Meklējot jaunus ceļus biznesa attīstībai, Francijas pārtikas ražotājs Danone aktīvāk sācis piekopt stratēģiju, kura paredz ievērojami lētāku produktu piedāvājumu attīstības valstu patērētājiem, raksta Wall Street Journal.

Danone ir kļuvusi par vienu no pasaules lielākajām pārtikas kompānijām, pateicoties tādiem produktiem kā, piemēram, Danone jogurtiem, Evian minerālūdenim un mazuļu pārtikai Bledina. Taču, mazinoties attīstībai Danone tradicionālajos tirgos, kompānija sākusi aktīvāk meklēt jaunus ceļus attīstībai.

Francijas Danone sācis ražot produkciju, kas speciāli paredzēta patērētājiem attīstības valstīs. Viens no šādiem produktiem ir jogurta dzēriens Dolima, ko Senegālā var iegādāties par 0,10 ASV dolāriem.

Danone plāno arī 10 centu jogurta dzērienu Indonēzijas tirgum. Meksikā kompānija jau tirgo nelielas ūdens krūzītes par 15 centiem.

Skanstes apkaimē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis nomas līgumu ar Francijas pārtikas ražotāju “Danone”.

Sadarbība paredz, ka uzņēmuma pārstāvniecība Latvijā nomās biroja telpas “Elemental Blue” ēkas astotajā stāvā un to kopējā platība būs vairāk nekā 600 m2.

“Danone” ir viena no pasaules vadošajām pārtikas ražošanas grupām, kas piedāvā piena produktus, augu izcelsmes produktus, dzērienus, bērnu pārtiku un medicīniskās pārtikas produktus. Grupai pieder tādi zīmoli kā "Alpro", “Activia”, “Actimel”, “Aptamil” un “Nutridrink”. Jauno “Danone” biroju “Elemental Business Centre” plānots atvērt šā gada beigās, kad uzņēmums pārcelsies no savas līdzšinējās lokācijas Jaunajā Teikā.

"Meklējot biroja telpas, mums bija svarīgi atrast vidi, kas veicina gan komandas produktivitāti un sadarbību, gan īsteno ilgtspējīgus risinājumus. Tādēļ mēs ļoti novērtējam arī to, ka “Elemental Business Centre” pērn saņēma BREL Foruma profesionālās žūrijas balsojuma balvu kategorijā “Labākā zaļā iniciatīva”. Esam pārliecināti, ka “Danone” jaunais birojs palīdzēs stiprināt uzņēmuma kultūru, radot vidi, kas atbalsta inovācijas un stiprina komandas garu. Tajā pašā laikā lieliski iederas “Danone” hibrīda darba modelī, nodrošinot atbilstošas telpas komandas darbam gan klātienē, gan attālināti,“ atzīst “Danone” valdes locekle un mārketinga direktore Baltijā un Ziemeļvalstīs Ausra Zaksaite.

Rīgas piena kombināta (RPK) piesaistītais finanšu investors Andrejs Beshmeļņickis jaunākajā Forbes veidotajā Krievijas turīgāko ļaužu reitingā ierindojies 137. vietā.

Andreja Beshmeļņicka īpašumu kopvērtība 2011. gadā tiek lēsta 700 miljoni USD vērtībā, kas ir par 50 miljoniem vairāk, nekā gadu iepriekš. Kā liecina Forbes reitings, Beshmeļņicka bagātības avots ir piena rūpniecība. Karjeru viņš sācis 1994. gadā Inkombankā, bet pēc tās kraha palīdzējis Sibņeftj akcionāriem iegādāties bankai piederošo Omskas bekonu, kam kļuvis par ģenerāldirektoru. 2000. gadā Beshmeļņickis kopā ar citiem Sibņeftj akcionāriem un miljonāru sarakstā iekļuvušo Andreju Blohu izveidoja holdingu Planēta menedžments, kas nodarbojās ar gaļas un piena pārstrādi. Divus gadus vēlāk partneri izpirka savas Planētas daļas un izveidoja kompāniju Unimilk, kas kļuva par vienu no vadošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Krievijā un 2010. gadā apvienojās ar Danone. Šobrīd Beshmeļņickis ir apvienotā uzņēmuma Danone – Unimilk direktoru padomes loceklis.

