Baltijas alternatīvajam vērtspapīru tirgum First North šogad pievienojušies divi jauni uzņēmumi - pārtikas nozares uzņēmums Linda Nektar no Igaunijas un krematorija pakalpojumu sniedzējs no Lietuvas K2 LT.
Abi uzņēmumi ir labs apliecinājums tam, ka uzņēmēji maina domāšanu un tā vietā, lai raudzītos tikai uz bankām kā uz kapitāla piesaistes avotu, skatās arī uz kapitāla tirgu, intervijā aģentūrai LETA sacīja biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
First North tirgus domāts mazākiem, strauji augošiem uzņēmumiem ar ambīcijām. Abu uzņēmumu, kas šogad pievienojās First North, tirgus kapitalizācija ir zem 10 miljoniem eiro.
Uzņēmumam, kas vēlas strādāt biržas regulētajā vai alternatīvajā tirgū, regulāri jāatskaitās par savu darbību, uzņēmumam jāspēj investoriem sniegt finanšu atskaites un jebkuru citu būtisku informāciju, kas var iespaidot uzņēmuma darbu. Svarīgs faktors ir arī uzņēmuma briedums. Investori vēlas ieguldīt uzņēmumos, kuru biznesa modeli saprot, kuru vadībai un pārējiem akcionāriem var uzticēties. Lai tiktu kotēti biržā, uzņēmumiem ir jāsasniedz zināma attīstības pakāpe, tie nevar būt iesācējuzņēmumi vai nezināmi uzņēmumi, kuriem nav darbības priekšvēstures, skaidroja Auziņa-Melalksne.
Lai uzņēmums varētu nokļūt First North, tam sākotnēji ir jāpiesaista biržas sertificēts finanšu konsultants, kas padziļināti iepazīst uzņēmumu un palīdz uzņēmumam sagatavot informāciju, kas caur biržu jāsniedz investoriem. Ja uzņēmums nespēj piesaistīt šādu konsultantu, kas būtu gatavs ar savu reputāciju dalīt risku, tad ir skaidrs, ka uzņēmums vēl nav gatavs biržai, atzina biržas valdes priekšsēdētāja.
Auziņa-Melalksne uzskata, ka alternatīvajam tirgum ir attīstības perspektīvas.
Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka First North tirgus segmenta attīstība ir ļoti būtiska no ekonomiskās izaugsmes viedokļa. Pašlaik gan Latvijā, gan Eiropā uzņēmumi ir pārāk atkarīgi no banku finansējuma, uzņēmumiem ir problēmas piesaistīt līdzekļus caur bankām, tiem nav naudas izaugsmei. «Ja banka nav gatava finansēt konkrēto projektu, tad jārada iespēja uzņēmumam nonākt pie riska kapitālistiem vai pie privātā kapitāla fondiem, vai uz biržas alternatīvo tirgu First North, kur uzņēmums var piesaistīt kapitālu,» sacīja Auziņa-Melalksne.
Biržas vadītāja stāstīja, ka Ziemeļvalstu biržās First North segments attīstījies ļoti veiksmīgi. Alternatīvajai biržai pievienojas daudzi uzņēmumi, turklāt ik gadu pieci uzņēmumi no First North aiziet uz regulēto tirgu. Statistika rāda, ka Zviedrijā First North kotētie uzņēmumi ik gadu rada par 36,5% vairāk darbvietu nekā tie uzņēmumi, kuri to nedara un nolemj saglabāt esošo akcionāru struktūru. Uzņēmumos, kas paliek šo dažu akcionāru rokās, darbvietu pieaugums ir tikai 1,5% gadā.
Rīgas Fondu birža dibināta 1993.gada decembrī, bet pirmā tirdzniecības sesija un biržas atklāšana notika 1995.gada jūlijā. Pašlaik Rīgas birža tāpat kā Tallinas un Viļņas birža ietilpst Nasdaq grupā un strādā ar nosaukumiem Nasdaq Riga, Nasdaq Tallinn un Nasdaq Vilnius. Nasdaq Baltijas biržās vērtspapīru tirdzniecība notiek vienā tirdzniecības sistēmā, ir saskaņoti noteikumi un tirgus prakse. Bez regulētā vērtspapīru tirgus darbojas arī alternatīvais tirgus First North, kuram izvirzītās prasības ir mērenākas nekā Baltijas regulētajā vērtspapīru tirgū.
