Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Viens no kvalitatīvākajiem kurināmajiem, kas komplektā ar modernām apkures ierīcēm nodrošina augstu efektivitāti un saudzīgu resursa patēriņu, ir dabasgāze. Lai arī šis nav atjaunojamais energoresurss, tas tomēr starp kurināmajiem rada viszemākos oglekļa dioksīda, pelnu, sodrēju, smakas avotu un citu elementu izmešus, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēma ir unikāla, jo Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK), kurā dabasgāze pa maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem tiek iesūknēta no 3,5 tūkstošus kilometru attālās Rietumsibīrijas, ir vienīgā ekspluatācijā esošā gāzes krātuve Baltijas valstīs. Apkures sezonā ar šo resursu patērētāji tiek nodrošināti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Krievijas dienvidrietumos un nelielos daudzumos Lietuvā, kur dabasgāze nonāk arī caur Baltkrieviju. Apkures sezonas sākumā Inčukalna krātuvē glabājas 2,3 miljardi kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Inčukalna PGK virszemes apbūves platība aizņem aptuveni 30 hektāru un atrodas Krimuldas novadā, savukārt pazemē iesūknētā gāze - triju novadu (Krimuldas, Inčukalna un Sējas) teritorijā 25 kvadrātkilometru platībā.

Nav noslēpums, ka daudzi jau tagad domā, ka viņu rēķins par siltumu ziemā jau ir pārāk augsts, taču viens no Investec Global Energy Fund vadītājiem - Džonatans Vaghorns - apgalvo, ka gāzes cenas vēl turpinās pieaugt.

Dž. Vaghorns min piecus iemeslus, kas nākotnē liks gāzes cenām pieaugt.

1. Dabasgāzes cenas sasaiste ar jēlnaftas cenu

Kā zināms dabasgāzes cena ir cieši saistīta ar naftas cenu. Kad viena cena pieaug, otra cena tai seko un otrādi. Tagad, kad naftas cena atkal ir palielinājusies, dabasgāze šķiet pievilcīgāks resurss, taču jo vairāk cilvēku naftas vietā izvēlēsies dabasgāzi, jo straujāk pieaugs tās cena.

2. ASV dabasgāzes ieguves aktivitātes samazināšanās

Šogad dabasgāzes ieguve ASV ir samazinājusies par 60%, kas nozīmē pieprasījuma attiecības pret piedāvājumu palielināšanos, kam seko loģiska cenu palielināšanās, gāzei piedāvājumam kļūstot nepietiekamam. Tas, kas notiek ASV cieši skar arī situāciju citur pasaulē, jo ASV globālā izteiksmē ir dominējošs tirgus.

Uzņēmēji gadumijā pamanījušies cenas dažādām precēm palielināt vairāk par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma tiesu. PVN likmju paaugstināšana no šā gada 1.janvāra minimāli ietekmējusi dažādu produktu un preču cenas, liecina Dienas veiktais cenu monitorings. Vairāku preču cenas kopš pērna gada decembra nav mainītas vai arī pieaugušas par PVN likmes paaugstināšanas tiesu - pāris santīmiem.

Savukārt vairāk sadārdzinājies veļas pulveris, bērnu autiņbiksītes, piena produkti, saldumi, kā arī benzīns. Pārtiku un degvielu galvenokārt sadārdzināja izejvielas cenas paaugstināšanās pasaulē, kas būs viens no noteicošākajiem faktoriem tālākām cenu izmaiņām.

PVN pamatlikme no gada sākuma paaugstināta no 21% līdz 22%, bet samazinātā likme, ko piemēro arī medikamentiem, - no 10% līdz 12%. No Dienas aplūkotajiem medikamentiem cena paaugstināta Ibumetin, taču ne vairāk kā par PVN likmes kāpuma tiesu.

Latvijas lielāko aptieku ķēžu apvienojošās Aptieku attīstības biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam sacīja, ka līdz šim aptiekas nav paspējušas katrai precei nomainīt cenu zīmi, tāpēc vairums zāļu, iespējams, tiek tirgotas par veco cenu, PVN kāpumu sedzot no savas kabatas. Pilnīgu ainu par PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz medikamentu cenām aptiekās varēs manīt pēc diviem mēnešiem.

Mājsaimniecībām, kuru materiālā situācija nav uzlabojusies, josta būs jāsavelk vēl ciešāk, jo visai lielu robu to budžetos iecirtīs lielāki apkures rēķini, arī pārtikas sadārdzināšanās, liecina par šoruden gaidāmajām pirmās nepieciešamības preču cenu izmaiņām apkopotā informācija, ko veicis laikraksts Diena.

Apkure, salīdzinot ar pērno rudeni, vairāk sadārdzināsies mājsaimniecībām, kam no dabasgāzes iegūtu siltumu piegādā centralizēti vai kurām ir pašām savs gāzes apkures katls. Mazāk sadārdzināsies siltums, kas iegūts no koksnes - malkas, šķeldas, granulu - kurināmā.

Rudenī izejvielu cenu kāpuma dēļ sadārdzināsies daudzi ikdienā patērējamie pārtikas produkti. Viskrasākais cenas pieaugums gaidāms piena produktiem, arī maizei un pārtikā lietotajām eļļām.

