Bieži sastopamies ar situāciju, kad jaunas programmatūras, tai skaitā IT bāzētu biznesa vadības programmu (ERP), ieviešana uzņēmumā beidzas ar fiasko. Problēma nav vietēja, tā ir labi pazīstama jebkur pasaulē un vienmēr šī neveiksme nozīmē lielas izmaksas.

Šveicē praktizējošais nozares profesionālis Avigdors Lutingers (Avigdor Luttinger) atzīst: „Liekas, kaut arī skaitļošanas un izstrādes rīki ir kļuvuši ievērojami labāki gadu gaitā, projektu fiasko proporcija tomēr paliek neadekvāti augsta, kas padara IT projektus sevišķi nepievilcīgus organizācijām, kuras cenšas uzlabot konkurētspēju šodienas recesijas klimatā."

Kādēļ veidojas šāda situācija, un kā izvairīties no fiasko? Programmatūras izvēle, pielāgošana uzņēmuma korporatīvajām prasībām un standartiem un ieviešana ir arvien lielāks izaicinājums, kas bieži vien jau sākotnēji tiek uzskatīts par nenovēršamu ļaunumu. Tipiski, projekta neveiksmes pamatā ir pārāk ilgs ieviešanas laiks, budžeta pārtēriņš, vai arī funkcionālā neatbilstība prasībām.

Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Lai arī daļa ministriju pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru, ir ministrijas, kuras šogad ir atcēlušas Microsoft programmatūras iegādi.

Latvijā ir sākušās diskusijas par to, ka valsts un pašvaldību iestādes varētu izmantot bezmaksas programmatūru, arī laikraksts Db akcijas ietvaros, kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus uzņēmēju ierosinājumus par OpenOffice.org izmantošanu. Pakāpeniska pāriešana uz atvērtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir nopietni izvērtējams jautājums, uzskata Finanšu ministrija (FM), vēršot uzmanību, ka ministrija jau patlaban izmanto dažādus atvērtā koda risinājumus savas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt, komentējot uzsvaru uz atvērtā koda ofisa saimes programmatūras lietošanas iespējām - elektroniskās tabulas un tekstu redaktori, FM atzīmē pozitīvo aspektu, ka šīs programmas ir bez maksas no licencēšanas viedokļa, tomēr pašas programmatūras uzturēšana prasa papildu finanšu un cilvēkresursus, gan apmācot lietot programmatūras patērētājus, gan tās iestatot, gan atjaunojot. Ministrija arī norāda, ka pilnībā nav atrisināts jautājums par šīs programmatūras latviskošanu, ieskaitot pilnvērtīgas pareizrakstības pārbaudes iespējas, kas ir nopietns iebildums to lietošanai valsts pārvaldē.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

LATA aicina valsts un pašvaldības iestādēs izmantojot atvērtā pirmkoda programmatūru.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ierosina plašāk izmantot atvērtā pirmkoda (AP), bezmaksas programmatūru, konkrēti biroja darba produktivitātes rīku komplektu OpenOffice.org (iekļauj - teksta redaktoru, izklājprogrammu, prezentāciju rīku, datubāzi, u.c.) valsts un pašvaldību iestādēs dokumentu apritē, saziņai, lietojot un radot e-pakalpojumus.

Pašlaik programmatūras licencēm tiek piešķirtas un tērētas Latvijas valsts mērogā ievērojamas summas, taču kā alternatīva netiek izskatīta līdzvērtīgas funkcionalitātes bezmaksas licencējama AP programmatūra. Iepirkumu formulējumos netiek iekļauta iespēja piedāvāt tikai pārejas ieviešanas vietējo speciālistu pakalpojumus bez licenču pārdošanas.

