Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu), šodien preses konferencē sacīja apvienotā uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis.

Jau ziņots, ka AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union.

Food Union uz RPK bāzes izveidojis trīs jaunas ražotnes. Saldējuma ražotne, kurā investēti 12 miljoni eiro (8,4 miljoni latu), savu darbu sākusi jau 15.aprīlī. Savukārt sviesta ražotnē un krēmsiera ražotnē investēti 18 miljoni eiro (12,6 miljoni latu), ražotnēm jau iegādātas iekārtas, notiek produkcijas eksperimentālā ražošana, bet jūlijā vai augustā tiks sākta produkcijas ražošana tirgum.

Beshmeļņickis norādīja, ka produkcija jaunajās ražotnēs tiks ražota gan vietējam tirgum, gan arī eksportam, galvenokārt uz Krieviju. Viņš piebilda, ka jaunā saldējuma ražotne ir modernākā ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Krievijā un NVS valstīs.

Rīgas piena kombināta (RPK) piesaistītais investors un viens no Krievijas turīgākajiem cilvēkiem Andrejs Beshmeļņickis ir ieinteresēts investēt Igaunijas piena pārstrādes kompānijās un varētu iegādāties Igaunijas lielāko nozares uzņēmumu Tere, citējot Igaunijas biznesa laikrakstā Äripäev pausto, raksta BBN.

Pašlaik piena pārstrādes kompānija Tere pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam (Oliver Kruuda). Līdzšinējais Tere īpašnieks neapstiprina izskanējušās spekulācijas par A. Beshmeļņicka interesi iegādāties kompāniju, citi piena nozares uzņēmēji apstiprina, ka Krievijas investori aktīvi vēro notiekošo Igaunijā.

Piena nozares uzņēmuma E-Piim izpilddirektors Jānus Murakas (Jaanus Murakas) atzīst, ka pašlaik bieži izskan spekulācijas, ka Krievijas uzņēmēji gatavojas pārņemt Igaunijas piena ražotājus. Komentējot baumas par Tere pārņemšanu, viņš atgādina, ka Igaunijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums ar pārtraukumiem tiek izsludināts pārdošanai jau labu laiku. Viņš norāda, ka grūti prognozēt, vai Krievijas investoru ienākšana Igaunijas piena pārstrādes nozarē būtu labs vai slikts pavērsiens.

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union, šodien preses konferencē paziņoja uzņēmuma vadība.

Kā ziņots, Konkurences padome (KP) 9.maijā atļāvusi RPK un AS Valmieras piens apvienošanos, piemērojot vairākus nosacījumus, kas ļaus aizsargāt zemnieku, kā arī mazāko tirgotāju intereses. Noteikumi saistoši līdz 2015.gada 31.martam, savukārt apvienošanās jāpabeidz pusgada laikā.

Jau iepriekš apvienotā RPK un Valmieras piena uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis atzina, ka pēc apvienošanās izveidosies koncerns, kas kļūs par «čempionu ar lielu eksporta potenciālu».

«Plānojam izveidot lielāko uzņēmumu nozarē, kas kļūs par sava veida čempionu ar lielu eksporta potenciālu, un tas ir izdevīgi visiem. Īstenosim plašu un mērķtiecīgu investīciju programmu. Uzņēmumu vadībai jāizstrādā apvienošanās plāns, lai, gadam beidzoties, būtu viens uzņēmums, un attiecīgi jau tagad jādomā par izmaksu samazināšanu,» sacīja Beshmeļņickis.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdei pievienojusies jauni valdes locekļi - Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs, liecina informācija Lursoft.

