spēles diemžēl aptvēris samērā neomulīgs ģeopolitiskais fons, kur zemā starta stadijā demonstrēt savas kodolambīcijas, šķiet, ir gatava Ziemeļkoreja (Phjončhana ir vien 90 km no Ziemeļkorejas robežas).

Rezultātā šīs Olimpiskās spēles dažkārt tiek sauktas par pašām bīstamākajām vēsturē. Tiesa gan, šajā frontē gads sācies ar zināmām cerībām, jo abas Korejas pirmo reizi divu gadu laikā nosēdušās pie sarunu gada. Turklāt nupat pasauli pāršalkušas ziņas, ka Ziemeļkorejas atlēti varēs piedalīties šajās spēlēs (tos pavadīs arī atbalstītāju grupa).

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Krievijā stājies spēkā pretrunīgi vērtētais likumprojekts, kas var novest pie Krievijas interneta izolācijas no ārpasaules.

Valdība ar jauno likumu vēlas radīt infrastruktūru «suverēnam internetam», apgalvojot, ka tas nepieciešams valsts aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem no ārvalstīm.

Kritiķi savukārt bažījas, ka tas pastiprinās cenzūru un galu galvā var novest pie izolēta tīkla, līdzīgi tam, kāds ir Ziemeļkorejā.

«Šī ir pirmā reize, kad valstij ir pilna tehniska kontrole pār internetu,» norādīja nevalstiskās organizācijas «Roskomsvoboda» eksperts Aleksandrs Isavnins.

Ja iepriekš Krievijas interneta pakalpojumu sniedzēji darbojās brīvā tirgus apstākļos, turpmāk Krievijas valsts varēs izvērst tiešu kontroli pār tiem, sacīja Isavnins.

Likums paredz, ka interneta datplūsmas maršrutēšana tiks nodrošināta caur centriem Krievijā. Tam nepieciešamā infrastruktūra vēl nav izveidota.

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Samitu abi līderi sāka ar sarokošanos un nesmaidot pozēja fotogrāfiem pie savu valstu karogiem.

Tramps veltīja dažus vārdus žurnālistiem, tostarp izteicās, ka, viņaprāt, samits būs veiksmīgs.

Jautāts, vai viņš gatavojas oficiāli paziņot par Korejas kara beigām, Tramps atbildēja: «Redzēsim.»

Vēršoties pie Kima, ASV prezidents sacīja, ka Ziemeļkorejai ir «milzīgs ekonomiskais potenciāls».

«Jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, neticams, neierobežots,» Kimam preses konferencē pirms samita sākuma sacīja Tramps.

«Es gaidu, kad varēšu redzēt to notiekam un palīdzēt tam notikt,» piebilda Tramps.

Viņš arī piebilda, ka ir gods Vjetnamā tikties ar Kimu.

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ceturtdien beigusies bez vienošanās par denuklearizāciju.

«Šoreiz netika panākta vienošanās, taču viņu delegācijas gaida tikšanos nākotnē,» pavēstīja Baltā nama preses pārstāve Sāra Sandersa.

Abiem līderiem bija «ļoti laba un konstruktīva tikšanās,» teikts Baltā nama paziņojumā. «Abi līderi apsprieda dažādus veidus, kā virzīt denuklearizāciju un ekonomiski pamatotas idejas.»

Tramps pēc tikšanās preses konferencē pavēstīja, ka sarunas beigušās bez vienošanās, jo viņš nav vēlējies atcelt visas sankcijas Ziemeļkorejai, norādot, ka viņam «bijis jāaiziet» no sarunām ar Kimu.

«Dažreiz ir jāaiziet un šī bija tikai viena no tādām reizēm,» reportieriem paziņoja Tramps. «Mēs jutām, ka nebūtu labi kaut ko parakstīt.»