Baltijā investīcijas tehnoloģiju iesācējuzņēmumos aizvien ir neizlīdzinātas; igauņi vinnē ar ātrāku startu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Publiski zināmais Latvijas tehnoloģiju iesācējuzņēmumu (start-up) piesaistīto investīciju apjoms ir mazāks nekā Igaunijā, tomēr dažu gadu laikā gaidāms arī mūsu «izrāviens»

Balti mazliet lēnāki

Igaunijas tehnoloģiju iesācējuzņēmumi pērn piesaistījuši investīcijas virs 70 miljoniem EUR, atsaucoties uz start-up veicināšanas organizāciju Garage48, ziņo kaimiņvalsts sabiedriskā raidorganizācija ERR. Šī summa 2014. gadā piesaistīta 35 atsevišķās transakcijās.

Lielākos ieguldījumus savā biznesā guvuši tādi igauņu iesācējuzņēmumi kā reklāmas tīkls AdCash (20 miljoni USD) un Igaunijas izcelsmes naudas pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējs TransferWise (25 miljoni USD), kas darbojas Londonā. Arī virtuālās apģērbu pielaikotavas izgudrotājs Fits.me pērn saņēmis vērā ņemamu septiņu miljonu EUR ieguldījumu no sava jaunā vadītāja un sākotnējā investora. Mazākas summas tikušas valodu apmācības platformai Lingvist un taksometru pakalpojumu aplikācijai Taxify.

Šā gada septembrī Ekonomikas ministrija (EM) valdībā plāno iesniegt start-up jeb iesācējuzņēmumu jomu regulējošu likumu, kas varētu atvieglot šo uzņēmumu nodokļu nomaksas nosacījumus un pārskatīt vīzu režīmu piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem, stāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) nākotni toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sākusi darbu pie iesācējuzņēmumu likuma izstrādes, kas paredzētu jaunu mikrouzņēmumu režīma regulējumu, lai izvairītos no MUN optimizācijas shēmām. Taču Ašeradens kā toreizējais Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs pauda uzskatu, ka jaunajā likumā vajadzētu likt uzsvaru uz iesācējuzņēmumiem, lai Latvijā radītu inovāciju pievienotās vērtības ekonomiku.

Pēc ekonomikas ministra amata ieņemšanas Ašeradens ķēries pie likuma izstrādes, paredzot īpašu atbalstu iesācējuzņēmumiem, taču par MUN regulējuma maiņu atbildība ir jāuzņemas FM. Likuma izstrādē EM sadarbojas gan ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru u.c. EM ieskatā, likumam ir jāliek pamats jaunai, dinamiskai uzņēmumu attīstībai, kam vajadzētu mainīt gan darba tirgu, gan ekonomiku. Ministrija šo likumprojektu cer iesniegt valdībā šā gada septembrī.

Atklāta pieteikšanās TechHub Riga startup akadēmijai, kurā 10 tehnoloģiju iesācējuzņēmumi varēs saņemt padomus no Silīcija ielejas ekspertiem.

Akadēmija norisināsies 6.novembrī, dienu pirms Baltijā lielākās tehnoloģiju startup konferences Silicon Valley Comes to the Baltics. Piecas labākās komandas varēs prezentēt savu ideju uz konferences lielās skatuves 650 konferences dalībnieku auditorijai. Pieteikties var līdz 26.oktobrim, pieteikuma forma atrodama šeit: ej.uz/sv2b.

TechHub Riga startup akadēmija ir bezmaksas meistarklase, veidota ar mērķi attīstīt tehnoloģiju uzņēmējdarbību. Vienas dienas ietvaros izvēlētie uzņēmumi prezentēs savas idejas mentoriem, saņems individuālas konsultācijas, lai pilnveidotu savu produktu, kā arī tiksies ar nozares uzņēmējiem un investoriem. Mentoru vidū būs tādi pieredzējuši eksperti kā Renāts Lokomets (Rietumu Bankas vecākais viceprezidents) un Šons Persivals (Sean Percival) (500 Startups partneris un Oslo inkubatora vadītājs), kā arī citi vadošie eksperti.