Latvijā «pieņemas spēkā» diskusijas par programmatūras izvēli valsts pārvaldē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pamatojieties uz premjera doto uzdevumu, izvērtējusi iespēju valsts pārvaldē pilnībā pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) operētājsistēmām un datorprogrammām. Ministrija savā atbildē premjeram vērš uzmanību, ka valsts pārvalde strādā ar programmproduktiem, kuri gan tiek nomāti, gan arī ir iegādāti īpašumā. Tāpēc tām iestādēm, kurām programmprodukti ir iegādāti īpašumā, obligāta pāriešana uz APP risinājumiem nozīmētu zaudēt IT infrastruktūrā jau investētos finanšu līdzekļus.

«RAPLM ir izvērtējusi iespēju pilnībā pāriet uz APP, bet iespēja daļēji pāriet un darbā izmantot APP nav tikusi apskatīta,» Db norādīja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Viņš sacīja, ka LATA piekrīt ministrijas viedoklim, ka pilnīga pāreja uz APP risinājumiem šobrīd nav finansiāli pamatota, taču asociācija uzskata, ka daļēja pāreja, izmantojot APP atsevišķās jomās, sniegtu tūlītēju finansiālu ietaupījumu. LATA atzīmē, ka lietderīgi būtu izvērtēt pāreju uz APP gadījumos, kad valsts iestādēs izmantotajām licencēm beidzies nomas termiņš, vajadzīgas jaunas programmatūras versijas vai nepieciešami jauni programmatūras licenču iepirkumi.

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

Tostarp iepirkuma sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – Microsoft programmatūra», kurā paredzamā līgumcena ir miljons latu, uzvarējuši pieci uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA un ATEA.

Sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – antivīrusu programmatūra», par uzvarētājiem atzīti septiņi uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Capital, Datakom, IT Latvija, DPA un ATEA. Paredzētā līgumcena šajā sadaļā ir 500 tūkst. Ls.

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

SIA Doitex radījuši programmatūras moduli, kas seko līdzi klaviatūras un peles noslodzei un aicina ievērot pauzes un vingrot.

Sarunās ar paziņām un draugiem noskaidrots, ka dators ir tāds pats darba līdzeklis kā āmurs. «Zinām - uzsitīsi ar āmuru pa pirkstiem, nebūs labi. Tas pats ar datoru. Ja mēs to nepareizi lietojam, tas nodara kaitējumu,» saka Mārtiņš Bērziņš, SIA Doitex valdes priekšsēdētājs.

Medicīnā ir termins muskuļu nogurums, kas pēc ilgstoša darba ar datoru var veidoties plecu daļā un rokās. Līdzīgi veidojas arī acu nogurums un acu asarošana. SIA Doitex izstrādātās programmatūras modulis, ko instalē uz datora, seko līdzi, cik intensīvi cilvēks strādā ar datoru, mērot klaviatūras un peles noslodzi, dodot atgādinājumus par nepieciešamajām pauzēm un atpūtu, piedāvājot konkrētus vingrinājumus un uzkrājot statistiku. Programmatūra ir angļu, krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu valodā, un uzņēmums to vienlaicīgi piedāvā visās trijās Baltijas valstīs. «Plāns ir pat tālejošāks, jo pašlaik konkurentu izstrādātās programmatūras vienkārši fiksē laiku, iesaka pauzes, bet neizmanto pēdējos pētījumus medicīnā. Viņi vairāk vai mazāk skatās darba laiku, un tas ir viss. Mēs papildus krājam intensitātes statistiku,» viņš saka. Programmatūras licences aptuvenā cena ir 19 lati - tā mainās atkarībā no nopirkto licenču skaita.

Valsts pārvaldē izmaksas programmatūras jomā gadā no pāris tūkstošiem līdz ceturtdaļai miljonam.

Šobrīd programmnodrošinājuma jomā valsts pārvaldē kopēja apsekojuma nav. Arī ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmnodrošinājumu izmanto to padotības iestādes un cik līdzekļu šajā pozīcijā tērē, izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura sniedza datus arī par padotības iestādēm, raksta Dienas bizness.