Danone uz laiku atlikusi Actimel un Activia reklāmas kampaņu par veselībai noderīgajām sastavdaļām šajos produktos, informēja kompānijas pārstāvji.

«Runa nav par produktu veselīgajām īpašībām, bet gan reklāmas tekstiem jeb norādēm, kuru izskatīšana ir uz laiku atlikta EFSA un tiks izskatīta 2010. gada septembrī. Līdz tam laikam vairāki Eiropas pārtikas ražotāji uz laiku atlikuši savu produktu norāžu pieteikumus,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Šādu lēmumu pieņēmuši ne tikai Danone, bet arī citi starptautiski zināmi funkcionālās pārtikas ražotāji kā Nestle un Unilever.

Db.lv jau informēja, ka Latvijā populāro jogurtu Activia un dzēriena Actimel ražotājs vairs nereklamēs šos produktus kā veselību uzlabojošus, raksta Telegraf.

Šodien savus šā gada trešā ceturkšņa rezultātus publicēja pasaules lielākais jogurta ražotājs Danone – uzņēmuma pārdošanas apjomos negatīvi ietekmējusi situācija eirozonas perifērijā, kur pēc kompānijas produkcijas ir mazāks pieprasījums, ziņo Reuters.

Kopumā minētā uzņēmuma ieņēmumi, kas koriģēti ņemot vērā pārņemšanas darījumus un valūtu kursu izmaiņas, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn auguši par 5% līdz 5,26 miljardiem eiro. Pirms tam Bloomberg aptaujātie analītiķi gaidīja ieņēmumu pieaugumu vidēji par 6,1%.

Kompānijas vadība atzīst, ka situācija būtu krietni labāka, ja nebūtu eirozonas parādu krīzes. Tiek ziņots, ka Spānijā un Itālijā Danone pārdošanas apjomi trešajā ceturksnī sarukuši par 10%.

Rezultātā šodien Danone akcijas cena saruka par 5,3%. Kompānijas vadība arī atzina, ka situācija 2013. gadā daudz nemainīsies no tās, kāda tā ir tagad.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Francijas pārtikas un dzērienu kompānija Danone paziņojusi, ka tā likvidēs 900 darba vietas, jo Dienvideiropas valstīs nelabvēlīgās situācijas dēļ samazinājušies pārdošanas apjomi, ziņo BBC.

Activia jogurtu un Evian pudelēs pildītā ūdens ražotājas pārdošanas apjomi 2012. gadā veidojuši 20,1 miljardu eiro. Tas ir kāpums par 5,4%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt pārdošanas apjomi Eiropā līdz ar patērētāju pieprasījuma būtisku kritumu sarukuši par 3%.

Tas licis Danone īstenot izmaksu samazināšanas plānu.

Pazīstamā jogurta Jogijs ražošana pārtraukta un nav zināms, kad to atjaunos.

Jogurtu Jogijs ražošana pārtraukta jau pērnā gada nogalē. Ar Gosupu ražotni saistītais Jānis Dinevičs Db pastāstīja, ka tam ir vairāki iemesli, taču galvenais – straujais energoresursu cenu kāpums, kas ietekmējis ražošanas izmaksas. Uzņēmējs arī sacīja, ka šobrīd nav iespējams ražot produktus, neceļot tiem cenu, taču lielveikali nevēlas iepirkt preci par augstāku cenu un tas arī bijis viens no iemesliem ražošanas pārtraukšanai.

Šobrīd ražotnē notiek procesa pārkārtošana, taču J. Dinevičš nevēlējās detalizēti komentēt, kas tiek pārkārtots. Viņš arī nevarēja pateikt, kad jogurtu ražošana tiks atsākta, piebilstot, ka «tas ir sievas un dēla bizness».

Groupe Danone SA pievienojusies tām kompānijām, kuras brīdinājušas par strauju izejvielu izmaksu pieaugumu. Vienlaikus tā paziņojusi par gada peļņas un apgrozījuma kāpumu, vēsta The Wall Street Journal.