Latvijas tehnoloģijas nozares jaunuzņēmumi jeb tā dēvētie start-up drīzumā dosies trešajā organizācijas StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstītības aģentūras (LIAA) organizētajā tirdzniecības misijā uz Silīcija ieleju Kalifornijā, ASV.

Šī tirdzniecības misija notiks no 28. janvāra līdz 7. februārim un tajā piedalīsies seši vietējie Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi - SIA Interaktīvās tehnoloģijas apmācībai, SIA Walmoo, SIA Prime AVG, SIA Wonderfull, SIA BSM konsultanti, SIA Amber games.

Tirdzniecības misijas ietvaros notiks seminārs par Silīcija ielejas biznesa kultūras niansēm, kā arī dalībnieku individuāls darbs pie efektīvu prezentāciju sagatavošanas investoriem. Tāpat notiks tikšanās ar riska investīciju fondu pārstāvjiem, biznesa eņģeļiem, korporatīvajiem partneriem, juristiem, citiem uzņēmējiem, kā arī biznesa akseleratoru un starptautiskās uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju pārstāvjiem.

Asteria Education, jaunuzņēmums, kas palīdz augstskolām sasniegt to absolventus, ir piesaistījis 50 tūkst. eiro aizdevuma kapitālu no riska kapitāla fondu pārvaldītāja Imprimatur Capital Seed Fund, paziņoja uzņēmuma vadītājs Raimonds Kulbergs.

Iegūtie līdzekļi tikšot izmantoti darbības paplašināšanai ārvalstīs, norādīja uzņēmuma vadītājs. «Redzam, ka tas, ko esam radījuši, ir pieprasīts un labi risina komunikāciju ar absolventiem dažāda izmēra un dažāda profila augstskolām. Tāpēc galvenā prioritāte ir ļaut universitātēm par mums uzzināt. Šīm investīcijām jau tagad redzam augļus, jo nesen esam ieguvuši klientus Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, kā arī redzam, ka nākamā valsts būs Lielbritānija,» par nākotnes plāniem klāstīja R. Kulbergs.

Miljardu eiro industrijā, kurā, pēc Kulberga domām, dominē novecojušas sistēmas, Asteria Education tiecas ieviest lietotājam draudzīgu pieeju komunikācijā ar absolventiem. Produkts alumniplus.co palīdz augstskolām ērti iegūt pastāvīgi atjaunotu absolventu kontaktinfomāciju un ziņas par to tālākām gaitām. Arī Latvijas augstskolām tas ļautu ne tikai izpildīt Augstskolu likumā noteiktās prasības uzturēt kontaktu ar absolventiem, bet vienlaikus arī radīt jaunu ienākumu plūsmu, strādājot plecu pie pleca ar absolventiem, norāda uzņēmuma vadītājs. Latvijā alumniplus.co jau veiksmīgi lieto Rīgas Juridiskā augstskola, kam drīzumā pievienosies Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) varētu palikt 9% apmērā, bet ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi maksā minimālās sociālās iemaksas, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LRA deputāti vēlējās zināt, vai mikrouzņēmumi var rēķināties, ka arī turpmāk MUN likme tiks saglabāta 9% apmērā.

Ministre stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) patlaban gatavo priekšlikumus mikrouzņēmumu darbības uzlabošanai, taču vēl esot daudz jautājumu.

EM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz rudenim uzdots sagatavot jaunu regulējumu mikrouzņēmumiem un iesācējuzņēmumiem.

«Jaunais regulējums varētu paredzēt, ka dzīvesstila uzņēmumiem MUN likme tiek saglabāta 9% - ar nosacījumu, ka tiek veiktas minimālās sociālās iemaksas, savukārt liela potenciāla ātras izaugsmes uzņēmumiem jeb iesācējuzņēmumiem būs cits regulējums,» norādīja ministre.

Jaunā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft jaunuzņēmumu kūrētāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā Elise Sasa vēlas darboties kā tulks starp abām pusēm, kas ne vienmēr viena otru spējušas atrast un sadarboties.