Tā kā šobrīd valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, šobrīd nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, DB atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta. Tāpat VARAM nav pārbaudīta informācija par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi. Jāatzīmē, ka pērn vasarā tieši VARAM solīja, ka šogad otrajā ceturksnī varētu tikt veikts kopējais apsekojums par valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM akcentē, ka par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem ministrijā palīdzību ir lūgušas visas ministrijas, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.

Ventspilī 29.maijā darbu sāks ar ERAF atbalstu izveidotā, divus miljonus latu vērtā programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija.

Jaunizveidotais programmatūras kvalitātes kompetences centrs ar zīmolu Squalio ir Ziemeļeiropā unikāls infrastruktūras attīstības projekts, kas īstenots uzņēmēju un zinātnieku sadarbības rezultātā.

projekta īstenotāji ir SIA DPA un Latvijas Universitātes dibinātais meitas uzņēmums SIA Programmatūras testēšanas laboratorija.

Latvijā un pasaulē programmatūras testēšana iegūst arvien lielāku nozīmi, tā ir kvalitātes un drošības kontrole un vienlaikus palīdz ietaupīt uzņēmumu līdzekļus, uzskata SIA DPA vadītājs un īpašnieks Juris Vilders. Izmantojot DPA speciālistu pieredzi, kā arī piesaistot Latvijas Universitātes zinātniekus un Eiropas finansējumu, izveidots perspektīvs biznesa virziens – programmatūras kvalitātes testēšana kā ārpakalpojums, kas turpmāk darbosies ar zīmolu Squalio. J.Vilders cer, ka laboratorija pakalpojumus pieprasīs arī ārvalstīs.

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Uzņēmumu vadības programmatūras nozares lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā būs risinājumu pielāgošana topošajai Windows 8 operētājsistēmai un iPad veida planšetdatoru lietotāju vajadzībām, norāda uzņēmumu vadības programmatūras kompānijas HansaWorld dibinātājs un vadītājs Karls Bulīns.

Būlins, kurš pēc izglītības ir programmētājs un datorzinātnieks, teica, ka Microsoft operētājsistēma Windows 8, kuru paredzēts piedāvāt tirgū šī gada gaitā, būtībā ir pilnīgi jauna sistēma, kas prasa apjomīgu Windows sistēmai paredzētas programmatūras pārrakstīšanu.

«Microsoft visu veco met ārā pa logu, un uzskatu, ka tas ir pareizi, jo Windows ir novecojis. Windows 8 ir labi konstruēts. To saku, jo parasti attiecos kritiski pret daudz ko no tā, ko Microsoft dara. Jaunais izskats, saskarnes dizains, kuru sauc Metro, ir pievilcīgs un vedina cilvēkus turpināt to lietot. Pirmais iespaids ir ļoti labs,» teica Bulīns. Viņš norādīja, ka aptuveni 75% no HansaWorld piedāvātajiem risinājumiem ir domāti darbam ar Windows operētājsistēmu.

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Ļoti ienesīgu krāpšanas biznesu internetā var nodibināt, ieguldot aptuveni 6000 ASV dolārus (3120 latus) profesionāli izstrādātā ļaundabīgā programmatūrā, neatejot no internetam pieslēgta datora, seminārā medijiem stāstīja datu drošības kompānijas Kaspersky Lab globālās pētniecības un analīzes vadītājs Latīņamerikā Dmitrijs Bestuževs.

Rādot attēlus no internetā viegli sameklējamām melnās tirdzniecības vietnēm, Beluževs teica, ka ļoti veiksmīgas datoru zombēšanas sistēmas, kā Zeus vai konkurentu no kibernoziedzības aprindām Spyeye, var nopirkt par aptuveni 750 eiro (525 latiem). Tās vajadzīgas, lai radītu zombētu datoru robottīklu jeb botnetu.