Pasaulē lielākais jogurta ražotājs informējis, ka tīrā peļņa pieaugusi par 38% līdz 1,87 miljardiem eiro. Apgrozījums palielinājies par 14% līdz 17,01 miljardam eiro.

Danone, kas pārdod arī zīdaiņu pārtiku un ūdeni pudelēs, norādījusi, ka izejvielu cenu pieaugums šogad varētu sasniegt 6 - 9%.

Francijā bāzētā Danone informējusi, ka pieaugošās izejvielu izmaksas pagājušajā gadā daļēji kompensētas ar izmaksu samazināšanas pasākumiem, ieskaitot mazākus izdevumus par reklāmu un akcijām.

Kompānija tomēr esot paaugstinājusi savu produktu cenas vairākās valstīs, tostarp Argentīnā, Ukrainā, Turcijā un Krievijā.

Viena no labākajām basketbolistēm pasaulē Anete Jēkabsone-Žogota kļuvusi par Actimel reklāmas seju, Db.lv informēja Actimel zīmola vadītāja Baltijā Linda Bula.

Šai lomai sportiste izvēlēta sava aktīvā dzīvesveida, profesionālo panākumu, kā arī Latvijas iedzīvotāju simpātiju dēļ. Lai izprastu Latvijas patērētāju viedokli, Danone Latvijā veica pētījumu, kura ietvaros lūdza dažādu vecuma kategoriju Latvijas iedzīvotājus minēt Latvijā populāras personas, kas asociējas ar veselīgu uzturu un dzīvesveidu kopumā. Aptaujā par veselīgāko sportisti Latvijas iedzīvotāji atzina Aneti Jēkabsoni-Žogotu.

«Anete ir ne tikai Latvijas populārākā sportiste, bet arī aktīva un veselīga dzīvesveida piekritēja. Tas mums bija ļoti svarīgs kritērijs, izvēloties produkta tēlam personību, kas ikvienam ir ne tikai simpātiska un tautā populāra, bet galvenokārt saistās ar rūpēm par savu un sev tuvāko cilvēku veselību, kā arī piekopj aktīvu un veselīgu dzīvesveidu,» apgalvo Evija Strēle, Danone mārketinga vadītāja Baltijā.

Francijas pārtikas grupa Danone SA trešdien paziņojusi, ka tā parakstījusi vienošanos par ASV Oregonas štata pilsētā Portlendā bāzētā saldētā jogurta ražotāja YoCream International Inc. iegādi, ziņo MarketWatch. Kompānijas iegāde Danone izmaksās 103 miljonus ASV dolāru.

Šis darījums dos iespēju Danone ieiet saldētā jogurta segmentā, kas ir strauji augošs ASV, kā arī dos tai pieeju izplatīšanas tīklam.

YoCream 2010.gada tīrais apgrozījums tiek lēsts ap 58 miljoniem ASV dolāru.

Kompānijas iegādes darījumu plānots noslēgt jau līdz šā gada beigām.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union paplašinājis bērnu piena dzērienu zīmola Rasēns produktu klāstu ar jaunu kategoriju – Rasēns jogurtiem bērniem, kas pieejami ar zemeņu un persiku garšu, informē uzņēmumā.

Jogurti pieejami īpaši bērniem piemērotā nelielā, 110 g iepakojumā. Rasēns jogurtu līnija ir pirmais Latvijā ražotais jogurtu piedāvājums, kas radīts īpaši bērniem, norāda Food Union.

Būtiskas investīcijas jogurta bērniem izstrādē netika veiktas, jo tas tika izstrādāts uz iepriekš veikto investīciju bāzes. Arī produkta receptūras izstrāde tika veikta iekšēji, kas parasti sastāda vislielākas izmaksas, informēja uzņēmumā.

Līdz ar jauno Rasēns jogurtu palaišanu tirgū Food Union sadarbībā ar Omnicom Media Group Snapshots ir veicis arī iedzīvotāju aptauju par bērnu pārtikas lietošanas paradumiem Latvijā. Kā rāda tās rezultāti, katra otrā Latvijas ģimene bērnu ēdienkartē iekļauj speciāli bērniem domātus pārtikas produktus. Pirmajā vietā jeb visiecienītākie bērniem domāto produktu kategorijā ir piena produkti – tos savām atvasēm galdā ceļ izteikts vairākums (70%), t.i., divas trešdaļas vecāku. Vidēji bieži izvēle krīt par labu bērniem paredzētiem gaļas produktiem (56%) un saldumiem (53%). Bet visretāk bērniem domātā pārtika tiek meklēta plauktos ar putrām un musliem (38%), kā arī ar augļu-ogu biezeņiem (26%).