Sasu šim amatam uzrunājusi kompānija Microsoft, kas šai pozīcijai meklējusi cilvēku ar praktisku pieredzi. Viņai piedāvājums šķitis ļoti interesants, jo arī kompānija ir mainījusies. Agrāk kompānija bijusi slēgta, bet tagad cenšas būt atvērtāka, un arī jaunuzņēmumi sāk izvērtēt Microsoft platformu nopietnāk, sprieda kompānijas pārstāve.

Sasas prioritāte ir stādāt ar jaunuzņēmumu komūnu - TechHub Rīgā, Garage48, Startup Wise Guys, Gamefounders Igaunijā, Startup Highway Lietuvā. Līdzīgas komūnas ir Polijā un Balkānos. Viņa vēlas veidot sadarbību pāri robežām, Microsoft iekšienē veidot komunikāciju dažādu valstu ofisos.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Atšķirībā no pirmās Start-up akadēmijās, šajā uzņemto komandu vidū ir arī divas komandas, kas nodarbojas ar ierīču iesācējuzņēmuma attīstīšanu.

Kopumā akadēmijā pieteikušās 24 komandas un 11 individuālie dalībnieki, no kuriem uzņemtas 10 komandas. Iepriekšējam pasākumam bija pieteikušās 26 komandas un akadēmijā tika uzņemtas 10. Atšķirībā no pirmā pasākuma, šoreiz pieteicās vairāki ierīču tehnoloģiju iesācējuzņēmumi un divi no tiem ir uzņemti akadēmijā.

Šajā pasākumā divu dienu laikā komandas prezentē savu ideju mentoriem, saņem konsultācijas, piedalās lekcijās un prezentē savas idejas investoriem. «Šajā akadēmijā lielu uzsvaru liekam arī uz īso prezentāciju skolu, ko pasniegs Maiks Bredšavs no StartupSauna un AppCamp, lai palīdzētu uzlabot savas biznesa prezentēšanas un pārliecināšanas prasmes,» saka Alise Lezdiņa, TechHub Riga vadītāja. Viņa uzsver, ka Start-up akadēmija ir vērtīgs pasākums, kas palīdz pilnveidot tehnoloģiju iesācējuzņēmumu biznesa mērķus un virzienus, dibināt jaunus kontaktus un iegūt vērtīgus padomus no mentoriem. «Šādi pasākumi parāda, ka jaunie uzņēmēji vēlas mācīties un kļūt labāki un būt gan Latvijas, gan globālā tehnoloģiju biznesa sastāvdaļa. Mūsu pienākums ir iedot zināšanas un pieredzi, lai viņi paši varētu veidot savu veiksmes ceļu,» viņa norāda.

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi līgumu par papildus 1,8 miljonu eiro ieguldīšanu Imprimatur Capital Seed Fund, kas ir Latvijā vienīgais sēklas stadijas tehnoloģisko riska kapitāla investīciju fonds.

Kā informēja LGA, šis papildus finansējums ir specifiski vērsts uz īpaši agrīnas stadijas tehnoloģisko uzsācējuzņēmumu finansēšanu, nodrošinot līdz 50 tūkstošu eiro apjoma finansējumu pirmssēklas stadijai – biznesa idejas un stratēģijas izstrādei, tirgus izpētei, prototipa izstrādei, intelektuālā īpašuma stratēģijas izstrādei un patentu meklējumiem, komandas veidošanai, konsultantu un pirmo darbinieku piesaistei, lai šie jaunie uzņēmumi saņemtu pirmo atspērienu un kļūtu pievilcīgāki jau nākamo investoru acīs.

Imprimatur Capital Fund Management partneris Jānis Janevics uzsver, ka programmas laikā nākamajos divos gados finansējumu varētu iegūt vismaz 30 iesācējuzņēmumi elektronikas, IT, jauno materiālu, medicīnas tehnoloģiju un citās nozarēs. Īpaša vērība tiks pievērsta sadarbībai ar iesācējuzņēmumus atbalstošajām organizācijām kā TechHub, Komercializācijas Reaktoru, biznesa inkubatoriem, universitātēm un citiem partneriem. Plānots, ka pirmais projekts saņems finansējumu jau tuvāko pāris mēnešu laikā, jo šobrīd ir vairāk nekā 10 kandidāti, no kā izvēlēties.

