Pašvaldību vadītāji ir nemierā, ka valdība negrib tās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļu celt no 80% uz 84%. Šai sakarā trīs norādes - ir nepatīkamas patiesības, kuras nomētāt ar naudu nav iespējams; ir vienkārši veicami uzlabojumi, kas nekādu naudu neprasa; un tā nu gluži nav, ka valsts no pašvaldībām tik ņemtu vien un vietā neko nedotu.
Ne ar kādu naudu nav aizbāžama mute brēcošajai patiesībai: Latvijas lauku apdzīvotība iet mazumā. Mazajām pašvaldībām ir jārēķinās, ka arī naudas piešprice skarbās realitātes dzirnu gaitu nemainīs. Gausties, ka 80% kādas pašvaldības tēriņu aiziet sociālajām vajadzībām, ir lieki, jo acīmredzot ir pienācis laiks, kad objektīvu iemeslu dēļ kādreiz varbūt pat cerīgais kolhozs faktiski ir kļuvis par sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēju.
Un tur nav vainīgs ne kapitālisms, ne Eiropa, ne šāda vai tāda reforma vai politiķis - tā vienkārši ir realitāte. Domāt, ka četru vai kaut cik procentpunktu piemešana no kāda nodokļa jelko mainīs, ir maldi. DB pilnībā atbalsta darbaspēka mobilitātes veicināšanu - vai tā notiktu ar pārcelšanās pabalstiem, vai kā citādi. Dzīvot tur, kur ir darbs, un necīnīties ar tendencēm, kas ir acīm redzami nenovēršamas, ir saprātīgi un saimnieciski.
DB arī uzskata, ka pašvaldību darba efektivitāte ir ceļama bez kādām izmaksām - samazinot deputātu skaitu, mazinot arī birokrātiju un pamatīgi apsverot, vai kādas pašreizējās funkcijas tomēr labāk nevarētu veikt privātie partneri.
Novērtējot esošo, mazās pašvaldības noteikti var būt apmierinātas ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Neatkarīgi no tā, vai piekrītam spriedumiem, ka šāda solidaritāte vairāk kaitē tās sniedzējiem nekā palīdz saņēmējiem, fondam ir ievērojama loma mazo noturēšanai virs ūdens.
Šis tas pastarpināti caur dažādiem projektiem pašvaldībām tiks arī no šā gada budžeta pārdalījuma. Pienācīgi jānovērtē arī pieejamā «Eiropas nauda». Jāņem vērā arī fakts, ka ir tikusi paplašināta IIN bāze, attiecinot to arī uz ienākumiem no dividendēm - tas pašvaldībām dos papildus naudu arī bez daļas procentu grozīšanas. Lai kā vērtēta, tomēr bāze ar jaunām pozīcijām ir paplašināta arī nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), un atkal ieguvējas ir pašvaldības. Tāpat nevajadzētu nepateicīgi aizmirst, ka līdz šā gada janvārim NĪN pašvaldību daļa bija paturēta «trekno gadu» līmenī.
Mērenu optimismu vieš Latvijas ekonomikas salīdzinošā atlabšana. Tai līdzi nāk pakāpenisks algu pieaugums un, cerams, arī bezdarba krišanās, no kā atkal pašvaldībām tiek sava artava.
Objektivitātes labad jāpiebilst, ka līdz ar plāniem pamazām atvieglot darbaspēka nodokļu slogu tas ietekmēs pašvaldību ieņēmumus. Bet, no otras puses - tām vajadzētu gūt labumu no šādi iecerētās ekonomikas stimulēšanas.
