Jaunākais izdevums

Nerimst cīņas par atkritumiem galvaspilsētā

Aigara Štokenberga vadītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir spērusi, jāatzīst, visnotaļ racionālu soli - paziņojumu, ka tā vēlas apturēt Rīgas domes noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību. Runa ir par domes lēmumu, kas paredz, ka ar nākamo gadu iedzīvotāji vairs paši nevarēs izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, bet pilsēta būs sadalīta dažos «kvadrātos», un katru no tiem apsaimniekos viena pašvaldības izvēlēta firma.

Turklāt vismaz teorētiski skaitīsies, ka šo apsaimniekošanu veic pati dome, jo nauda par attiecīgo pakalpojumu būs jāmaksā pašvaldībai. Pirmkārt, šāda kārtība kropļo konkurenci, jo tdējādi dažas firmas tiek pasludinātas par visvarenām, bet citām ielauzties tirgū ir faktiski liegts. Otrkārt, arī paši apsaimniekotāji, kuri būs ieguvuši Rīgas domes izredzēto statusu, patiesībā būs lūdzēju lomā, jo būs atkarīgi no tā, kad un cik daudz naudas pašvaldība izdomās tiem izmaksāt par paveikto. Turklāt galīgi nav skaidrs, ko iesākt namsaimniekiem, ,ja viņus neapmierinās saņemtais pakalpojums.

Tajā pašā laikā arī RAPLM rīcība šajā sakarā ir vismaz interesanta. No vienas puses, nav skaidrs, kāpēc šāds solis tiek sperts tikai tagad un kas tai traucēja savulaik bloķēt Ministru kabineta lēmumu, ar kuru tika pieļauta minētā kārtība. Mēdz teikt, ka pēc kaujas dūres vairs nav jāvicina, un šķiet, ka minētā situācija ir īstā, uz kuru šo frāzi var pilnīgi mierīgi attiecināt.

Savukārt, no otras puses, šīs lietas sakarā ir vērojama kāda dīvaina sagadīšanās. Proti, šī Tautas partijas parstāvja Štokenberga vadītās ministrijas vēlme kaut kā sakrīt ar laiku, kad tieši atkritumu biznesā iesaistās šīs pašas partijas ierindas biedra ekspremjera Andra Šķēles ģimene. Bet, kā jau minēts, tā droši vien ir vistīrākā sagadīšanās. Visā šajā jezgā vislielākās bažas ir, lūk, par ko - ka tikai nesanāk tā, ka līdz 2008. gada 1. janvārim RAPLM vēl nav beigusi rīvēties ar Rīgas domi un beigās pie iedzīvotāju namiem nebūs piebraukusi vispār neviena atkritumu savākšanas automašīna.

Ja šāds scenārijs piepildīsies un vēl izrādīsies, ka maksu par attiecīgo pakalpojumu Rīgas dome jau ir paspējusi iekasēt, tās pārstāvjiem nu galīgi nevajadzētu apvainoties, ja iedzīvotāji ar saviem atkritumu maisiem pār plecu sāktu doties uz Rātsnamu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Mēslu krātuves - šā gada prioritāte

Sandra Dieziņa,08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem lauku uzņēmējiem, kuri vēl nav modernizējuši mēslu krātuves atbilstoši ES prasībām, tas jāpaveic šogad.

Latvijas Statūtsabiedrību asociācija (LSA) veikusi aptauju savu biedru vidū un tās rezultāti liecina – nākamajam plānošanas periodam mēslu krātuvju modernizēšanai vienai saimniecībai nepieciešami 180 tūkstoši Ls. Tiesa, investīciju apjoms atkarīgs no lopu skaita un citiem faktoriem. LSA valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzsver, ka svarīgas ir ne tikai mēslu krātuves, bet arī tehnikas iegāde, kur vienai saimniecībai nepieciešamas ap 340 tūkstošu Ls investīcijas, graudu kaltei – ap 180 tūkstoši Ls investīcijas, bet piena fermu būvniecībai vidēji ap vienu miljonu Ls. Tāpēc arī LSA dalīborganizācijas nevarot piekrist uzstādījumam par 500 tūkstošiem latus lielu attiecināmo izmaksu atbalstu visam nākamajam plānošanas periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 500 metru attālumā no daudzu Latvijas cilvēku iecienītās Pokaiņu atpūtas vietas – Pokaiņu meža un pusotra kilometra attālumā no Pokaiņu dabas takas – klajā meliorētā laukā klusi un nemanāmi Dānijas cūku audzēšanas uzņēmums SIA Baltic breeders uzbūvējis mēslu krātuvi ar 5000 kubikmetru lielu ietilpību, šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Krātuves būvniecībā neesot ievērotas vides prasības, tāpēc to vēl nevarot nodot ekspluatācijā.