Baltijas alternatīvajam vērtspapīru tirgum First North šogad pievienojušies divi jauni uzņēmumi - pārtikas nozares uzņēmums Linda Nektar no Igaunijas un krematorija pakalpojumu sniedzējs no Lietuvas K2 LT.

Abi uzņēmumi ir labs apliecinājums tam, ka uzņēmēji maina domāšanu un tā vietā, lai raudzītos tikai uz bankām kā uz kapitāla piesaistes avotu, skatās arī uz kapitāla tirgu, intervijā aģentūrai LETA sacīja biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

First North tirgus domāts mazākiem, strauji augošiem uzņēmumiem ar ambīcijām. Abu uzņēmumu, kas šogad pievienojās First North, tirgus kapitalizācija ir zem 10 miljoniem eiro.

Uzņēmumam, kas vēlas strādāt biržas regulētajā vai alternatīvajā tirgū, regulāri jāatskaitās par savu darbību, uzņēmumam jāspēj investoriem sniegt finanšu atskaites un jebkuru citu būtisku informāciju, kas var iespaidot uzņēmuma darbu. Svarīgs faktors ir arī uzņēmuma briedums. Investori vēlas ieguldīt uzņēmumos, kuru biznesa modeli saprot, kuru vadībai un pārējiem akcionāriem var uzticēties. Lai tiktu kotēti biržā, uzņēmumiem ir jāsasniedz zināma attīstības pakāpe, tie nevar būt iesācējuzņēmumi vai nezināmi uzņēmumi, kuriem nav darbības priekšvēstures, skaidroja Auziņa-Melalksne.

Pasaulē strauji attīstās savstarpējo aizdevumu tirgus un kolektīvās finansēšanas platformas. Pasaules līmenī savstarpējo aizdevumu tirgus dubultojas ik deviņus mēnešus. Pagājušajā gadā savstarpējos aizdevumos pasaulē bija ieguldīti 25 miljardi ASV dolāru (22,4 miljardi eiro). Bāzes scenārijā tiek paredzēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē savstarpējos aizdevumos būs ieguldīti 300 miljardi ASV dolāru (268,7 miljardi eiro), aģentūras LETA rīkotajā diskusijā stāstīja savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece informēja, ka Eiropā strauji attīstās alternatīvais finansējums un kolektīvās finansēšanas platformas - pieaugums ir vidēji 140% gadā. Šī niša pēdējos gados strauji papildina banku finansēšanu. Arī kapitāla tirgus savienībā kolektīvās finansēšanas platformas atzīmētas kā viens no potenciālajiem finansējuma avotiem, kas varētu apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un aizpildīt to plaisu, kas pašlaik tirgū netiek apmierināta ar atbilstošu finansējumu.

Dravniece informēja, ka Latvijas tirgū bankas 2014.gadā no jauna kredītos izsniedza 1,2 miljardus eiro, bet nebanku kreditētāji izsniedza 387 miljonus eiro. Kopējā aizdevumu portfelī nebanku kreditētāju īpatsvars aug, šā gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 13,3%. No jauna izsniegtajiem banku kredītiem apjoms ir svārstīgs, bet nebanku kreditētājiem līkne iet uz augšu.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Ministru kabineta šā gada 2. septembra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par atbalstu iesācējuzņēmumu (start-up uzņēmumu) apmācību un semināru organizēšanai, kas nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus Latvijas Republikā reģistrētu komersantu, biedrību vai nodibinājumu rīkotajiem kontaktu dibināšanas un komunikācijas pasākumiem, apmācībām un semināriem vai to cikliem iesācējuzņēmumiem, informēja Ekonomikas ministrija.

Atbalsta mērķis ir sekmēt iesācējuzņēmumu saskarsmes iespējas ar privātajiem investoriem, veicināt veiksmīgas privātās investīcijas jaunos iesācējuzņēmumos, atbalstot apmācību un komunikācijas ar investoriem pasākumu norisi, kuri paredzēti iesācējuzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu. Iesācējuzņēmumi šo noteikumu izpratnē ir fiziskas personas vai personu grupas, kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, un kuri ir reģistrēti komercreģistrā ne agrāk kā 5 gadus pirms pasākuma organizēšanas dienas.

