Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.
Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.
FM veica Atveseļošanas fonda plāna administrēšanā iesaistīto institūciju iesniegto finanšu pieprasījumu apkopojumu. Balstoties uz sākotnēji EK sniegtajām norādēm, skaidrojumiem, kā arī pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra Regulu Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, un pašpārbaudes veidlapā norādītajām prasībām, FM izstrādāja indikatīvo papildus nepieciešamo finanšu resursu piedāvājumu visām Atveseļošanas fonda administrēšanā iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu atbilstošas vadības un kontroles sistēmas darbību, kas kopā veidoja 26,79 miljonus eiro.
Sākotnējais piedāvājums tika balstīts uz Atveseļošanas fonda plāna administrēšanas un uzraudzības procesu tvērumu, kas tiktu pamatā balstīts uz interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultas finansēšanas, datu ticamību un sasniegto atskaites punktu un mērķu pamatojošās dokumentācijas pārbaudēm un apkopošanu, lai nodrošinātu nepieciešamo informācijas apjomu iesniegšanai EK.
Lai gan Regulā un pašpārbaudes veidlapā norādītās pamatprasības pēc būtības nav mainījušās no EK puses, būtisks papildus veicamo funkciju apjoms, kas nav definēts Regulā, noteikts citos EK sagatavotajos dokumentos kā Regulas deleģētajos aktos, Atveseļošanas fonda finansēšanas līgumā, ES Padomes Īstenošanas lēmumā un norādījumos par vispārējo procesu, kura rezultātā tiek iesniegti maksājumu pieprasījumi, kā arī par informācijas un pierādījumu veidu un apjomu, ko EK izmantos vērtēšanas procesā, lai gūtu pārliecību, vai ir apmierinoši izpildīti atskaites punkti un mērķi saistībā ar šiem dalībvalsts iesniegtiem maksājumu pieprasījumiem. Minētie EK dokumenti ir saņemti pēc sākotnējā piedāvājuma sagatavošanas.
Katrā no minētajiem EK dokumentiem, tiek uzlikti papildus pienākumi un veicamās funkcijas Atveseļošanas fonda plāna ieviešanā iestāstītajām institūcijām. Ņemot vērā Atveseļošanas fonda specifiku, papildus EK noteiktās funkcijas un veicamās darbības pamatā attiecas tieši uz institūcijām (nozaru ministrijas un Valsts kanceleja), kuras atbild par savā pārraudzībā esošās reformas un investīcijas ieviešanu, tai skaitā savā pārraudzībā esošo reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu sasniegšanu.
Lai Latvija varētu iesniegt maksājuma pieprasījumu EK, institūcijām jāveic liels papildus darba apjoms klāt jau veicamajām šī brīža pamatfunkcijām, jo nepieciešams nodrošināt pilnīgu informācijas un dokumentācijas apjoma izstrādi, apkopošanu un ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS), lai, sniedzot pārvaldības deklarāciju, katra Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā iesaistītā institūcija varētu apliecināt par visas nepieciešamās informācijas atrašanos KPVIS.
Papildus visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanai, institūcijas sagatavo atskaites punktu un mērķu sarakstu, ko uzskata par izpildītiem, pamatojumus un dokumentārus pierādījumus par ES Padomes Īstenošanas lēmumā noteikto atskaites punktu un mērķu atbilstošu izpildi, veikto revīziju un pārbaužu kopsavilkumu, turklāt, lai ziņotu par zaļajām obligācijām, dalībvalstīm maksājuma pieprasījumā jānorāda kumulatīvie izdevumi, kas radušies katras reformas īstenošanai, un ieguldījumi, kas piešķirti intervences jomai, kura veicina klimata pārmaiņu novēršanu.
Attiecībā uz reformām, kas saistītas ar tiesību aktu izmaiņām, EK paredz nepieciešamību dalībvalstij regulāri informēt par šo reformu sagatavošanas gaitu un par regulāriem atjauninājumiem attiecībā uz vairākiem starpposma pasākumiem, piemēram, apspriešanās process ar ieinteresētajām personām, diskusijas par tiesību akta priekšlikuma iespējām, priekšlikumu vērtēšanas process, ietekmes novērtējuma process u.c., lai nodrošinātu, ka reformas lēmums pēc vienošanās ar ES Padomi tika pieņemts pēc būtības un laikā.
Attiecībā uz investīcijām, EK paredz nepieciešamību līgumu un darba uzdevumu dokumentācijas apmaiņu to agrīnā stadijā, piemēram, saņēmēju atlases kritēriji. Institūcijām papildus būs jāgatavo vienas lapas kopsavilkums par katru atskaites punktu un mērķi, kurā aprakstīti iesniegtie apstiprinošie pierādījumi un norādīts, kur pierādījuma konkrētie elementi atrodami apstiprinošajos datos, apkopojumu ar auditu laikā konstatēto un veiktajām korektīvajām darbībām.