Viņi valdes sastāvu papildina, sākot no 3. septembra. Dati Lursoft liecina, ka šā gada sākumā RPK valdi pametis Viesturs Neimanis, bet šā gada jūnijā – Ints Poškus. Tādējādi patlaban valdē darbu turpina valdes loceklis Andrejs Beshmeļņickis, kurš šo amatu ieņem kopš šā gada 11. maija, Sergejs Beshmeļņickis, Ivans Losevs, Ivans Uvarovs un Konstantīns Docenko, kuri visi valdes locekļa amatā darbojas kopš 2011. gada 21. septembra, Dmitrijs Dokins, kurš uzņēmuma valdei pievienojies pērnā gada dembra otrajā pusē, darbu valdē turpina arī Jānis Sausnītis, kurš valdē darbojas jau ilgus gadus, kā arī valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa, kurš uzņēmumu vada kopš 2009. gada maija, liecina Lursoft dati.

Jaunizveidotā uzņēmuma Food Union jaunā saldējuma zīmola Nu Fruit ražošanā ieguldīti 8.4 miljoni. latu.

«Ražošanas līnijās un saldētavās ieguldīti 8,4 miljoni latu. Ar šo līniju stundā var izgatavot 18 000 saldējumu uz kociņa, kur augļu sulas glazūras ātrai izveidei tiek izmantots šķidrais slāpeklis. Savukārt ar citu līniju var radīt 7200saldējumu uz kociņa ar augļu un ogu gabaliņiem. Šādai ražošanas līnijai nav līdzīgu Eiropā, sacīja Rīgas piena kombināta (RPK) un AS Valmieras piena apvienotā koncerna Food Union saldējumu kategorijas direktors Dmitrijs Dokins

Patlaban uzņēmums strādā pie vairāk nekā 30 zīmolu saldējumu uzlabošanas un jaunu zīmolu ieviešanas, lai nākamā gada vasaras sezonā palielinātu pārdošanas apjomu un paplašinātu eksporta tirgu Krievijā un NVS valstīs, vēsta nozare.lv.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir desmit miljoni Ls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devēja – RPK – pārstāvji ir uzņēmuma valdes locekle Svetlana Cimmere un RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. Ķīlas ņēmējs ir a/s DNB banka, ko pārstāvēja Jānis Gainišelis un Jānis Teteris.

Jau vēstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls. Tādējādi uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls).

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

Uzņēmuma Rīgas Piena kombināts (RPK) valdi pametis Krievijas valstspiederīgais Dmitrijs Zernovs, tāpat arī izdota kopprokūra septiņām personām, liecina jaunākie Lursoft dati.

Kopprokūra 24. janvārī izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Darbu uzņēmuma valdē turpina Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs.

A/s RPK dibināta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 13,299 miljoni Ls. Vērtējot pēc apgrozījuma 2011. gadā – 28,88 miljoniem Ls –, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 RPK ierindojas 135. vietā. Uzņēmums pērn nopelnīja 330 tūkst. Ls.

Uzņēmumā Rīgas Piena kombināts (RPK) pievienojušies jauni prokūristi – Tatiana Gorkhova, Sergejs Krasilnikovs, Andrejs Rasskazovs un Vasīlijs Gurovs, liecina informācija Lursoft.

Prokūras izdotas šā gada 20. februārī.

Jau rakstīts, ka 24. janvārī kopprokūra izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs. Savukārt valdi pārstāv Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Piena produktu ražotāja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdei pievienojušies jauni valdes locekļi – Sergejs Kuzins un Harijs Panke, liecina Lursoft dati.

Izmaiņas RPK valdē notikušas 17. oktobrī.

Jau rakstīts, ka šā gada septembrī RPK valdei pievienojās Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs. Tāpat darbu uzņēmuma vadībā turpina Andrejs Beskhmeļņickis, Sergejs Beskhmeļņickis, Konstantīts Docenko, Dmitrijs Sokins, Ivans Losevs, Jānis Sausnīti, Ivans Uvarovs un valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē patlaban darbojas trīs locekļi – Natālija Križanovskaja, Atis Sausnītis, kurš reiz ieņēmis arī RPK valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī Ivars Strautiņš.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā Konkurences padome atļāvusi a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanos vienā uzņēmumā. Jaunizveidotais uzņēmums turpina darbu ar nosaukumu Food Union.

