Pēc ilgas un neatlaidīgas pakaļdzīšanās Ķīnai beidzot ir izdevies panākt un apsteigt Japānu, tiekot pie pasaulē otrās lielākās ekonomikas titula. Turklāt tā nebūt nesolās būt pēdējā nodaļa Ķīnas varenības stāstā: pēc ekspertu prognozēm, nepaies ne 10-20 gadi, kad tā apdzīs arī pašreizējās līderes ASV.
Ekonomiskos terminos runājot, tas ir 1,3 mljrd. patērētāju bagāts, rijīgs milzu tirgus, kas, pat par spīti krīzei visā pasaulē, turpina augt iespaidīgos tempos. Ķīnas iekšzemes kopprodukts šā gada 2. ceturksnī veidojis 1,34 trilj. dolāru jeb 734 mljrd. latu (salīdzinājumam var piebilst, ka tās ir aptuveni 253 pirmā ceturkšņa Latvijas). Lai gan lauku rajoni, protams, vēl aizvien ir mazattīstīti un nabadzīgi, vidusslānis pilsētās strauji pieaug, nemaz nerunājot par tādiem naudas jūrā peldošiem īpašajiem administratīvajiem rajoniem kā Honkonga un Makao vai Ķīnas metropolēm Šanhaju un Pekinu. Ne velti turp gāžas un turpina gāzties teju visu nozaru milži un arī punduri, un tieši spēcīgā pieprasījuma dēļ šajā tirgū daudzas ārvalstu kompānijas pēc ieilgušās krīzes citviet pasaulē ir spējušas atgriezties pie peļņas. Šķiet, nevienam nav šaubu - Ķīnas nozīme uz pasaules skatuves turpinās pieaugt, un eksperti nereti pauž izbrīnu, kāpēc mēs vēl aizvien turpinām to dēvēt par jaunattīstības ekonomiku.
Kāds tam sakars ar Latviju? Pagaidām diemžēl lielākoties nekāda. Taču tieši par šīs kļūmes labošanu ir pēdējais laiks sākt domāt. Ir mums kompānijas, kas Ķīnas tirgus potenciālu jau ir aptvērušas. Pērn Pekinas centrā tika atklāts pirmais Double Coffee restorāns, jau vairākus gadus valstī darbojas ziepju un vannas kosmētikas ražotāja Stenders veikali. Pēdējais redzamākais piemērs ir vēja tuneļu konstruētājs Aerodium, kas, izstādes Expo 2010 panākumu iedvesmots, gatavojas atvērt savu biroju Šanhajā, cerot izvērst darbību un palīdzību šajā sakarā solot arī citiem Latvijas uzņēmumiem. Lai gan ceļš līdz Āzijai ir tāls, potenciāls sola to atsvērt. Šis tirgus ir rijīgs ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē, turklāt, pēc zinātāju teiktā, viss rietumnieciskais Ķīnas vidusšķirai šķiet tikpat aizraujošs kā mums austrumnieciskais, sākot ar pienu paciņā un beidzot ar operas izrādēm.
Tāpēc, raugoties Ķīnas virzienā, ir nopietni jādomā vismaz par divām lietām. Pirmām kārtām ir jācer, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai izdosies saņemt cerēto atbalstu un tiks rasta iespēja atvērt pārstāvniecību arī Ķīnā (jo tieši šādas iestādes, ik dienas darbojoties attiecīgajā vidē, atrodas vislabākajās pozīcijās, lai noskaidrotu gan tirgus nacionālās īpatnības, gan pircēju potenciālās vēlmes). Savukārt par otru lietu vajadzētu padomāt pašiem uzņēmējiem. Tā jau mums te Latvijā liekas, ka esam baigie nišu produktu taisītāji, taču, pat ja vajag kādam mūsu salmu groziņus un vaska sveces, ir gana daudz valstu, kas šādu produkciju spēj piedāvāt krietni lētāk nekā mēs (arī pati Ķīna). Tieši tāpēc ir tik svarīgi noskaidrot vietējā tirgus vajadzības un pielāgoties, turklāt uzmanību pievēršot ne tikai precēm, bet arī pakalpojumiem.