Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Iziešana no nacionālās apraides ļautu palielināt kanāla TV3 pašu saražotās produkcijas apjomu, katru gadu izveidojot 4-5 jaunus televīzijas šovus vai raidījumus.

To stāsta telekompānijas TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena un starptautiskā raidorganizāciju koncerna Modern Times Group vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Tādēļ patlaban kanāla vadība turpina aktīvas sarunas, lai saprastu visus juridiskos aspektus, kas notiks, kad TV3 pieņems lēmumu iziet no nacionālās apraides un kļūt par maksas kanālu.

«Finansiāli uz papīra tas izskatās pietiekami skaidri - nacionālam kanālam, kura vienīgais ienākumu avots ir reklāma un citi nav atļauti, milzīgs slogs ir apraides maksa, kas gadā ir 650 000 latu. Protams, izejot no nacionālās apraides, rēķināmies - kaut kāda auditorijas daļa potenciāli varētu palikt nesasniegta un līdz ar to reklāmas ieņēmumi varētu tikt ietekmēti. Taču, saliekot kopā apraides izmaksas, reklāmas ieņēmumu samazinājumu un potenciālo abonentmaksu ieguvumu no operatoriem, telekompānijas bilance tik un tā būtu pozitīva,» sacīja Zūzena.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti un atbalstīti grozījumi Pavienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Izmaiņas pilnveidot likuma regulējumu, nosakot atvieglotus nosacījumus juridiskās personas, kurai pasludināts maksātnespējas process, reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu asins piegādei.

Tāpat likums paredz precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem.

Likumprojekta mērķis ir arī precizēt regulējumu attiecībā uz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides (apraide) un elektroniski sniegto pakalpojumu, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs, sniegšanas vietu.

Tāpat tas paredz īpašo režīmu piemērošanu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs.

Telekanāls TV3 jaunajā sezonā skatītājiem brīvdienās piedāvās divus jaunus šovus, informē TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

No oktobra sestdienās būs redzams šovs, kas pasaulē jau guvis atsaucību, «Paņem 100 000 … ja vari». Raidījuma producente Baiba Saleniece vēsta, ka šova atlasei pieteikušies aptuveni 2000 interesentu, kuri tiks izvērtēti un atlasīti jaunajam šovam. Vienīgais, kas jādara, lai tiktu pie 100 000 eiro (70 000 latu), jāatbild uz astoņiem vienkāršiem jautājumiem, bet, lai tiktu pie lielā laimesta, ne vienmēr pietiek ar enciklopēdijas zināšanām, atliek vien sekot aktualitātēm ik dienas.

Savukārt no 4.septembra tiešraidē varēs vērot jaunu muzikālo šovu Mūsu Zelta dziesma , kuru vadīs Andris Freidenfelds. Šova mērķis ir apzināt visu laiku labākās latviešu dziesmas un ar skatītāju un žūrijas balsojumu noteikt visu laiku populārāko. Šovs kopumā ilgs desmit nedēļas, no kurām septiņas būs par kādu konkrētu tēmu, diviem pusfināliem un lielo finālu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka no 2.jūlija uzņēmums pārtrauc nodrošināt bezmaksas zemes TV apraidē esošās Ogres Televīzijas programmas izplatīšanu. Šādu lēmumu uzņēmuma valde pieņēmusi, jo pēdējā gada laikā raidsabiedrībai ir izveidojies ievērojams parāds par saņemtajiem apraides pakalpojumiem un ar Ogres Televīziju nav izdevies vienoties par tādu parāda atmaksas grafiku, kas apmierinātu abas puses.

«Lēmums pārtraukt Ogres Televīzijas programmu izplatīšanu nebija viegls, esam daudzkārt tikušies ar visām ieinteresētajām pusēm, t.sk. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tomēr esošajā situācijā šis bija vienīgais risinājums, kā pārtraukt parāda vēl lielāku pieaugumu. Šis ir pirmais gadījums, kad pārtraucam pakalpojuma sniegšanu bezmaksas apraidē esošai raidsabiedrībai,» uzsver VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Kopš 2014.gada 1.jūnija LVRTC tehniski nodrošina piecu bezmaksas zemes televīzijas apraidē esošo televīzijas programmu izplatīšanu. Līdz ar Ogres televīzijas programmas izplatīšanas pārtraukšanu bezmaksas apraidē paliek vairs tikai četras programmas, kas sadārdzinās apraides pakalpojuma cenu pārējām raidsabiedrībām. «Esam lūguši NEPL sniegt informāciju par nākotnes iecerēm par to, kurš no telekanāliem varētu nodrošināt piekto bezmaksas apraides programmu, lai pārējām bezmaksas apraidē esošajām telekompānijām nepalielinātos izmaksas. Informēsim pārējās raidstacijas par iespējamajām izmaiņām,» norāda J.Bokta.