Attiecībā uz Atveseļošanas fonda plānā ietvertiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību "nenodarīt būtisku kaitējumu" prasībām, būs vajadzīgi konkrēti pierādījumi, lai EK varētu konstatēt, ka šie aizsardzības pasākumi ir ievēroti, piemēram, pirms uzaicinājumu izsludināšanas dalībvalstīm būs jāiesniedz EK darba uzdevuma projekts, tostarp atbilstības nosacījumi un atlases kritēriji, norādot, kā tie integrē attiecīgos ar "nenodarīt būtisku kaitējumu" saistītos drošības pasākumus, paskaidrojums par metodoloģiju un procesu, kas tiks ievērots, lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti atbilst "nenodarīt būtisku kaitējumu" noteikumiem.
Lai dotu pietiekami daudz laika dokumentu apspriešanai un grozīšanai, ja nepieciešams, šī informācija EK būtu jāsniedz savlaicīgi, piemēram, sešus mēnešus pirms projekta izsludināšanas.
Attiecībā uz Atveseļošanas fonda plānā ietvertajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti nosacījumi, kas saistīti ar klimata vai digitālajiem mērķiem, EK paredz nepieciešamību iesniegt atlases kritēriju projektus, kas liecina, ka atbalstīs tikai tos projektus, kurus var iedalīt intervences laukā saskaņā ar 40% vai 100% klimata vai digitālo koeficientu, pierādījumi, ka atbalsta saņēmēju galīgā atlase atbilst atlases kritērijiem un citus pierādījumus.
Visiem dokumentiem, kas ir maksājuma pieprasījuma pamatā, nepieciešams būt pietiekami detalizētiem, lai EK varētu novērtēt, vai ir ievēroti visi elementi, kas izklāstīti ES Padomes Īstenošanas lēmumā.
EK Regulā nav paredzējusi iespēju finansēt Atveseļošanas fonda plāna administrēšanas, kontroles un uzraudzības izmaksas, kā tas ir ES fondos tehniskās palīdzības veidā, kas paredz no kopējā ES fondu finansējuma apmēra novirzīt zināmu daļu ES fondu līdzekļu uzraudzības funkcijas veikšanai un attiecīgo regulāro izmaksu segšanai.
Tomēr, informatīvajā ziņojumā uzsver FM, administrēšanas, kontroles un uzraudzības funkcijas atbilstoša veikšana ir būtiska un nepieciešama Atveseļošanas fonda plāna kvalitatīvas ieviešanas nodrošināšanai un maksājumu no EK saņemšanai, jo nepilnīga vadības un kontroles sistēma rada risku valsts budžetam, nesaņemot no EK Atveseļošanas fonda plānā noteikto finansējumu, līdz ar to ir nepieciešama šo izmaksu segšana no valsts budžeta līdzekļiem.
Vērtējot nepieciešamos papildus finanšu resursus, FM aprēķinos iekļautas tikai tās papildus pamatfunkcijas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Atveseļošanas fonda vadības un kontroles sistēmas funkcionēšanu un Atveseļošanas fonda plāna administrēšanu atbilstoši EK Regulas un EK prasībām. Finanšu resursu aprēķinos netiek paredzēta Atveseļošanas fonda plāna investīciju un reformu īstenošanas funkcija un tās izmaksas.
Ņemot vērā institūciju pieprasījumus un sniegtos papildus argumentus par papildus nepieciešamajiem finanšu resursiem, jau šobrīd esošo noslodzi, kā arī turpmāk veicamās darbības un uzdevumus, tai skaitā ievērojot kopējo cilvēkresursu attīstības politiku valstī, FM piedāvā virzīt apstiprināšanai sekojošu pieeju, proti, ka visi nepieciešamie finanšu resursi, papildus funkcijas un vadības un kontroles sistēmas pielāgošanas izmaksas Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai ir plānotas kā terminētas uz noteiktu laiku - līdz Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas pilnīgam noslēgumam un finansējamas no valsts budžeta, ievērojot, ka administrēšana tiks nodrošināta esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu katrā resorā.
Valdība, uzklausot FM informatīvo ziņojumu, nolēma atbalstīt Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regulā (ES) 2021/241 noteikto prasību ieviešanai 2021.-2027.gadam nepieciešamā valsts budžeta līdzfinansējuma pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nosakot šo izdevumu attiecināmības periodu sākot ar 2021.gada 1.jūliju.
FM sagatavot un noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu valdības noteiktā uzdevuma izpildi. Savukārt nozares ministrijām un Valsts kancelejai uzdots ES Atveseļošanas fonda plāns administrēšanu nodrošināt esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu resorā.