Attēli uz 100 mililitru saldējuma Ekselence iepakojuma būtiski atšķiras no saldējuma faktiskā izskata, tādējādi ražotāja īstenotā komercprakse ir maldinoša un negodīga, secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Savukārt Rīgas piena kombināts (RPK) izskatīs iespēju apstrīdēt PTAC lēmumu.

[Paildināta ar pēdējo rindkopu]

Centrs izpētījis četrus AS Rīgas piena kombināts (RPK) ražotos Ekselence saldējumus - Valrieksti&Brownie, Šokolāde no Javas salas, Šokolāde&lazdu rieksti un Rīgas melnais balzams&brownie. Centrs secinājis, ka uz iepakojuma veidā, kas ir fotogrāfija vai atgādina fotogrāfiju, attēlots saldējums, kas pilnībā atšķiras no saldējuma, kas atrodas iepakojumā.

Faktiski saldējums vizuāli neatšķiras no citiem tirdzniecībā esošajiem saldējumiem, kuru ārējo kārtu veido šokolāde vai citas vielas un kuru saturēšanai saldējumā ievietots kociņš. Saldējums zem šokolādes kārtas ir viendabīga masa (kurā redzama citu sastāvdaļu esamība), nevis kārtains, kā redzams attēlā uz iepakojuma, norāda PTAC.

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

Ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, a/s Rīgas piena kombināts (RPK) cetrtdien atklās jaunu ražošanas līniju un prezentēs konceptuāli jaunu produktu grupu.

Jaunā ražošanas līnija tiks izmantota, lai gatavotu Latvijā konceptuāli pilnīgi jaunu produktu grupu – Mana Saime, kas Latvijas patērētājiem piedāvās piena produktus no Latvijas zemnieku ražota piena videi draudzīgā iepakojumā.

Līnijas atklāšanā un preses konferencē piedalīsies piedalīsies RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

RPK ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Šā gada sākumā uzņēmums noslēdza līgumu ar SEB banku par jauna aizdevuma 6, 5 miljonu eiro apmērā piešķiršanu jaunu saldējuma ražošanas iekārtu iegādes finansēšanai. Misa norādīja, ka RPK šim gadam ir pietiekami ambiciozi plāni un viens no tiem - līderpozīciju saglabāšana saldējuma tirgū. Inovatīvās tehnoloģijas ļaušot ražot tādus saldējumus, kādi vēl nav sastopami Latvijā un pat Eiropā.

Šobrīd vairāki piena produktu ražotāji iegulda miljonus, lai varētu palielināt jaudas

Investīciju rezultātā tiks radīti konkurētspējīgi eksporta produkti, kas dos arī labumu tautsaimniecībai. A/s Rīgas piena kombināts (RPK) ieguldījis vienu miljonu eiro jaunas produktu grupas ražošanā.

RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa stāsta, ka jauno produktu grupu ražos divas pilnīgi jaunas Ecolean ražošanas līnijas, kas ir vienas no modernākajām pasaulē - viena ražos pienu, kefīru, paniņas un dzeramos jogurtus ar jaudu 2900 iepakojumu stundā, bet otra - biezo jogurtu, krējumu, desertus ar jaudu 5000 iepakojumu stundā. Produktu grupa Mana Saime paredzēta ekonomiskajam segmentam. RPK šā gada laikā paredz ieviest vēl vairākus jaunumus - jaunu saldējumu veidu un citu produktu ražošanu, ko R. Misa pagaidām neatklāj. Mērķis ir vietējais tirgus un eksports uz Krieviju. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts līnijas atklāšanas laikā atzinīgi novērtēja pārtikas produktu segmenta labās attīstības iespējas. «Gada laikā kopējā Latvijas eksporta apjomā tieši pārtikas produktiem un citai lauksaimniecības produkcijai bija 90% pieaugums, savukārt šī gada februārī vien, salīdzinot ar pērno februāri, - 48% pieaugums. Līdz ar to arī turpmāk pārtikas produktu eksportam būs ļoti nozīmīga loma valsts ekonomikā,» teica ekonomikas ministrs. Jāpiebilst, ka investīcijas uzņēmumā strauji pieauga pēc tam, kad RPK piesaistīja finanšu investoru no Krievijas - vadošā Krievijas piena produktu ražotāja Unimilk izveidotāju Andreju Beshmeļņicki. Kā liecina Forbes veidotais jaunākais Krievijas turīgāko ļaužu reitings, A. Beshmeļņickis atrodas šī saraksta 137. vietā - viņa īpašumu kopvērtība ir 700 miljoni USD, kas ir par 50 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Piena produktu ražotāju domas par Rīgas piena kombināta un Valmieras piens apvienošanos dalās.

"Jo mazāk spēlētāju ir tirgū - jo mazāka konkurence, no kuras zaudētājs vienmēr tirgus apstākļos ir primārās produkcijas ražotājs un patērētājs," uzsver Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga.

Tomēr Latvijas un Eiropas tirgus ir atvērts un katram šajā laikā ir jāsaprot, ar ko strādāt, ko pirkt, uzsver piena ražotāju pārstāve.

"Līdz šim Rīgas piens kombināta un Valmieras piena darbība uzņēmuma Latvijas piens ieceres un nākotne plānus nav ietekmējusi," norāda SIA Latvijas piens vadītājs Raimonds Freimanis. Attiecībā uz gatavo produkciju SIA Latvijas piens pārstāvis skaidro, ka Food Union un Latvijas piena ražotās produktu grupas pilnībā nepārklāsies. Latvijas piens pagaidām vienīgie Latvijā ražo vājpiena koncentrātu, un uzņēmums droši jūtas arī siera ražošanā.

Lai arī, atļaujot apvienoties abiem nozares lielākajiem uzņēmumiem – a/s Rīgas Piena kombināts un a/s Valmieras piens, KP izvirzījusi saistošos noteikumus, rūpnieku un zemnieku viedokļi atšķiras par gaidāmo notikumu.

Pozitīvi KP lēmumu vērtē RPK akcionārs Andrejs Beshmeļņickis: «Plānojam izveidot lielāko uzņēmumu nozarē, kas kļūs par sava veida čempionu ar lielu eksporta potenciālu. Tas ir izdevīgi visiem. Īstenosim plašu un mērķtiecīgu investīciju programmu. Uzņēmumu vadībai jāizstrādā apvienošanās plāns, lai, gadam beidzoties, būtu viens uzņēmums un attiecīgi jādomā par izmaksu samazināšanu.» A. Beshmeļņickis arī norāda, ka apvienošanās piena cenas neietekmēs, jo piena tirgus ir starptautisks un atvērts. RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa atzīst, ka kompānija jau sākusi īstenot savus plānus – ieguldīts saldējuma ražošanas attīstībā, jauna zīmola radīšanā un attīstībā un citos projektos.

Piena pārstādes uzņēmumu a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanās varētu negatīvi ietekmēt konkurences apstākļus piena iepirkuma tirgū, Db uzzināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijas pārstāvji norādīja, ka abu kompāniju apvienošanās radīs situāciju, ka šie abi uzņēmumi varēs diktēt nosacījumus Latvijas tirgū. Tas nozīmēs neadekvātu piena iepirkumu cenu uzspiešanu zemniekiem, tādēļ process varētu negatīvi ietekmēt tieši mazos zemniekus, kas nav kooperatīvu biedri. Tikmēr kooperatīvi ir «uzaudzējuši muskuļus» un spēj aizstāvēt savus biedrus. LLKA pauž bažas, ka pēc pāris gadiem visi Latvijas pārstrādes uzņēmumi var nonākt viena ārvalstu investora rokās. Tāpēc būtu svarīgi atbalstīt tāda veida piena pārstrādes uzņēmumus, kas pieder zemniekiem un kurus būtu grūti pārdot, jo lēmums būtu jāpieņem īpašniekiem, kas ir vairāki simti. Kā sacīja asociācijas vadība, šis viedoklis jau pausts Konkurences padomei (KP) un starp abām organizācijām notiek arī informācijas apmaiņa.

