Uzņēmumi pārsvarā lieto Microsoft biroja programmatūru, tā Db noskaidroja aptaujājot vienus no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai noskaidrotu kādu biroja programmatūru tie lieto un kādi ir galvenie ietekmējošie faktori.

«AS Latvenergo kopumā izmanto tradicionālos Microsoft piedāvātos risinājumus – Windows un Office programmu paketes. Savukārt kā e-pasta programmatūra un dokumentu aprites sistēma, kas gan neietilpst biroja programmatūras komplektācijā, tiek lietota Lotus Notes,» Db norādīja AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pašlaik uzņēmumā netiek izskatīta iespēja pievērsties sabiedrībā plaši apspriestajai bezmaksas atvērtā koda programmatūrai, jo tā nespēj nodrošināt uzņēmuma dokumentu apstrādes prasībām atbilstošu funkcionalitātes līmeni.

Tuvāko mēnešu laikā Latvijas Pasts (LP) plāno aprīkot vēl aptuveni 140 darba vietas ar OpenOffice.org. programmatūru, Db informēja LP Sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Viņa norādīja, ka «ietaupījums, aprīkojot vēl aptuveni 140 darba vietas ar OpenOffice.org. programmatūru, būs apmēram 15 tūkst. Ls.»

Jau zināms, ka LP jau daļēji pārgājis uz OpenOffice.org programmatūru. Ar šo programmatūru strādā LP darbinieki piegādes punktos un daļēji arī pasta nodaļās.

«Lēmums par daļēju pāreju darbam ar OpenOffice.org. programmatūru tika pieņemts pamatojoties uz finansiāliem aprēķiniem. Darbiniekiem, kuriem nav nepieciešams ilgstoši lietot ar MS Word un MS Excel redaktoru funkcionalitāti, pilnībā pietiek ar OpenOffice.org. risinājumu,» skaidroja A. Tērauda, atgādinot, ka LP savām darba stacijām OpenOffice.org. programmatūru sāka ieviest 2008.gada sākumā.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Uzņēmumu reģistrs (UR) divas nedēļas atpakaļ pārgāja uz bezmaksas programmatūru OpenOffice.org.

«Pārrunājot ar Finanšu un saimniecības nodaļas vadītāju 2009.gada budžetu, analizējām, ko UR var ietaupīt IT jomā: kas ir nepieciešams un bez kā varam iztikt. Secinājām, ka viens no lielākiem tēriņiem šajā sadaļā ir Microsoft (MS) licences, tāpēc nolēmām iet šo soli un izmēģināt OpenOffice.org programmatūru,» Db skaidroja Uzņēmumu reģistra (UR) Finanšu un saimniecības nodaļas pārvaldes vecākā referente Diāna Tiltiņa.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Valsts budžeta ekonomijas kontekstā Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē trešdien apspriedīs programmatūras izvēli valsts sektorā.

Šobrīd publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra – valstī nav un arī netiek plānota atsevišķa politika, kas normatīvo aktu līmenī noteiktu, kāda veida programmatūra ir jāizmanto valsts iestādēs, norāda E-lietu ministres Signes Bāliņas pārstāvošais sekretariāts. Latvijā pēdējā laikā aktuāls jautājums ir par to, cik valsts ietaupītu, ja atteiktos no Microsoft programmatūras, arī laikraksts Db akcijas ietvaros kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus ierosinājums par bezmaksas programmatūras izmantošanu. Komentējot šos ierosinājumus E-lietu ministre Signe Bāliņa Db uzsver, ka valsts budžeta ekonomijas kontekstā ir būtiski izvērtēt visus iepriekš minētos faktorus, tādēļ attiecīgais jautājums tiks apspriests Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē 9.oktobrī un nākamajā Elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes sēdē. S.Bāliņa uzskata, ka biroja programmatūras izvēlē ir jāņem vērā tās nepieciešamā funkcionalitāte, izmaksas un savietojamība ar esošajām sistēmām un dokumentu standartiem. Tāpat ļoti būtisks nosacījums programmatūras izvēlē ir lietotāju prasmes un ieradumi.

Zemkopības ministrija par 464.7 tūkst. Ls ir noslēgusi līgumu ar DPA par Microsoft programmatūras licenču iegādi, nomaiņu un atjaunošanu, liecina Iepirkumu Uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

Db jau rakstīja (12.11.2008), ka Latvijā šobrīd notiek aktīvas diskusijas par programmatūru izvēli valsts sektorā. Līdzekļu taupības nolūkos, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), ir aicinājusi valsts un pašvaldību iestādēs dokumentu apritē - Microsoft programmatūras vietā plašāk izmantot atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru OpenOffice.org.