Atsevišķu politiķu un ekspertu paziņojumi par it kā esošajām TV signāla problēmām pierobežā, kā rezultātā daudzviet Latgalē iedzīvotāji referendumā nobalsoja «par» otru valsts valodu, ir absolūti meli un izmisīga vainīgo meklēšana ne tajā adresē, norāda Lattelecom.

Lattelecom, kas realizē ciparu TV apraides nodrošināšanu, un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas izbūvēja ciparu TV apraides infrastruktūru visā valstī, norāda, ka nacionālās apraides jeb bezmaksas TV programmas – LTV1, LTV7, TV3 un LNT – ir uztveramas 99,6% Latvijas jeb 99,99% mājsaimniecību, ja vien tās lieto atbilstošas gala iekārtas. Analogajā apraidē nacionālo TV kanālu signāla pārklājums bija vidēji par 20% mazāks un pierobežā cilvēki vispār nevarēja uztvert nacionālos kanālus.

«Apraides signāla pieejamība noteikti nav iemesls nacionālās informatīvās telpas problēmām pierobežā. Problēmas ir sociālas, finansiālas un subjektīvas – tās saistītas ar cilvēku individuālo izvēli, taču par šo problēmu risināšanu atbildība ir jāuzņemas valstij un politiķiem, kas pēdējo 20 gadu laikā neko nav darījuši, lai stiprinātu nacionālo informatīvo telpu un padarītu to saturiski saistošu Latvijas sabiedrībai,» skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Lēmuma novilcināšana par virszemes TV apraidi pēc 2013.gada, neļauj samazināt esošos apraides tarifus, raksta Dienas bizness.

Tā DB norādīja vairāki aptaujātie nozares eksperti. Lattelecom tiesības nodrošināt virszemes televīziju ir līdz 2013.gada nogalei. Savukārt raidorganizācijām šobrīd gadā par virszemes apraidi Lattelecom ir jāmaksā 650 tūkst. Ls, tāpēc publiskā telpā ik pa laikam LNT un TV3 draud pamest bezmaksas apraidi. Lai arī šobrīd LNT un TV3 ir solījušas vēl nākamgad palikt bezmaksas apraidē, ir skaidrs, ka ir jāmeklē risinājums, lai šādi raidorganizāciju paziņojumi turpmāk izpaliktu. Ja netiks iedarbināts mehānisms, pēc pusgada, visticamāk, atkal varēsim lasīt ziņas par raidorganizāciju plāniem pamest bezmaksas apraidi. Kopumā Satiksmes ministrija piedāvā četrus variantus, kā bezmaksas virszemes TV nodrošināt pēc 2013.gada.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Maksas televīzijas un elektronisko sakaru operators Lattelecom sācis pievērst uzmanību virszemes ciparu televīzijas licences atjaunošanai, solot nodrošināt bezmaksas dekoderus 50 000 mazturīgām mājsaimniecībām, ja licences atjaunošanas konkurss notiks līdz septembra beigām un tajā uzvarēs Lattelecom, informēja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

«Gadījumā, ja Lattelecom konkursa kārtībā iegūtu tiesības nodrošināt televīzijas programmu ciparu apraidi arī pēc 2013.gada beigām, uzņēmums ir gatavs piešķirt līdz 50 000 bezmaksas dekoderu Latvijas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem,» teikts paziņojumā medijiem.

Lattelecom uzskata, ka dekoderu dārdzība un to trūkums daļēji izskaidro medijos izskanējušos apgalvojumus, it kā Latvijas dažādo televīziju pārraides nevarot uztver Krievijas pierobežas rajonos, kas savukārt tiek piesaukts kā iemesls Latgales balsojumā «par» krievu valodu kā otro valsts valodu nesenā referendumā.