Strenču novada saimniecībā Veckūkuri šogad uzbūvēts jauns piena pārstrādes cehs; uzņēmums lūkojas eksporta virzienā

Z/s Veckūkuri ar piena pārstrādi nodarbojas kopš 2009. gada, bet Jērcēnu pagastā saimnieko kopš 2000. gada, kad iegādāts īpašums. Sākumā nav bijis domas attīstīt piena lopkopību, bet nācies nopirkt četras govis, un ar to viss sācies. Slaucamo govju skaits ganāmpulkā izaudzis līdz 50-70, un viss saimniecībā saražotais tiek pārstrādāts produktos. Jaunajā cehā ieguldīti 130 tūkstoši eiro, piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vidēji dienā ražotnē tiek pārstrādāta pusotra tonna piena.

Z/s Veckūkuri piena pārstrādi attīstīja laikā, kad valdīja ekonomiskā krīze, piena iepirkuma cenas bija ļoti zemas, un vajadzēja domāt, kā gūt ieņēmumus. Sākumā veiktas piena analīzes, un izrādījies, ka Veckūkuru nepasterizētais piens ir labāks nekā citām saimniecībām piens pēc pasterizācijas. Tādējādi zaļā gaisma savai pārstrādei bija dota. Laikā, kad bija piena bums, bijuši ļoti labi gadi, bet, kā jau tas vērojams tirgū, pēc kāpuma seko kritums. Saimniecībā pāri palicis piens, un nācies domāt, ko ar to darīt. Kāds Šveices tehnologs izteicies, ka Latvijā nav garšīgu jogurtu, un tas pamudinājis Veckūkuru saimnieci Ilviju Jakovinu pievērsties jogurtu ražošanai. «No saimniecībā saražotā piena sākām ražot jogurtu. Mēs pienu neatkrejojam un nehomogenizējam. Kādu pienu govs ir iedevusi, tādu lejam katlos un raudzējam. Tas pats piens lielākoties tiek izmantots siera lodīšu masai un jogurtiem.

Uzņēmums Food Union ir veicis kompleksas investīcijas 1,12 miljonu eiro apmērā raudzēta piena produktu zīmola Lakto attīstībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veicot ieguldījumus, pilnveidota Lakto receptūra, ieviesta jauna vizuālā identitāte un iegādāta jauna produktu ražošanas līnija. Balstoties uz Nielsen datiem, kopumā Food Union ražotā jogurtu produkcija aizņem aptuveni 25% no tirgus daļas. Savukārt dzeramo jogurtu kategorijā raudzēta piena produktu zīmols Lakto aizņem aptuveni 22% no tirgus daļas, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilona Jaroša.

970 tūkstoši eiro izmaksājusi jaunā dzeramo jogurtu līnija. Uz tās ražotie produkti tiks pildīti jaunu iepakojumu risinājumos – PET pudelēs, kas būs ne tikai patērētājiem parocīgāki, bet arī pilnībā pārstrādājami, tādēļ videi draudzīgāki. Iekārta izgatavota pēc īpašā «Food Union» pasūtījuma Eiropas Savienībā.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union radījis trīs jaunus Kārums bifido jogurtus. Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jauno produktu izstrādē un palaišanā Latvijas tirgū, ir ap 70 tūkstošiem eiro.

Jauno “Kārums” jogurtu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Galvenā jogurtu sastāvdaļas ir bezlaktozes piens apvienojumā ar dabīgām piedevām un pienskābajām, probiotiskajām BB-12 bifidobaktērijām.

Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja: “Trīs jaunie bezlaktozes bifido jogurti ir ne tikai nozīmīgs solis “Kārums” produktu klāsta attīstībā, bet arī zīmola simbola - Vārnas - trīsdesmitās jubilejas svinību turpinājums. Varētu šķist, ka līdz ar jauno jogurtu klāsta laišanu klajā pietiek jau svinēt, bet, nē – šogad sagaidāms vēl viens pārsteigums.”