Rīgas piena kombināta un AS Valmieras piens apvienotais koncerns Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa ieguldījis 11,2 miljonus latu un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20 % krēmsiera tirgus daļas Krievijā.

Paredzēts, ka Rasa produktu grupas apjoms sasniegs 20 % no kopējā Rīgas piena kombināta produktu portfeļa Latvijas tirgū. Šobrīd tas veido 15 % apjomu. Food Union uzskata, ka mērķis ir ambiciozs, ņemot vērā, ka šie produkti startē vidējā cenu segmentā. Rasa krēmsieru un sviestu ražos pilnīgi jaunas iekārtas – vācu Westfalia un amerikāņu SPX. Savukārt pienu kefīru, paniņas un saldo krējumu, jogurtu un sierus ražos jau esošās ražošanas iekārtas. Food Union plāno ražot sviestu dažādos iepakojumos – arī hokeja ripas izskatā, kā ovālu, cilindrveida un citas formas, Db uzzināja uzņēmumā.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas piena kombināts plāno uzlabot šķidrā margarīna ražošanas kompleksu, par vairāk nekā diviem milj. eiro iegādājoties ražošanas un iepakošanas iekārtas. Tāpat uzņēmums ieguldīs divus milj. eiro jauna piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekāru kompleksa iegādē.

Piena pārstrādes a/s Rīgas piena kombināts ceturtdien noslēgusi trīs iepirkumu konkursus par dažādu iekārtu iegādi aptuveni 4,5 milj. eiro apjomā, liecina publicētie paziņojumi par konkursa rezultātiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Paredzēts, ka Rīgas piena kombināts slēgs 1,25 eiro līgumu ar Dānijas kompāniju a/s SPX Flow Technology Copenhagen par šķidrā margarīna ražošanas iekārtu kompleksa piegādi, kā arī vienu līgumu viena milj. eiro apmērā ar Francijas uzņēmumu Serac par šķidrā margarīna iepakošanas līnijas piegādi. Tāpat uzņēmums paredz veikt 2,14 milj. eiro apjomīgu iepirkumu par piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekārtu kompleksa piegādi ar Maskavā bāzētu uzņēmumu GEA Process Engineering.

Pasaules piena tirgū piena ir vairāk, nekā pircēju – lielie ražotāji meklē jaunus noieta tirgus

A/s Rīgas piena kombināts (RPK), izpētot pasaules tirgus tendences, secina, ka pasaules piena tirgū šobrīd novērojama pārprodukcija un piena piedāvājums pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedz speciālistu prognozes. Tā, piemēram, saskaņā ar DairyCo Datum datiem Eiropas Savienībā (ES) piena piedāvājums kopumā ir audzis par 1.4% pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu, bet ASV tas ir audzis par 2.3%, Jaunzēlandē par 9.2%, Argentīnā par 11.3% un Austrālijā par 4.4%. Jāņem vērā, ka ES piena izlaides pieaugums ir panākts, pat neskatoties uz nesenu auksto laiku daudzviet Eiropā. RPK apkopotā informācija liecina, ka ES ietvaros 2011. gada decembrī pienotavām tika nodoti 11.2 miljoni t piena, kas saskaņā ar DairyCo Datum ir par 3.2% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko ražošanas pieaugumu uzrāda lielie ES ražotāji – Francija, Vācija un Polija.