LATA valdes loceklis Edmunds Sprūdžs iepriekš Db atzīmēja, ka šobrīd Latvijas valsts iestādes un uzņēmumi katru gadu tērē miljoniem latu dažāda veida programmatūras iegādei, kamēr bezmaksas alternatīvu ieviešanai pietiktu ar pūlēm, kas tiek veltītas sarežģītu un ilgu iepirkumu organizēšanai. Pēc viņa aplēsēm, jau pirmajā solī, lietojot OpenOffice.org, ir iespējams ietaupīt līdz pat 5 milj. Ls.

LATA aicina valsts un pašvaldības iestādēs izmantojot atvērtā pirmkoda programmatūru.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ierosina plašāk izmantot atvērtā pirmkoda (AP), bezmaksas programmatūru, konkrēti biroja darba produktivitātes rīku komplektu OpenOffice.org (iekļauj - teksta redaktoru, izklājprogrammu, prezentāciju rīku, datubāzi, u.c.) valsts un pašvaldību iestādēs dokumentu apritē, saziņai, lietojot un radot e-pakalpojumus.

Pašlaik programmatūras licencēm tiek piešķirtas un tērētas Latvijas valsts mērogā ievērojamas summas, taču kā alternatīva netiek izskatīta līdzvērtīgas funkcionalitātes bezmaksas licencējama AP programmatūra. Iepirkumu formulējumos netiek iekļauta iespēja piedāvāt tikai pārejas ieviešanas vietējo speciālistu pakalpojumus bez licenču pārdošanas.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzdevis IZM Informācijas tehnoloģiju departamentam uzsākt atvērtā koda programmatūras lietošanu.

IZM paziņojumā minēts, ka tas darīts, lai izvērtētu tās piemērotību IZM un tās padotības iestāžu darba un mācību procesa vajadzībām, kā arī identificētu iespējamos riskus, kas novēršami, lai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārietu uz pilnīgu atvērtā koda programmu lietošanu, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Ja IZM pārietu uz atvērtā koda programmatūras lietošanu, tad gadā IZM un tās padotības iestāžu vajadzībām tiktu ietaupīti līdz šim šādam mērķim izmantotie 80 tūkstoši lati gadā. IZM padotībā ir arī profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras, lietojot atvērtā koda programmatūru, ietaupītu līdz šim programmu licenču iegādei izlietotos 132 tūkstošus latu gadā.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) uzskata, ka 90% valsts ierēdņu darbavietas ir iespējams aprīkot ar bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūru (APP), kas ļautu veiksmīgi pildīt darba pienākumus.

Pēc asociācijas aplēsēm valsts tādējādi varētu ietaupīt aptuveni 5 miljonus latu gadā tikai uz biroja programmu komplektu lincencēm vien, šādu ierosinājumu LATA nosūtījusi premjeram Valdim Dombrovskim.

Latvijas valsts vairs nevar atļauties tērēt līdzekļus, no jauna iepērkot, atjaunojot vai nomājot importa programmnodrošinājuma licences, kuras iespējams aizvietot ar bezmaksas produktiem un risinājumiem, kas balstīti uz atklātā pirmkoda. Šo bezmaksas produktu un risinājumu ieviešanu, kā arī atbalsta servisa nodrošināšanu ir spējīgas sniegt vietējās Latvijas IT kompānijas, nodarbinot vietējos speciālistus un attīstot jaunus pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tādā veidā varam ietaupīt nodokļu maksātāju naudu un nodrošināt, ka tā paliek Latvijā nevis aizplūst uz ārzemēm, skaidro LATA.

Ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā šobrīd ir visai izaicinoša. Tāpēc paziņojumi par nozīmīgām investīcijām jaunas ražotnes izveidē izraisa pastiprinātu interesi.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir starptautiskais automatizācijas un pašapkalpošanās risinājumu ražotājs Omnic, kas tikko paziņoja par saviem plāniem Liepājā izveidot pakomātu ražotni. Plašāk par iecerētajām investīcijām Latvijā, zaļās loģistikas risinājumiem, dronu pakomātiem un tālākajiem izaugsmes plāniem Eiropā intervijā stāsta Omnic galvenā produktu attīstības vadītāja Anna Snitko.