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Pirmā nauda ir jānopelna vienā biznesā, un tad jāķeras pie augstāka līmeņa uzņēmējdarbības – lai strādātu grāmatvedības jomā, jau ir jābūt visnotaļ specifiskām zināšanām, tā uzskata kompānijas Amaija līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Dzintra Uibo.

Viņa naudu nopelnījusi, izveidojot, attīstot un veiksmīgi pārdodot bērnu preču tirdzniecības kompāniju Amaija, bet nu jau vairākus gadus sekmīgi vada grāmatvedības un finanšu pakalpojumu uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu. „Viss notika ļoti vienkārši – 2007. gadā tika pārdots iepriekšējais bizness, kuru nopirka liela starptautiska kompānija Danone. Jaunais īpašnieks skaidri pateica, ka uzņēmumu iegādājās, lai tajā īstenotu savu stratēģiju, padarot to par bērnu pārtikas tirdzniecības pārstāvniecību Latvijā,” stāsta Dz. Uibo. Bērnu preču tirdzniecības uzņēmums mums piederēja divām līdzīpašniecēm – Dz. Uibo un kompānijas galvenajai grāmatvedei Anitai Melderei. Abas vienojušās, ka, lai gan visi pārējie darbinieki nu jau nopirktajā uzņēmumā paliek, viņām jāiet prom. Laika gaitā vēlmi strādāt kopā ar viņām izteikusi arī galvenās grāmatvedes nu jau bijusī vietniece.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Ja tiktu noslēgts darījums par piena pārstrādes koncerna Food Union un SIA Rīgas piensaimnieks apvienošanos, ieguvēji būtu patērētāji un arī nozare kopumā, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Pēc viņa domām, ja šāds darījums tiks noslēgts, tas veicinās Latvijas piena ražotāju konkurētspēju.

«Ir skaidrs, ka no šī darījuma, kad un ja tas tiks noslēgts, apvienojot abus uzņēmumus, iegūs patērētāji, paši uzņēmumi, kā arī nozare kopumā. Food Union un Rīgas piensaimnieka apvienošanās nostiprinās konkurētspēju,» atzīmēja Šolks.

Viņš arī norādīja, ka papildus attīstot un integrējot Rīgas piensaimnieku koncernā Food Union, konkurētspējīgāka kļūs arī abu šo uzņēmumu produkcija. Tāpat pozitīvs ieguvums varētu būt patērētājiem cenu ziņā, proti, tās varētu izlīdzināties.

Tāpat kā ieguvumu vietējam tirgum no šāda darījuma Šolks atzīmēja arī Food Union eksportu uz Ķīnu. «Šajā brīdī, kad nozarē ir grūtības situācijas ar Krieviju dēļ, vietējiem piena ražotājiem ir svarīgi atrast citas iespējas. Koncerns Food Union šajā ziņā ar saviem produktiem patlaban ir ticis tālāk par citiem Latvijas uzņēmumiem.»

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi Kaimanu salās reģistrētajam fondam Meridian Capital CIS Fund iegūt netiešu vienpersonisku kontroli pār Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu SIA Rīgas piensaimnieks, raksta Veršlo žinios.

SIA Rīgas piensaimnieks pazīstamākie produkti ir Kārums un Dzintars.

Darījumu vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Iesniegumu padome saņēma maijā, un patlaban tas tiek izskatīts.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Februārī, salīdzinot ar janvāri presē, televīzijā un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia dati.

Televīzijā februārī, salīdzinot ar janvāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 27%. «Līdzīgas reklāmu apjoma izmaiņas ir novērojamas katru gadu,» norāda TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Februārī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Henkel, Procter&Gamble, Reckitt Benckiser, Danone un LMT. Reklamētākie zīmoli televīzijā: Danone, Zelta Zivtiņa, O!Karte, Coca-Cola un Maxima.

Savukārt reklāmas apjoms presē februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, ir pieaudzis par 27%, kas tāpat kā televīzijā ir skaidrojams ar sezonas īpatnībām.