Mēslu krātuve paredzēta cūku mēslu uzkrāšanai ziemas periodā, mēslus vedīs no aptuveni septiņus kilometrus tālā Baltic breeders cūku kompleksa Īlē, kur nobaro aptuveni 15 000 cūku. Tomēr jau tagad – pirms mēslu krātuves nodošanas ekspluatācijā –, kad iegriežas vējš no Īles puses, Pokaiņos smird, uzsver laikraksts. Meža takas sezonas laikā apmeklē ap deviņiem tūkstošiem cilvēku, tāpēc mācot bažas par apmeklētāju intereses saglabāšanos.

«Mēs saimniekosim gudri. Esam iecerējuši mēslus uz krātuvi vest ziemā, bet uz mūsu laukiem 250 hektāru platībā kliedēt pavasarī. Tad tūrisma sezonā cilvēki krātuves esamību nejutīs,» solījis SIA Baltic breeders valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mēslu neizturamo smaku Aizputes novadā par pārkāpumu neatzīst

Vēsma Lēvalde,08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Aizputes novada iedzīvotāji fotogrāfijās fiksējuši, kā cūkkopības kompleksa Nygaard International darbinieki izved mēslus uz lauka lielā koncentrācijā un tuvu upei, piesārņojot arī vietējās nozīmes ceļus, kontrolējošie dienesti pārkāpumus nesaskata.

Aizvadītajā nedēļā pēc iedzīvotāju lūguma Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) inspektori apmeklējuši Nygaard International, lai pārbaudītu, vai netiek pārkāpti mēslu izvešanas normatīvi. «Iedzīvotāji satraucās, ka tiek piesārņota upe, taču upē piesārņojumu nekonstatējām,» db.lv informēja LRVP direktore Ingrīda Sotņikova.

Savukārt kontrolēt mēslu koncentrāciju izkliedes vietā neesot LRVP kompetencē, to kontrolē Augu aizsardzības dienests. Bet mēslu izvešanas grafiks, tehnoloģija un mēslu uzglabāšanas kontrole esot Lauku atbalsta dienesta kompetencē. LRVP inspektori pēc vizītes raksta apsekošanas aktu, kuru tālāk nosūtīs Augu aizsardzības dienestam, jo mitrums uz lauka tiešām vizuāli bijis, atzina I. Stoņikova. Savukārt Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes inspektori Db.lv apgalvoja, ka viņiem jākontrolē tikai īpaši jūtīgās teritorijas, un tādas ir tikai Zemgalē nevis Kurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turlais aizstāv savu palīgu - mēslu metēju

,20.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesas priekšā šonedēļ stājās nevis neizglītots bezdarbnieks vai neaudzināts nekauņa, bet gan valsts galvenās lēmējinstitūcijas darbinieks - Jānis Dzelme. Viņš atzīts par vainīgu mēslu mešanā seksuālo minoritāšu organizācijas Mozaīka draudzības dienu laikā, šodien, 20.janvārī, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

J. Dzelme ir aktīvs Jaunās paaudzes un Latvijas Pirmās partijas biedrs, Saeimas deputāta Daiņa Turlā palīgs. Par huligānismu piespriestās 100 stundas piespiedu darba viņš atstrādāt neplāno, jo uzskata, ka spriedums ir provokācija un to pārsūdzēs. Arī viņa partija un darba devējs nedomā no J. Dzelmes novērsties, informēja raidījums.

"Gaiteņa durvis ver jauns un labi ģērbts vīrietis, pieklājīgi pasveicina, nedaudz samulsis un kautrīgs. Šis tēls stipri kontrastē ar to, kuru sabiedrība aptuveni pirms diviem gadiem iepazina pret geju propagandu organizētā pasākumā seksuālo minoritāšu organizācijas Mozaīka draudzības dienu laikā.

