Trešdaļa zemnieku saimnieko bez prasībām atbilstošām kūtsmēslu krātuvēm.   Nākamais gads – pēdējais, kura laikā lauksaimniekiem jāizveido ES prasībām atbilstošas kūtsmēslu krātuves. Šobrīd noteikumu izpildei zemniekiem naudas nav, bet ES finansējums Lauku attīstības programmas Modernizācijas pasākumā pašreizējam periodam jau izsīcis.    Pārejas periods ES prasībām atbilstošu kūtsmēslu krātuvju izveidošanai un ieviešanai, kas tika piemērots no 2004. gada, finišēs nākamā gada beigās. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm šobrīd aptuveni 70 % zemnieku jau izveidojuši prasībām atbilstošas mēslu krātuves, bet pārējie to vēl nav izdarījuši, lai gan laika atlicis maz. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka šīs proporcijas ir krietni vien atšķirīgākas un daudz vairāk ir to, kas galvenokārt finanšu trūkuma dēļ to līdz šim nav spējuši izdarīt. «Atbilstošas kūtsmēslu krātuves nav lielākajā daļā saimniecību. Jaunās fermas būvējot, tā ir izveidotas, bet nosacīti vecajās, vēl padomju laikos būvētajās, to nav. Problēmas ir lielas. Zemnieki grib šo jautājumu sakārtot, bet rokas ir par īsu un līdzekļu nepietiek, jo tās ir lielas investīcijas,» situāciju skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes  valdes locekle, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētāja Aija Balode. Viņa lēš, ka vienas šādas krātuves izveide saimniecībai ar 200 govju ganāmpulku varētu izmaksāt ap 50 tūkstoši Ls.