MK noteikumu projekts paredz sniegt iespējas saņemt finansiālu atbalstu grantu formā pasākumu, apmācību un semināru organizēšanai. Atbalsts grantu formā tiks sniegts pasākuma rīkotājam, un pasākumi, apmācības un semināri būs pieejami jebkuram iesācējuzņēmumam bez ierobežojumiem. LGA nodrošinās atbalsta uzskaiti.

Starptautiskajai konferencei Silicon Valley Comes to the Baltics 2015 pieteicies rekordaugsts dalībnieku skaits.

Lai gan līdz konferencei 7.novembrī ir vēl divas nedēļas, tai reģistrējušies vairāk nekā 300 iesācējuzņēmumi (startup), investori, nozares profesionāļi un starptautiskie mediji no vairāk nekā desmit pasaules valstīm. Liela interese ir arī par TechHub Academy meistarklasi, kur jaunos uzņēmējus mentorēs investori no Silīcija ielejas.

Konferences galvenā tēma ir MONEY GOES WHERE TALENT GROWS jeb Nauda seko talantiem, uzsverot, ka jaunie tehnoloģiju uzņēmumi strauji attīstās visā pasaulē, ne tikai Silīcija ielejā ASV, un investori ir gatavi ieguldīt jaudīgās idejās un talantīgās komandās, lai kur tās atrastos. Dagnija Lejiņa, Silicon Valley Comes to the Baltics vadītāja uzsver: «Inovācijas ir globālas un veiksmīgas tehnoloģiju startup kompānijas var izveidot jebkur pasaulē. Rīgai un Baltijas reģionam ir lielas iespējas kļūt par reģionālo startup un finansējuma magnētu. Konference noteikti palīdzēs veidot vēl ciešākas attiecības ar Silīcija ieleju ASV un pievērst starptautisku investoru uzmanību. Jau pieredzējušie uzņēmumi piedalās, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, turpretī jauni startup meklē iespēju gūt pieredzi un atsauksmes, noķert investorus aiz rokas kafijas pauzē.»

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

Londona cer uz Latvijas un mūsu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta kandidāta sapratni par Sitijas raizēm .

Atšķirības Eiropas valstu banku regulējumos sadārdzina banku biznesu, un tas atsaucas uz pakalpojumu cenām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness skaidro Londonas Sitijas Korporācijas lordmēre Fiona Vulfa.

Kāda interese Sitijai ir par Latviju? Mūsu bankas ir fokusējušās uz reālo ekonomiku un ne tik daudz uz finanšu tirgiem, kā tas ir Londonā, Parīzē un citur.

Galvenais manas vizītes iemesls ir tas, ka Latvijai no jaunā gada būs vissvarīgākā Eiropas Savienības (ES) prezidentūra nākamo piecu gadu laikā, jo faktiski Latvija noteiks jaunās EK un Parlamenta dienas kārtības galvenos virzienus. Šis ir fantastisks brīdis, lai pievērstu uzmanību tam, kas Eiropai ir visvairāk nepieciešams – izaugsme, darbavietas un konkurētspēja. Mēs, Sitija, gribētu, lai arī jaunajai EK būtu šīs trīs prioritātes, nevis jauni regulējumi.

Atgriezos, jo ir sajūta, ka Latvijā var dot daudz lielāku pievienoto vērtību, ka šeit ir plašas iespējas sākt kaut ko jaunu.

Tā DB pauž sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Lazdāne.

Vilināja jau sen

Pirms pusotra gada viņa atbrauca no Londonas, kur strādāja vienā no pasaules lielākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām – Weber Shandwick. Pirms tam viņas darbs Latvijā bija saistīts ar starptautiskām attiecībām un ar sabiedriskām attiecībām. Par došanos iegūt plašāku pieredzi viņa bija domājusi jau iepriekš – darbs sabiedrisko attiecību nozarē Lielbritānijā viņu vilinājis ar to, ka šī valsts ir viens no lielākajiem sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgiem pasaulē, gribējies arī labāk saprast, kā darbojas starptautiskie mediji.

