Es atgriežos, lai strādātu - tā pirms 13 gadiem paziņoja ekspremjers Andris Šķēle un sāka veidot Tautas partiju (TP). Par šā politiskā spēka darbību var teikt visu ko, taču nenoliedzami tajā laikā daudzi to uztvēra kā attiecīgā laika mesiju, kas nāks glābt valsti, nodorošinot pienācīgu pārstāvniecību Saeimā.
Ar šādu apziņu TP daudzi arī stājās, veidojot reģionālās nodaļas un nodrošinot uzvaras pašvaldību vēlēšanās. Protams, ne viens vien to darīja ar apziņu, ka šī partija tagad ir populāra un tāpēc tai vajadzētu pieslieties. Tomēr nevar noliegt, ka uz daudzu citu politisko spēku fona šī partija tika veidota pietiekami profesionāli, lai varētu noticēt, ka tā tiešām var nest pozitīvas izmaiņas valsts dzīvē. Gan spilgtu līderu, gan arī dārgu, vērienīgu reklāmu kampaņu rezultātā TP vairākkārt izdevās nodrošināt sev vēlētāju atbalstu, kas tai ļāva trīs reizes uzņemties valdības veidotāju lomu. Tomēr tieši TP gan dažu pēdējo gadu laikā, gan arī aizvadītās nedēļas nogalē bija tā, kas parādīja ļoti sliktas politikas piemēru, rīkojoties nevis kā partija, bet gan kā uz vienu vienīgu shēmošanu orientēta SIA, kuras dibinātāji izmisīgi cenšas glābt savu ādu. Kopš 2008. gada, kad TP tika piespriests samaksāt 1,03 milj. Ls kā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus, tās rīcība faktiski degradē jau tā vājo politisko partiju sistēmu.
Vispirms tika izkārtots amats Satversmes tiesā Vinetai Muižniecei, vēlāk tika mēģināts saorganizēt pavisam jaunu politisko spēku kopā ar Aināra Šlesera vadīto LPP/LC, pārtopot par organizāciju Par labu Latviju. Visai ātri gan noskaidrojās pāris būtiskas lietas. Pirmkārt, Šķēles un Šlesera, teiksim tā, raksturu nesaderība. Otrkārt, sabiedrība neuzrāvās uz kārtējo masīvo kampaņu, atvēlot šai organizācijai vien dažas vietas Saeimā. Plus vēl visas iespējamās reitingu tabulas visai uzskatāmi liecina, ka, visticamāk, gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās ne TP, ne LPP/LC, ne arī Par labu Latviju nav nekādu izredžu. Un te patiesībā sākas interesantākā daļa… TP līderi šo 13 gadu laikā ir pierādījuši, ka ļoti labi spēj ietekmēt procesus, arī neesot pie varas siles. Vienkārši un nedaudz ciniski sakot, TP varētu turmākos trīs gadus pasēdēt opozīcijā, aktīvi strādāt pašvaldībās, publiskajā telpā regulāri norādot uz jaunievēlētā likumdevēja vājajām vietām, un tad atkal mēģinot atgriezties uz lielās politiskās skatuves. Tomēr tā vietā SIA Tautas partija pārtrauca savu darbību, un ļoti lielā mērā izskatās, ka tas tiek darīts viena iemesla dēļ. Proti, ja nav SIA, nav arī, kas maksā 1,03 milj. Ls parādu valstij.
Jāteic gan, ka pie dažādiem tautas glābējiem, valsts mīlētājiem un mesijām mūsu sabiedrība droši vien jau ir pieradusi. Pirms 13 gadiem visas problēmas, kā jau minēts, solījās atrisināt TP, uz 8. Saeimas vēlēšanām teju vai piena upes ķīseļa krastos solīja atrisināt Einara Repšes dibinātais Jaunais laiks, bet ārkārtas vēlēšanās jau tagad panākumus var prognozēt eksprezidenta Valda Zatlera vēl nedibinātajai Zatlera reformu partijai, par kuru gan nav skaidrības, kādi cilvēki to veidos. Tātad - politcirks var turpināties.