J. Dzelme ir ne tikai Saeimas deputāta Daiņa Turlā palīgs, jau vairākus gadus viņš ir arī Latvijas Pirmās partijas biedrs un draudzes Jaunā paaudze aktīvs dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Smakas strīds

Vēsma Lēvalde, Db,18.06.2008

Strīds starp Dānijas kapitāla uzņēmumu Nygaard International un Lažas pagasta padomi un iedzīvotājiem sasniedzis Satversmes tiesu. Tiesa līdz 17. jūlijam plāno sagatavot izskatīšanai lietu, kurā pagasts liedzis uzņēmumam būvēt papildus cūku kūtis, atteikumu motivējot ar negatīvu ietekmi uz citām biznesa nozarēm un SIA Nygaard International jau piederošo lopu fermu nekorektu apsaimniekošanu, indējot dabu un smacējot iedzīvotājus ar kūtsmēslu smakām. Savukārt SIA Nygaard International valdes loceklis Nīlsens Braiens Brodsgārds (Nielsen Brian Brodsgaard) intervijā Db uzsver, ka pārkāpumu nav bijis un pagasts traucējot paplašināties, pārkāpj Satversmi.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa līdz 17. jūlijam plāno sagatavot izskatīšanai lietu, kurā Dānijas kapitāla uzņēmums apstrīd Lažas pagasta padomes lēmumu liegt lopkopības fermu paplašināšanu.

Šī gada 17. aprīlī Satversmes tiesa ierosinājusi lietu pēc SIA Nygaard International prasības. Iesniedzējs norāda, ka Lažas pagastā veic ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību. Darbību bija iecerēts paplašināt un šim nolūkam nepieciešamais zemes gabals jau bija transformēts par būvniecībā izmantojamo zemi. Taču jaunpieņemtā Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas liedz esošo lopkopības fermu paplašināšanu un jaunu fermu būvniecību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šīs normas pārkāpj Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, turklāt normām neesot leģitīma mērķa un tās neatbilstot samērīguma principam. Savukārt pagasta padome atsaucas uz Satversmes 115. pantu, kurā teikts: Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, un uzskata, ka kompleksa paplašināšana var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi, negatīvi atsaucoties gan uz tūrismu, gan nekustamo īpašumu tirgu, gan citu lauksaimnieku darbību. Vairāki pagastā dzīvojošie lauksaimnieki Db apgalvoja, ka Nygaard International līdzšinējā darbība nav bijusi korekta un kaitējusi arī viņu uzņēmējdarbībai. Pagasta iedzīvotāji un zemju īpašnieki jau pērn uzrakstījuši vēstuli ar 248 parakstiem, kurā prasa nepieļaut jauna kompleksa būvniecību. Kopš sākta tiesvedība, situācija esot jūtami uzlabojusies, smakas samazinājušās, bet saimniekošana kļuvusi korektāka, atzina vietējie iedzīvotāji. Tomēr viņi kategoriski nevēlas jaunas kūtis novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VDI: Traģēdija Jaunbērzē notika iesērējuša mēslu vada dēļ

LETA,26.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traģēdija Jaunbērzē notika iesērējuša mēslu vada dēļ, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) Zemgales struktūrvienības vadītājs Valdis Dūms.

Viņš pastāstīja, ka bija izsērējis spiedvads no mēslu starpkrātuves uz mēslu glabātuvi. Cilvēki mēģinājuši šo korķi izkustināt, palaižot mēslus pretējā virzienā. Tad noticis tas pats, kas notiek atverot silta šampanieša pudeli.

Mēslos sakrājušos gāzu maisījums ar lielu spiedienu milzīgā daudzumā izplūda slēgtajā telpā. Cilvēkiem, kuri tur atradās vairs nebija skābekļa ko elpot, pieļāva Dūms.

Viņš norādīja, ka gāzes pašas par sevi nav indīgas, cilvēki nosmaka skābekļa trūkuma dēļ. Tas noticis ļoti strauji. Pietiekot divu trīs elpas vilcienu un cilvēkam šajā bezskābekļa vidē atslēdzas visas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošas tiesvedības un valsts neizdarības dēļ lauksaimnieki nevar izmantot zemi

Sandra Dieziņa,04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO - Sekojot idejai: Tic kaltētu mēslu biznesam un turpina to

Anda Asare,02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gavi Store joprojām ražo un izplata kaltētu govs mēslu pulveri gavi, ko pievieno ūdenim, ar ko mazgā grīdu

Aizspriedumi šajā biznesā ne vien traucē, bet arī palīdz nodrošināt publicitāti.