Londonā plašums un darījuma vērtības aizrauj, bet arī Latvijā var veikt ļoti interesantu darbu

Tā uzsver Kristīne Jarve, kura pirms diviem gadiem izlēma pamest dinamisko Londonas darba vidi. Tur viņa četrus gadus strādāja Ernst & Young LLP, ieņemot globālā un EMEIA nodokļu politikas un nodokļu strīdu pakalpojuma tīkla direktores amatu. «Ar ģimeni bijām nolēmuši, ka Londonā paliksim, jo bijām tur iedzīvojušies, bērni mācījās vietējā skolā. Deloitte mani uzrunāja īstajā brīdī, jo pēc četriem gadiem vienā amatā biju sākusi domāt par nākamo karjeras attīstības soli, turklāt secināju, ka manas trīs atvases savā starpā sākušas sarunāties angliski, nevis latviski. Sapratu, ka ir jāatgriežas tagad vai nekad,» atminas Deloitte Baltijas Nodokļu konsultatīvās nodaļas partnere Kristīne Jarve.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Panākumus iespējams gūt, risinot globālas un nozīmīgas problēmas, padarot tradicionālos pakalpojumus vienkāršākus un lētākus

Šobrīd igauņu puišu Kristo Kērmana (Kristo Käärmann) un Tāveta Hinrikusa (Taavet Hinrikus) izveidotajā TransferWise klienti sūta vairāk nekā 500 miljonus mārciņu katru mēnesi un kopā ietaupa vairāk nekā 22 miljonus mārciņu, nekā tad, ja to būtu darījuši ar tradicionālo banku pakalpojumu starpniecību. Starptautiskā naudas pārskaitījumu platforma TransferWise ir atzīta par vienu no Pasaules ekonomikas foruma «tehnoloģiju pionieriem» – vienu no pasaules inovatīvākajām kompānijām.

Līdz šim TransferWise piecos raundos no deviņiem investoriem piesaistījis 90,4 miljonus dolāru. Pēdējā investīcija notika šī gada janvārī un tās apmērs bija 58 miljoni dolāru, liecina CrunchBase. Tomēr K. Kērmans uzskata, ka kompāniju veiksmīgu padara nevis piesaistītās investīcijas, bet gan tas, ka ir izdevies radīt jēgpilnas izmaiņas naudas pārskaitīšanā no vienas valsts uz otru. «Dzirdēts, ka idejām nav vērtības un vienīgais, kam ir nozīme, ir izpildījums. Es sliecos piekrist tam, ka idejai nav tik lielas nozīmes, kā vīzijai. Mums ir vīzija un metode, kā ievērojami risināt lielu problēmu. Mēs varam izmērīt, ka esam desmit reizes lētāki nekā bankas un četras reizes ātrāki. Esmu lepns, ka mēs risinām ne tikai cenas problēmu, bet arī ātrumu,» viņš norāda.

Latviešu uzņēmēju izveidota biznesa klases pasažieru pārvadājumu kompānija Amitours London, kas apkalpoja Londonas olimpiskās spēles, veiksmīgi uzsākusi darbu Londonā un saistībā ar paplašināšanos piedāvā darbu vēl simts šoferiem, liecina informācija darbā iekārtošanas firmas 123Drivers mājaslapā.

Amitours London specializējusies korporatīvo klientu apkalpošanā un ir pilnībā licencēta pasažieru pārvadājumus uzraugošajā institūcijā Transport for London un Public Carriage Office. Biznesa paplašināšana Londonā esot uzņēmuma ambiciozākais projekts, un pašlaik ar licenzētās darbā iekārtošanas firmas 123Drivers palīdzību kompānija Latvijā aktīvi piesaista šoferus jaunām vakancēm. Kā liecina informācija 123Drivers mājaslapā, uzņēmums patlaban strādā pie liela projekta Londonā, kuram gatavo vairāk nekā simts biznesa klases autovadītāju.

123Drivers pārstāvis Kaspars Sīmanis informēja, ka patlaban uzņēmumā strādā 20 šoferi un vēl apmēram 25 puiši gaida licences un stažējas citos projektos. «Kopumā mērķis ir divu līdz trīs gadu laikā Londonā nodarbināt ap 300 mašīnas, kas nozīmē darbu 500 - 600 šoferiem,» uzsver K. Sīmanis.