Kā nonācāt pie lēmuma celt pakomātu rūpnīcu Liepājā?

Rīgā strādājam jau divus gadus un ļoti aktīvi paplašināmies. Redzam, ka no Latvijas varam tālāk organizēt izaugsmi pa visu Eiropu. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu investēt līdz pat 8 miljoniem eiro rūpnīcas celtniecībā Liepājā. Šobrīd mūsu galvenā ražotne, kas apgādā Eiropas tirgu, atrodas Gruzijā.

Mobilo sakaru operators Tele2 pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurā operatora reklāma kampaņa «Bezmaksas telefons pirmklasniekam» tika atzīta par maldinošu.

«PTAC lēmumu pārsūdzēsim, jo PTAC vēlme šādi aizliegt sarūpēt pimklasniekiem bezmaksas mobilos telefonus ir nesaprotama, vēl vairāk – netiek aizstāvētas Latvijas ģimeņu vajadzības šajā ekonomiskajā situācijā,» pamato Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka PTAC aizrādījums, kuram Tele2 piekrita un kuru tūlītēji novērsa, bija par Zelta Zivtiņas mājas lapas jaunumu ziņas virsrakstu «Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona!». «Lai gan ir maza varbūtība, ka kāds bērns to redzēja, publiski atvainojamies, ka pieļāvām šādu kļūdu. Esam spēruši nepieciešamos soļus, lai turpmāk izvairītos no šādiem notikumiem,» norādīja J. Spoģis.

Uzņēmējiem pieejamais programmatūras licencēšanas apmaksas modelis, kas paredz maksāt par programmatūru mēneša maksu, piesaistījis vairākus tūkstošus jaunu klientu, stāstīja DPA grupas zīmola Squalio pārvaldošā uzņēmuma SIA DPA valdes loceklis Gatis Ošs.

Šādu iespēju Squalio sāka piedāvāt pērn novembrī. Kopš tā laika arī novērots, ka neatkarīgi no uzņēmuma lieluma arvien vairāk klientu ir gatavi pāriet uz šādu elastīgu programmatūras lietošanas un apmaksas modeli. Tāpat, ņemot vērā biznesa dinamiku, šāds modelis var būt daudz labāks risinājums par tādu, kas paredz iegādāties tādu programmatūru, kura, piemēram, pēc pusgada var izrādīties neatbilstoša uzņēmuma vajadzībām, skaidroja Ošs.

Uzņēmējs norādīja, ka savā ziņā šī iespēja ir kā programmatūras īre. «Lielā mērā tā ir. Tas ir kā rēķins par elektrību - kamēr es par to maksāju, man tā ir. Būtībā šāds risinājums ir ļoti labvēlīgs tieši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentam, jo iepriekš varējām novērot, ka ir tādi programmatūru risinājumi, ko šī sektora uzņēmēji, iespējams, nemaz nevarēja atļauties iegādāties, jo par programmatūru bija jāmaksā visa cena uzreiz,» atzīmēja Ošs.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas biedriem, kuri valstij sola faktiski bezmaksas programmatūru, pērn valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi samaksājuši vairāk nekā piecus miljonus latu.

Par to liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Pēdējā laikā Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) sākusi aktīvi aicināt valsti atteikties no patentēto datorprogrammu lietošanas, tā vietā izvēlēties organizācijas biedru piedāvātās bezmaksas programmas, solot, ka tādā veidā valsts varētu ik gadu ietaupīt piecus līdz 30 miljonus latu.

Lauvas tiesu no šīs summas saņēmusi Oracle East Central Europe Limited Filiāle Latvija, kura lielākoties sarunu procedūrās ieguvusi valsts pasūtījumus par 3.712 miljoniem latu. Lielākie līgumi slēgti ar VAS Latvenergo – par 1.61 miljonu latu, kā arī Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kur iepirkumu summas ir ap pusmiljonu latu. Iespaidīgus pasūtījumus saņēmusi arī IBM Latvija – kopā par 1.3 miljoniem latu. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kas arī ir LATA biedrs un tiek izmantota kā pozitīvais piemērs, kas izvēlas nosacīti bezmaksas programmas, pagājušā gadā iegādājusies programmatūru, informācijas sistēmas un risinājumus vismaz par 1.75 miljoniem latu. Lielākais līgums slēgts ar apvienību SIA Data Pro un AS Exigen Services Dati par 1.24 miljoniem latu.