Par medikamentu cenu kāpumu pagaidām gan nevajadzētu satraukties, jo rudenī zāļu cenas, visticamāk, nepaaugstināsies, norāda laikraksts.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Apgabaltiesa, izvērtējot AS Latvijas Gāze pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2016.gada 25.augusta lēmuma Nr.122 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa. Attiecīgi – AS Latvijas Gāze nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai.

Saskaroties ar SPRK prettiesisko rīcību, cenšoties pretēji likumā noteiktajam atvērt dabasgāze tirgu pirms 2017.gada 3.aprīļa, AS Latvijas Gāze divas reizes ir vērsusies SPRK, lūdzot gan nodrošināt AS Latvijas Gāze ekskluzivitāti Latvijas tirgū kā to paredz 1997.gada 2.aprīlī parakstītais Privatizācijas līgums, gan pēc pirmā pieteikuma noraidīšanas, lūdzot pagaidu atkāpi saistībā ar iespējamiem finanšu riskiem, kas uzņēmumam rastos, priekšlaicīgi atverot dabasgāzes tirgu. Abas reizes SPRK noraidīja AS Latvijas Gāze pieteikumus.

Šodien Administratīvā apgabaltiesa ir lēmusi, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, jo likums paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc Privatizācijas līguma noslēgšanās. Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina AS Latvijas Gāze ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Ievērojot likumu prasības, AS Latvijas Gāze arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ.

A/s Latvijas Gāze noslēgusi līgumu par dabasgāzes uzglabāšanu krātuvē ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa operatoru UAB Litgas.

Līgums noslēgts līdz 2017. gada pavasarim. Tas paredz iespēju UAB Litgas 2015. un 2016. gadā iesūknēt simts miljonus kubikmetru dabasgāzes un attiecīgi tos uzglabāt un piegādāt no krātuves apkures sezonā. Dabasgāzi plānots piegādāt no vēl būvniecībā esošā Klaipēdas SDG termināļa.

Uzņēmums UAB Litgas dibināts 2012. gadā un ir Lietuvos Energija pārvaldībā.

Šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek uzglabāta dabasgāze Latvijas, Igaunijas, Krievijas, kā arī Lietuvas uzņēmuma Lietuvos Dujos vajadzībām, informē Latvijas gāze pārstāvji.

Vasaras laikā Latvijas patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Savukārt apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no krātuves, tāpat tā tiek piegādāta kaimiņvalstīm. Dabasgāzes iesūknēšana ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana no oktobra līdz martam vai aprīlim.

Latvijas gāze ir uzsākusi dabasgāzes piegādi Latvijas patērētājiem no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Oktobra beigās plānots uzsākt piegādes arī Igaunijai un Krievijai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vasarā krātuve tika piesūknēta līdz 2,3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes. No šī apjoma vairāk nekā puse ir paredzēta Latvijas vajadzībām, norādījuši a/s Latvijas gāze pārstāvji.

Iepriekšējā apkures sezonā no krātuves Latvijas patērētājiem tika piegādāts 1,1 miljards kubikmetru dabasgāzes, savukārt kaimiņvalstīm Krievijai, Igaunijai un Lietuvai kopumā tika piegādāts aptuveni viens miljards kubikmetru dabasgāzes.

Apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no krātuves. Vasaras laikā patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Dabasgāzes iesūknēšana ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana no oktobra līdz martam vai aprīlim.

Reāli runāt par piegādi no citiem avotiem, izņemot Krieviju, varam runāt tikai pēc 2019. gada, tā Db.lv stāstīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.

Baltijas valstis un Somija tagad ir tikai iesniegušas savus pieteikumus par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla būvi un projekta novērtēšana beigsies tikai nākamā gada otrajā pusē. Arī tad, kad lēmumi tiks pieņemti, vēl jārēķinās ar vairāku gadu ilgu gaidīšanu, līdz terminālis tiks izbūvēts, norādīja V. Makaris.

Piegādātāju vidū, kas varētu nodrošināt sašķidrināto dabasgāzi, varētu būt Alžīra, Katara, Norvēģija. Uz to laiku arī ASV varētu būt kļuvusi par nozīmīgu LNG piegādātāju, atzina V. Makaris, sīkāk gan nekomentējot, cik liela ir šāda iespējamība. Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda - dabasgāzes piegādes Latvijai no ASV ir reālas, ja ir privātās kompānijas, kas ir gatavas nodrošināt šādu piegādes pakalpojumu. Sākotnējie aprēķini, kas saņemti no divām ASV kompānijām, ar kurām vizītes laikā ASV tikās L. Straujuma, liecina, ka dabasgāze Latvijai pat būtu lētāka, ja tā tiktu piegādāta no ASV. Premjere raidījumā skaidroja, ka ASV notika tikšanās ar divām kompānijām, kas varētu Latvijai piegādāt gāzi no ASV. Interesi par šādu pakalpojumu izrādījušas arī vēl citas kompānijas, taču laika trūkuma dēļ tikties ar tām premjerei neizdevās. L. Straujuma skaidroja, ka ar citām kompānijām savas vizītes laikā ASV varētu tikties finanšu ministrs Andris Vilks. L. Straujuma arī uzsvēra, ka ASV kompānijām, kas varētu piegādāt dabasgāzi Latvijai, ir svarīgi zināt, vai jāpiegādā tikai Latvijai vai, piemēram, visām Baltijas valstīm, vai kādam citam, lielākam valstu blokam.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Banku sektora kopējie zaudējumi aprīļa beigās sasniedza 176,5 miljonus latu, ko galvenokārt radīja izdevumi uzkrājumiem nedrošiem kredītiem, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvie dati.