Iepriekš gavi pulveri ražoja un izplatīja Alīnas Gržibovskas uzņēmums SIA Domi. Tas nebija kompānijas vienīgais darbības virziens, tā nodarbojās arī ar dzīvnieku pieskatīšanu. «Man diezgan veiksmīgi attīstījās dzīvnieku pieskatīšanas bizness, bet trūka laika, lai pilnvērtīgi pievērstu uzmanību gavi. Turklāt jārēķinās, ka dzīvnieku pieskatīšana ir lokāls bizness. Lai gan klientu loks katru gadu paplašinājās un bija patīkami vērot tā attīstību, man bija jārēķinās ar objektīvo realitāti. Mans vīrs dzīvo ārzemēs – ja dzīvošu pa divām valstīm, nevarēšu nodarboties ar dzīvnieku pieskatīšanu,» stāsta Alīna. Tāpēc viņa šo biznesu pārdeva un kopš pagājušā gada 1. oktobra vairs nav šī uzņēmuma īpašniece. Attīstīt savu kompāniju no nulles un pēc četriem gadiem to pārdot – tā viņai bijusi ļoti interesanta pieredze. Pērn jūlijā Alīna ievietoja sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu bizon.lv, septembra sākumā bija pārrunas ar pircēju un oktobrī uzņēmumam jau bija cits īpašnieks. Darījuma summa neesot bijusi liela, bet pārdošanas scenārijs bijis izdevīgāks nekā uzņēmuma slēgšana, un Alīna vēlējusies, lai iesāktais bizness turpinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa zemnieku saimnieko bez prasībām atbilstošām kūtsmēslu krātuvēm. Nākamais gads – pēdējais, kura laikā lauksaimniekiem jāizveido ES prasībām atbilstošas kūtsmēslu krātuves. Šobrīd noteikumu izpildei zemniekiem naudas nav, bet ES finansējums Lauku attīstības programmas Modernizācijas pasākumā pašreizējam periodam jau izsīcis. Pārejas periods ES prasībām atbilstošu kūtsmēslu krātuvju izveidošanai un ieviešanai, kas tika piemērots no 2004. gada, finišēs nākamā gada beigās. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm šobrīd aptuveni 70 % zemnieku jau izveidojuši prasībām atbilstošas mēslu krātuves, bet pārējie to vēl nav izdarījuši, lai gan laika atlicis maz. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka šīs proporcijas ir krietni vien atšķirīgākas un daudz vairāk ir to, kas galvenokārt finanšu trūkuma dēļ to līdz šim nav spējuši izdarīt. «Atbilstošas kūtsmēslu krātuves nav lielākajā daļā saimniecību. Jaunās fermas būvējot, tā ir izveidotas, bet nosacīti vecajās, vēl padomju laikos būvētajās, to nav. Problēmas ir lielas. Zemnieki grib šo jautājumu sakārtot, bet rokas ir par īsu un līdzekļu nepietiek, jo tās ir lielas investīcijas,» situāciju skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētāja Aija Balode. Viņa lēš, ka vienas šādas krātuves izveide saimniecībai ar 200 govju ganāmpulku varētu izmaksāt ap 50 tūkstoši Ls. To, ka jautājums par mēslu krātuvju ierīkošanu bija un daudziem zemniekiem arī būs aktuāls, neskatoties uz to, ka šī prasība bija zināma jau pirms desmit gadiem, uzsver kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. «Liela daļa lopkopju mēslu krātuves ir ierīkojuši vai nu par saviem līdzekļiem vai izmantojot ES fondu līdzfinansējumu. Vērts uzsvērt, ka šim mērķim ES fondu nauda modernizācijas programmā tika piešķirta uz labiem nosacījumiem, zemnieku pašu izvēle bija - pirkt jaunus traktorus vai ieguldīt krātuvēs. Protams, ka ir arī daļa tādu, kam trūka naudas šim mērķim, taču atgādināšu, ka atlicis gads, lai situāciju atrisinātu. Ne vienmēr krātuves ierīkošanai vajag ieguldīt lielus līdzekļus, jo tepat Latvijā ir saimniecības, kas šo problēmu atrisinājušas ar nosacīti nelielām izmaksām, izmantojot lētākos pieejamos risinājumus,» skaidro kooperatīva vadītājs. Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness. Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dāņu uzņēmējs: esmu ar Latviju

Dienas Bizness,21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš uzņēmums SIA Eglat sāka izliet kūtsmēslus uz laukiem Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagastā. Iedzīvotāji sūrojās, ka smaka būs mēnešiem ilgi. Lauki šobrīd smaržo tikai pēc jaunas labības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

