Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.
Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.
Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā ir attaisnojama tikai tad, ja konkrētajā pašvaldībā konkrētajā tirgus nišā nav neviena privātā spēlētāja. Tiklīdz ir privātie uzņēmumi un konkurence, tā pašvaldībai tur ar saviem uzņēmumiem nevajadzētu jaukties iekšā. Piemēram, grūti izprast, kādēļ tik piesātinātā tirgū, kāds ir aptieku tirgus galvaspilsētā, Rīgas pašvaldībai vajadzētu veidot savu aptieku tīklu. Taču šāda doma ik pa laikam izskan. Ja runā par konkurences kropļošanu, tad kādā savā rakstā Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama min piemēru – atsevišķas mazākas pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem nosaka, ka ūdens skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu drīkst veikt tikai to dibinātas kapitālsabiedrības. Lai gan tirgū ir pietiekami daudz konkurentu – privātu uzņēmumu.
Pērn trauksmes zvanus par pašvaldību negodīgu iesaisti tūrismā cēla asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, norādot, ka tur ir iesaistīta arī Eiropas fondu nauda, kas paredzēta infrastruktūras attīstīšanai un vietējās uzņēmējdarbības veicināšanai, bet tā vietā daudzas pašvaldības pašas iesaistās uzņēmējdarbībā, sniedzot subsidētus pakalpojumus un kropļojot tirgu. Piemēram, Salaspils novada pašvaldībai piederošais Daugavas muzejs Dolē piedāvā rīkot kāzu ceremonijas par zemāku cenu nekā apkārtējie uzņēmēji, kas iespējams, tikai pateicoties subsīdijām. Savukārt pašvaldību informatīvie izdevumi nereti ir izveidojuši arī sludinājumu sadaļu, kas ir tīrs komerciāls pakalpojums, kam ar iedzīvotāju informēšanu nav vispār nekāda sakara, tāpat kā tajos publicētajām krustvārdu mīklām, receptēm utt. Tāpēc tikai pozitīvi ir vērtējami Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie Konkurences likuma grozījumi, lai nepieļautu gadījumus, ka iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem.