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

emDB/em akcija: vēlas uzlabot augstskolu eksportspējuŠobrīd valsts līmenī tiek risināts jautājums, kā novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus trešo valstu studentu piesaistei Latvijā. Db akcijas ‘’Meklējam miljonus budžetam’’, kuru laikraksts rīko kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ietvaros saņēmusi ierosinājumu, ka papildu naudu varētu iegūt, augstākās izglītības tirgu plašāk atverot ārvalstu studentiem un atvieglojot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju saņemšanas prasības. Pieņemot, ka 25 % no visiem studentiem būtu no ārzemēm (ap 30 000) un katrs no viņiem gadā maksātu 3000 Ls par studijām un 2000 Ls par dzīves vietu un uzturu, Latvijas ekonomika iegūtu ap 150 milj. Ls gadā, aprēķinājis uzņēmējs.

IZM Eiropas lietu departamenta direktore Gunta Arāja stāsta, ka IZM pēdējo gadu laikā veikusi konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas augstskolu eksportspēju uz citām valstīm un piesaistītu ārvalstu studentus mūsu augstskolām. IZM iesaistījusies ES iniciatīvā par augstākās izglītības izstādēm Āzijā, ir bijušas izstādes, piemēram, Indijā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Ķīnā. Izstāžu rīkošana iespējama arī Krievijā uz Brazīlijā. IZM ir izstrādājusi līgumu par savstarpējo diplomu atzīšanu ar Ķīnas Tautas Republiku – tas ir būtisks priekšnoteikums, lai šīs valsts studenti pēc studijām Latvijā saņemtu adekvātu novērtējumu iegūtajai izglītībai un otrādi.

Vismaz 64 no 119 Latvijas pašvaldībām izmanto atvērtā koda programmatūru, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Guntara Krasovska apkopoti dati.

No pārskata izriet, ka atvērtā koda risinājumus izmanto gan lielas pilsētas, piemēram, Rīga, gan mazas pašvaldības dažādās Latvijas malās, piemēram, Dundaga un Viļāni. Daudzās vietās sākotnēji bezmaksas programmatūru izmanto «parasti» lietotāji ikdienas darbam, rakstot vēstules un citus tekstus ar Open Office un sūtot e-pastu ar programmām Thunderbird, Zimbra vai līdzīgām.

Kā izskanēja LATA konferencē, atvērta koda programmatūras lietošana nav 100% bez maksas, jo jāpērk ieviešanas, apmācību un atbalsta funkcijas. Tomēr lietotāji ietaupa, jo nav jāmaksā lielas licenču maksas, pērkot "Microsoft" vai cita komerciāla ražotāja programmatūru un nav jāalgo cilvēks, kas rūpējas par licenču noteikumu ievērošanu, lai novērstu situācijas, kur notiek ārējas pārbaudes un ar skandālu atrod kādas nelicencētas kopijas.

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Katram vīrietim ir nepieciešams instrumentu komplekts, kas atvieglo ikdienas mājokļa uzdevumus. Bez īstajiem rīkiem var rasties grūtības, kad nepieciešams veikt kādu remontdarbu vai vienkāršu darbību - ieskrūvēt, izskrūvēt kaut ko.

Āmurs

Āmurs ir viens no pamatinstrumentiem. Tas ir nepieciešams un noderīgs dažādas situācijās. Ar āmuru var gan iesist naglas, gan piekoriģēt virsmas, strādāt ar metāla detaļām u.c. Ir svarīgi izvēlēties pareizo āmuru konkrētai darbībai. Parasti āmuriem ir koka vai metāla rokturi, smagos lielos āmurus sauc par veseriem.

Skrūvgrieži

Plakanie un krusta skrūvgrieži ir nepieciešami katrā instrumentu komplektā. Skrūvgrieži ir būtiski, lai pievienotu vai atvienotu dažādas detaļas, tāpat tie vienmēr noder mēbeļu salikšanā un daudzās citās dzīves situācijās. Ieteicams iegādāties komplektu ar dažāda izmēra skrūvgriežiem.

Mērlente

Mērlente ir vēl viens svarīgs rīks, kas bieži vien ir nepieciešams. Mērlente palīdz precīzi izmērīt attālumus. Tā ir noderīga, plānojot remontdarbus vai mērot izvietojuma vietas mēbelēm. Tipiska mērlente ir vismaz trīs metrus gara. Izvēlies tādu, kas ir izturīga un viegli lietojama.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.