SIA Eglat valdes loceklis Ejvinds Gildenkerne (Ejvind Gyldenkærne) uz sadusmotajiem iedzīvotājiem neļaunojas. «Saprotu, ka tajā dienā, kad smidzinām mēslus, ir smaka un tā saglabājas līdz lietusgāzēm. Šogad visiem par prieku lietus uznāca drīzumā un mēsli sasūcās zemē līdz ar smaku. Lauksaimnieki nav dievi vai mākoņstūmēji, tādēļ nevaram pavēlēt lietum uznākt pēc pasūtījuma. Pa 12 gadiem, kopš saimniekoju Latvijā, tikai vienu reizi pēc mēslu smidzināšanas ir bijis ļoti silts un saulains laiks, kad mēslu maisījums paliek zemes virskārtā ilgāku laiku nekā dažas dienas,» klāstīja E. Gildenkerne.

Dāņu uzņēmējs uzsver: nozīmīgi ir saprast, ka bez ražošanas nepastāv neviena sabiedrība. «Eglat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā. Gribu uzsvērt, ka esmu šo zemi iemīļojis un uzņēmumā strādā 12 ģimenes. Viņiem ir labas algas, no kurām nodokļi nonāk gan novada, gan valsts kasē. Nav nekādu aplokšņu vai krāpšanās. Mēs saimniekojam godīgi un pēc likuma. Mēsli ir cūkkopības neizbēgams produkts, un tas, ka mēs uz laukiem izlejam organiskos mēslus, drīzāk ir zaļas saimniekošanas piemērs. Visā vajadzētu saskatīt samēru un līdzsvaru starp nepatīkamo un lietderīgo. Mēslu smaka novadā patiesi ir, bet dažas nedēļas gadā. Toties mūsu darbība nes labumu cauru gadu un tas ir vērā ņemams pienesums visai novada ekonomikai,» pauž E. Gildenkerne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā ar cenu 1100 ASV dolāri par kilogramu debitēja ziloņu mēslu kafija. Tā ražota no pupiņām, kas izgājušas cauri ziloņu gremošanas traktam.

Sankt Gallen, japāņu alus darītava, nolēmusi turpināt ziloņu mēslu tendenci un radījusi ziloņu mēslu alu, kas tapis, izmantojot to pašu kafijas pupiņu metodi. Šis Sankt Gallen jaunums debitējis 1. aprīlī un esot izpārdots dažu minūšu laikā, vēsta huffingtonpost.com.

Alus nosaukums ir tikpat dīvains kā pats produkts - Un, Kono Kuro.

Kāds alus baudītājs rakstījis atsauksmi: «Vēl kādu laiku es joprojām jutos tā it kā mans ķermenis būtu piesātināts ar šo silto aromātu. Par laimi man vēl ir atlikušas divas pudeles. »

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles dzirnavnieks pēc īpašnieku maiņas gatavojas vērienīgām investīcijām līdz 6 miljoniem eiro, kas kompānijai ļaus sabalansēt izmaksas un kļūt vēl konkurētspējīgākai.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks tuvākajā laikā paredz ļoti asu konkurenci starp miltu piegādātājiem un lopbarības ražotājiem.

Lai spētu konkurēt, plāno vērienīgas investīcijas

Publiski esat paziņojuši, ka sakarā ar graudu iepirkumu cenu samazinājumu par 3—5 % saruks miltu un kombinētās lopbarības pārdošanas cena. Maiznieki un citi tirgus spēlētāji domā, ka dzirnavnieku produkcijas cenai būtu jāsamazinās teju proporcionāli graudu iepirkumu cenai, kas šogad ir par 20—30 % zemāka nekā pērn. Vai šāds variants maz iespējams?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mammu, es gribu!

,27.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

EP komiteja atbalsta Latvijas zemniekiem labvēlīgus nosacījumus

Sandra Dieziņa,25.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja atbalstījusi pozitīvas pārmaiņas Latvijas zemniekiem svarīgākajos jautājumos, tostarp aicinot tiešos maksājumus noteikt taisnīgi un krasi samazināt pašreizējās atšķirības atbalstā dažādu valstu zemniekiem.