Šogad ar peļņu strādājušas septiņas Latvijas bankas un viena ārvalstu bankas filiāle, kopā nopelnot 4,2 miljonus latu.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem aprīļa beigās sasniedza 37.9 miljonus latu.

Banku sektora likviditātes rādītājs ir palielinājies un aprīļa beigās sasniedza 67,3% (marta beigās – 62,8%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs ir palielinājies līdz 14,5% (marta beigās – 14,2%). Kopš gada sākuma kapitālu palielinājušas sešas bankas kopumā par 127,6 miljoniem latu un aprīļa beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,7 miljardu latu.

Aprīļa beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,1 miljardus latu, kas ir par 3,1% jeb 301,8 miljoniem latu vairāk nekā marta beigās. Aprīlis ir pirmais mēnesis, kad piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, un jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad noguldījumu atlikuma gada pieauguma temps ir pozitīvs – 3,6%.

2011. gadā, visticamāk, varam rēķināties ar dārgāku elektrību.

2010. gads enerģētikā teju visiem Latvijas patērētājiem iezīmējies ar izmaksu sadārdzinājumu - galvenokārt par dabasgāzi. Atkarībā no patēriņa grupas cenu pieaugums šovasar sasniedza aptuveni 30%. Daudz šogad arī politiskajā priekšvēlēšanu gaisotnē tika runāts par dabasgāzes tarifu samazināšanas iespējām - ekonomikas ministrs Artis Kampars pauda gatavību šo jautājumu risināt personīgās sarunās ar Gazprom. Gāzes biznesa pārstāvji gan norādīja, ka sarunas ar Gazprom notiekot kompānijas - Latvijas Gāzes - nevis politiķu līmenī un pašlaik Latvijas Gāze esot izstrādājusi jaunu cenu līgumu ar Gazprom 2011. gadam, kurā pamainīta gāzes iepirkuma formula un tāpēc nākamgad gāze varētu būt par 10-15% lētāka. Tomēr Gazprom šo līgumu vēl nav parakstījis. Kas attiecas uz Latvijas gāzes cenu prognozi, tad visaugstākais dabasgāzes cenu punkts tika sasniegts no šā gada aprīļa līdz oktobrim, kad lielajiem lietotājiem cena sasniedza 195 Ls/1000 m3, bet mazajiem - 180 Ls/1000m3. Pašlaik lielajiem lietotājiem - virs 25 tūkst. m3 patēriņa dabasgāzes cena ir kritusies līdz 170 Ls/1000 m3, bet mazajiem dabasgāzes lietotājiem, to skaitā mājsaimniecībām, gāzes tarifi mainīsies 2011. gada 1. janvārī. Tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurē, tarifi samazināsies par 7%, savukārt plītiņu lietotājiem par 4%. Rūpnieciskiem klientiem pagaidām tiek prognozēts tarifu samazinājums vidēji par 5%. Šogad izdevās izvairīties no dabasgāzes akcīzes nodokļa, kas patērētājiem ļāva ietaupīt 5-8%, tomēr no nākamā gada 1. jūlija dabasgāzes akcīze 15,6 Ls apmērā uz 1000 m3 stāsies spēkā. Tāpat pieaugs PVN - elektrības patērētājiem līdzšinējo 10% vietā būs jāmaksā 22%, bet dabasgāzei mājsaimniecībām samazinātā PVN likme pacelta no 10 uz 12%.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Latvijā sestdien, 3.septembrī, atkal sākusi ieplūst dabasgāze no Krievijas, liecina informācija vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") mājaslapā.

Sestdien, 3.septembrī, un svētdien, 4.septembrī, faktiski izmantoto jaudu apmērs Luhamā ieejai no Krievijas veidoja trīs gigavatstundas (GWh), pirmdien, 5.septembrī, - četras GWh, bet no otrdienas, 6.septembra, līdz ceturtdienai, 8.septembrim, - 11 GWh.

"Conexus" pārstāve Dace Baltābola aģentūrai LETA skaidroja, ka kopš 3.septembra dabasgāze caur starpsavienojumu Luhamā ieplūst

vienotajā tirgus zonā.

Jau ziņots, ka 30.jūlija rītā, pēc Krievijas ziņu aģentūras "RIA Novosti" vēstītā, Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtrauca gāzes eksportu uz Latviju "saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu".

Arī "Conexus" apstiprināja, ka ir saņemta informācija no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" par dabasgāzes jūlija piegāžu uz Latviju pārtraukšanu.