Apliecinājumu, ka ir gatavs veikt dekoderu akciju maznodrošinātiem iedzīvotājiem, Lattelecom šodien ir nosūtījis vēstulē Ministru prezidentam, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, satiksmes ministram, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un virknei institūciju, atsaucoties uz Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju iesniegt konkrētus priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai, teikts paziņojumā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ciparu TV apraides nodrošinātājs Lattelecom pauž bažas un satraukumu par to, ka šobrīd, iespējams, apzināti, tiek kavēta jauna konkursa sagatavošana par to, kurš nodrošinās virszemes TV apraidi pēc 2013. gada beigām.

Lattelecom to skaidro ar to, ka negaidīti šī ciparu TV koncepcija ir apturēta un Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA), kas neslēpti lobē TV operatora Baltcom intereses, pēkšņi nākusi klajā ar jaunu, fundamentāli atšķirīgu priekšlikumu par to, kā būtu jānodrošina ciparu TV apraide pēc 2013. gada beigām.

Līdz apraides termiņa beigām – 2013.gada nogalei – ir atlicis gads un deviņi mēneši. Šobrīd virszemes TV skatās 260 tūkstoši lietotāju.

Lattelecom lūdz nekavējoties izsludināt atklātu konkursu, lai tiktu skaidrībā, kurš pakalpojumu sniedzējs nodrošinās televīzijas apraidi sākot ar 2014. gada 1.janvāri.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums IZZI finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.decembra līdz pagājušā gada 30.novembrim, strādāja ar 6,9 milj. Ls apgrozījumu, bet pretēji peļņai gadu iepriekš, uzņēmums pērn cieta 303,4 tūkst. Ls zaudējumus.

Kopumā pagājušo gadu vērtējam pozitīvi, DB norāda IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa, uzsverot, ka pērn uzņēmums nozīmīgus finanšu ieguldījumus veica infrastruktūrā un uzņēmumā attīstībā.

2010. gadā IZZI turpināja ES fondu projekta īstenošanu, ieviešot DOCSIS 3.0 tehnoloģiju, kas ļauj nodrošināt interneta pieslēgumu ar ātrumu līdz 100 Mbit/s. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 800 tūkst. eiro, no kuriem 254 tūkst. eiro ir ES līdzfinansējums, skaidro viņa.

«Tāpat pērn Konkurences padome, balstoties uz IZZI un Baltkom pieteikumu, deva atļauju abu sabiedrību apvienošanās darījumam. Šāda mēroga apvienošanās darījumi vienmēr ir saistīti ar lieliem izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar tirgus, uzņēmumu izpēti un analīzi,» atzīmēja S. Kraujiņa.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Tiem elektronisko plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas izmantojot kabeļtelevīziju, būs pienākums iekļaut savās programmās reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītos raidījumus un sižetus, ja reģionālās vai vietējās TV izteikušas šādu vēlmi, paredz valdības akceptētais grozījumu projekts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Likumprojekts arī paredz noteikt, ka maksa par sniegto pakalpojumu ir pietuvināta faktiskajām izmaksām, norādīts likumprojekta anotācijā. Savukārt gadījumos, kad kabeļoperatora, kurš retranslē vietējās vai reģionālās TV paša radīto programmu, darbības zona ir lielāka par retranslējamās vietējās vai reģionālās programmas apraides atļaujā noteikto apraides zonu, vietējās vai reģionālās programmas retranslācija notiks, izpildoties vairākiem nosacījumiem.

Proti, kabeļoperatoram ir tehniskas iespējas; ir noslēgts līgums par satura ietveršanu programmu piedāvājumā; programmas raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti; ir saņemta retranslācijas atļauja.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska, uzskata telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

«Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,» uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Grantu projektu konkursā inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam uzvarējuši seši Latvijas uzņēmumi, informē Aizsardzības ministrijā.

Grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu SIA "Exonicus" neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei, SIA "Entangle" drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei, SIA "Zemgales Remonta Centrs" sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei, SIA "SRC Brasa" sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei, SIA "Kronis" karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai, kā arī SIA "VAIROG EU" sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.