Par to liecina trešdien komitejas apstiprinātās ES lauksaimniecības politikas reformas politiskās vadlīnijas laikam līdz 2020. gadam. Parlaments uzskata, ka atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā. EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) piedalījās dokumenta veidošanā un iesniedza priekšlikumu noteikt, ka nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80 % un vairāk par 120 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. «Karstas diskusijas par konkrētiem skaitļiem vēl ir priekšā, bet svarīgi, ka Parlaments atbalsta šo principu. Tas nozīmē, ka Grieķija vairs nevarēs saņemt piecreiz lielāku atbalstu par vienu hektāru apsaimniekotās zemes, nekā Latvijā. Arī turpmāk būs sarežģītas diskusijas, jo gaidāma nopietna līdzekļu pārdale, pret ko ir ievērojama pretestība,» saka Kalniete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksājumu karšu stāsts un ne tikai ... par mērķi un par sekām

Tatjana Čaika, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius,28.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)2 būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu3, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina piešķirt KP tiesības kontrolēt arī publisku personu darbību

Žanete Hāka,11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz, ka Konkurences padomei būs tiesības kontrolēt arī publiskas personas, jeb valsts un pašvaldību uzņēmējdarbību, tādējādi nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, informē LTRK.

Pašreiz izveidojusies situācija, ka atsevišķas publisku personu darbības vai lēmumi, tostarp uzsākot komercdarbību tirgū, kur jau eksistē privātie komersanti, var kropļot vai traucēt brīvu konkurenci, piespiežot citus tirgus dalībniekus atteikties no biznesa konkrētā vietā vai arī kavē jaunu uzņēmumu veidošanos, norāda KP. «Mūsuprāt, nav pieļaujama situācija, kad publiskas personas nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai aizņem tirgu, kur veiksmīgi varētu strādāt privātais bizness,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «mēs ik dienas sastopamies ar to, ka, piemēram, pašvaldības nodrošina pakalpojumus, kurus piedāvā arī uzņēmumi, tādējādi kropļojot konkurenci, jo dara to par nodokļu maksātāju naudu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman: Nav objektīvu iemeslu plānoto olu ražotnes projektu uzskatīt par nevēlamu

LETA,09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozāmo līdzekļu trūkums, attīstībai nepieciešamās investīcijas pārsniedz gaidāmo peļņu, nespēja atrast Latvijā kvalificētus speciālistus – iemesli, kāpēc tiek pārdotas ražojošas zemnieku saimniecības, ir tikpat dažādi, cik paši lauksaimniecības uzņēmumi. Taču potenciālie pircēji prasīto cenu nav gatavi maksāt.

To laikraksts Latvijas Avīze noskaidrojis sarunās ar pārdošanā izlikto lauksaimniecības uzņēmumu īpašniekiem.

Saimniecību pārstāvju teiktais liecinot – ārzemnieki joprojām Latviju uzskata par valsti, kur par sviestmaizes cenu var iegādāties ražojošu uzņēmumu.

Sludinājumu portālos laikraksts atradis vairākas lauku saimniecības, kurām tiek meklēts pircējs, un noskaidrojis, kāds ir iemesls šādam solim.

Tā, piemēram, nekustamo īpašumu attīstītājs un apsaimniekotājs SIA RPK grupa jau vairākus gadus meklē pircēju diviem saviem lauksaimniecības uzņēmumiem – piena lopkopības saimniecībai SIA Agro Aizkalni un kartupeļu un dārzeņu audzēšanas saimniecībai SIA Čapuļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā gribēsim, tā darīsim jeb kaut tā konkurence izputētu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA,21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gallusman joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot olu produkcijas ražotni

LETA,22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tukuma novada dome lauž nodomu vienošanos ar Gallusman par olu ražotnes izveidi

LETA,02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma novada dome pēc garām diskusijām tomēr lēmusi nelauzt nodomu vienošanos ar SIA «Gallusman» par olu ražotnes izveidi, informēja domē.

Uz domes sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja, ka vienošanās vairāku iemeslu dēļ būtu laužama.

Piemēram, secināts, ka vienošanās 3.punktā noteiktais, ka pašvaldība apņemas atsavināt nekustamo īpašumu par labu ukraiņu investoru «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» vai noslēgt apbūves tiesību līgumu neatbilst Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma un Ministru kabineta Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumu normām, jo pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums var tikt atsavināts tikai izsolē, kā arī apbūves tiesību nodibināšanai jārīko izsole. Savukārt tiesiski rīkotās izsoles rezultāti nav paredzami, jo var pieteikties arī citi pretendenti.

Komentāri

Pievienot komentāru