Ja pats nevēlas ierīkot zombēšanas sistēmu, ir iespējams nopirkt zombēšanas pakalpojumu, maksājot noteiktu cenu, atkarībā no valsts, kur vēlas pulcēt robottīkla upurus. ASV par 1000 datoru iekļaušanu robottīklā, datoru patiesiem samniekiem to nemanot, maksā 150 ASV dolārus (ap 75 latus).

Tā kā spēcīgam robottīklam vajadzīgi desmitiem tūkstoši datoru, tā veidošana pēc pasūtījuma var izmaksāt vairākus tūkstošus ASV dolāru, taču arī šādu ieguldījumu var strauji atgūt, stāstīja Bestuževs.

Koncerns a/s Latvenergo plāno slēgt vairāk nekā 1,39 miljonus latu (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apjomīgu līgumu ar uzņēmumu DPA par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Ziņa papildināta ar a/s Latvenergo komentāru.

Lēmums slēgt līgumu ar SIA DPA pieņemts bez konkursa izsludināšanas, ņemot vērā, ka programmatūras jauninājumus un lietošanas licences var nodrošināt tikai konkrētais piegādātājs tehnisku iemeslu dēļ, skaidrots IUB mājas lapā.

«Līguma ietvaros Latvenergo iegādājās dažādas Microsoft programmatūras licences un to jauninājumus. Līgums aptver visai plašu produktu loku - darbstaciju operētājsistēmas, produktivitātes rīki, serveru operētājsistēmas, cita serveru programmatūra, infrastruktūras pārvaldības rīki, u.c. Tas nodrošina, ka Latvenergo rīcībā nākamos trīs gadus būs jaunākās programmatūras versijas, būs pieejamas ražotāja konsultācijas, ja šāda nepieciešamība rastos, diennakts tehniskais atbalsts, kā arī apmācību iespējas,» Db.lv skaidroja uzņēmuma pārstāvje Ivita Bidere.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA AGroup, kas specializējās personālvadības risinājumu izstrādē, veiks 1,5 miljonu eiro (1,05 miljonu latu) investīcijas jaunu IT produktu izstrādei.

Kā stāstīja AGroup izpilddirektors Aleksandrs Snurnitsins, AGroup plāno izmantot no riska kapitāla kompānijas Baltcap saņemto 1,5 miljonu eiro investīciju pētniecībai un attīstībai, lai pielāgotu savus programmatūras risinājumus mākoņdatošanas un programmatūras nomas videi.

AGroup tādējādi cer piedāvāt personālvadības risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem ar funkcijām, kas līdz šim bijušas pieejamas tikai lielām firmām ar daudz strādājošiem. Baltcap investīcijas saņemtas no Eiropas Savienības (ES) finansētā un Baltcap pārvaldītā Latvia Venture Capital Fund.

SIA Programmatūras testēšanas laboratorija, ko Eiropas Savienības fondu atbalstīta projekta ietvaros izveidojusi IT nozares SIA DPA, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāti, noslēgusi 3,5 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksa piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Lai izveidotu lielas informācijas sistēmas, piemēram, banku sistēmas, to izveidotājam jau programmatūras izstrādes sākuma stadijā ir jāiegulda apjomīgi līdzekļi datortehnikā, bet parasti šādu apjomīgu sistēmu izstrāde ilgst vien aptuveni gadu - pēc tam sistēmas testēšanai iegādātā datortehnika vairs nav nepieciešama. Tādējādi sistēmu izstrādātāji nereti neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to, ieguldot lielus līdzekļus, Db.lv skaidroja SIA DPA vadītājs Juris Vilders.

Viņš norādīja – patlaban «tuvākajā apkārtnē programmatūras testēšanas pakalpojumi tiek sniegti maz». «Mēs domājam piedāvāt testēšanas pakalpojumu, samazinot programmas izstrādātāju izmaksas, tādēļ ceram, ka testēšanas laboratoriju izmantos daudzi,» norādīja J. Vilders.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.