Londona cer uz Latvijas un mūsu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta kandidāta sapratni par Sitijas raizēm .
Atšķirības Eiropas valstu banku regulējumos sadārdzina banku biznesu, un tas atsaucas uz pakalpojumu cenām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness skaidro Londonas Sitijas Korporācijas lordmēre Fiona Vulfa.
Kāda interese Sitijai ir par Latviju? Mūsu bankas ir fokusējušās uz reālo ekonomiku un ne tik daudz uz finanšu tirgiem, kā tas ir Londonā, Parīzē un citur.
Galvenais manas vizītes iemesls ir tas, ka Latvijai no jaunā gada būs vissvarīgākā Eiropas Savienības (ES) prezidentūra nākamo piecu gadu laikā, jo faktiski Latvija noteiks jaunās EK un Parlamenta dienas kārtības galvenos virzienus. Šis ir fantastisks brīdis, lai pievērstu uzmanību tam, kas Eiropai ir visvairāk nepieciešams – izaugsme, darbavietas un konkurētspēja. Mēs, Sitija, gribētu, lai arī jaunajai EK būtu šīs trīs prioritātes, nevis jauni regulējumi.
Otrs svarīgs aspekts, kurā Latvija ir mums nozīmīga, ir digitalizācija. Jūsu prezidentūrai tā ir viena no prioritātēm, un tas ir labi, bet svarīga ir arī digitālā drošība un kibernoziedzības jautājumi. Trešais Latvijas prezidentūras fokuss ir Eiropa uz globālās skatuves. Tie visi ir jautājumi, kas ir mūsu prioritātes, un es vēlējos ar amatpersonām sīkāk pārrunāt, kāda ir Latvijas nostāja, un padalīties ar mūsu ieskatiem, sevišķi ekonomikas izaugsmes un darbavietu jomā.
Pieļauju, ka Latvija jums varētu būt interesanta arī zviedru banku klātbūtnes dēļ. Tās mums ir nozīmīgas partneres, un kā ne eiro valstis tās ir jūsu dabiskās sabiedrotās. Vai tā ir?
Absolūti! Turklāt ne tikai zviedru – jums šeit ir arī norvēģu un dāņu kapitāls, kas nav eirozonas ekonomikas. Mums Londonā ir 250 ārzemju bankas.
Vai pasaulē maz ir tik daudz valstu?
No dažām valstīm ir vairākas. Pie mums ir pārstāvētas visas lielākās ASV bankas un gandrīz visas Ķīnas bankas. Tāpēc bija ļoti vērtīgi ar jūsu centrālo baņķieri pārrunāt regulējumu saskaņotību jeb koherenci, kā vienas un tās pašas bankas tiek regulētas dažādās Eiropas zemēs, jo bankas sūdzas, ka dažādi regulatori tām izvirza atšķirīgas prasības, tāpēc aktuāls banku dienas kārtības jautājums ir izmaksas, lai tās saskaņā ar visām atšķirīgajām prasībām varētu pierādīt savu atbilstību standartiem. Galu galā šī maksa tiek pārlikta uz patērētājiem.
Tad jādomā, ka jums ir arī lielas cerības par finanšu jomas EK viceprezidentu Valdi Dombrovski?
Spriežot pēc mūsu sarunām, mums ir tāds pats viedoklis par daudziem jautājumiem, jo īpaši par izaugsmi un konkurētspēju kā galvenajiem uzsvariem, arī par samērīgu regulējumu vidi. Pieci gadi viceprezidenta amatā ir gana ilgs laiks, lai tā labā strādātu.
Mums ir arī līdzīgi uzskati par pāris jautājumiem, kas Latvijai nav tik nozīmīgi, jo mums Londonā ir lielāks finanšu centrs. Viens no šādiem jautājumiem ir finanšu darījumu nodoklis (FDN), kur jums ir neitrāla nostāja.
Jā, tas mums ir nenozīmīgs jautājums.
Mums ir pētījums par FDN ietekmi daudzās valstīs, jo atkal esam pārliecināti, ka šā nodokļa smagums galu galā tiks pārlikts uz patērētājiem. Piemēram, šādi aplikti tiktu arī pensiju fondu ieguldījumu darījumi, kas uz patērētāju attiecas pavisam tieši.
Otrs jautājums ir banku struktūra – vai un kā nošķirt banku komerciālās un investīciju funkcijas.
Briti Eiropā ir brīvā tirgus karognesēji.
Pilnīgi noteikti.
Kā mazai un atvērtai ekonomikai mums ar jums šai ziņā intereses sakrīt, bet latviešiem, no kuriem liela daļa ir ekonomiskajā emigrācijā un lielā skaitā tieši Lielbritānijā, ir konkrēta interese par ārkārtīgi lielo komisijas maksu naudas pārskaitījumiem uz ārzemēm. Nesen tam gan ir izgudrots apkārtceļš ar TransferWise inovatīvo platformu, tomēr britu banku komisijas maksas nemaz nesekmē vienoto tirgu.
Mūsdienās ir plaši dzirdams, kā jaunieši saviem finanšu darījumiem izmanto viedtālruņus un ne vairs tradicionālos banku pakalpojumus, tādējādi komisiju maksu jautājums patiesībā ir vien laika jautājums.
Runājot par ekonomiski motivētu migrāciju, es bieži vien, piemēram, no citiem Lielbritānijas apgabaliem, dzirdu pārmetumus, ka Londona ar saviem finanšu pakalpojumiem tiem atņem gaišākos prātus. Bet ir arī konstatēts, ka viena darbavieta Londonā finanšu sfērā rada divas papildu darbavietas citās pilsētās. Turklāt ir vērojams, ka arī citās pilsētās attīstās finanšu pakalpojumi un jaunie cilvēki atgriežas atpakaļ ar jau gatavām iemaņām. Nav tā, ka mēs Sitijā ļoti censtos noturēt speciālistus – viņi ir visnotaļ mobili. Protams, mēs viņus laipni uzņemam, un ir lieliski, ka viņi brauc strādāt uz Sitiju.
Sitijas galvenās rūpes par notiekošo Briselē ir tieši banku regulējumi – lai tie būtu izlīdzināti ES?
Viskarstākās debates par finanšu pakalpojumu regulēšanu tagad nav par to, kas tiek radīts Briselē, jo lielākā daļa no tā, kas bija jādara, tur jau ir izdarīta. Vairāk ir runa par to, kā tas tālāk tiek lietots un praktiski ieviests. Tāpēc mēs gribam teikt...
Neesiet lielāki katoļi par pāvestu.
Precīzi! Tieši to gribēju teikt. Finanses ir jāregulē, bet ne pārlieku. Lielbritānijā ir paradums būt ļoti centīgiem eiropiešiem un ieviest regulējumus ne tikai līdz pat sīkām detaļām, bet arī šo to pielikt no sevis. Tāpēc mums Londonā ir bijušas diskusijas ar Sitijas regulatoru par vēlamo darbības virzienu. Vienas no lielākajām ir bažas par izmaksām, kas bankām tiek uzliktas par to vien, lai tās spētu apliecināt, ka pakļaujas regulējumiem. Tam pašlaik ir vajadzīgas veselas darbinieku armijas, kas visu pārbauda un pienācīgi apstiprina, par ko iznākumā, protams, maksā klienti.
Vai redzat izaicinājumus, ar kuriem finanšu sektoram jārēķinās nākotnē?
Ceru, ka aktīvu kvalitātes pārbaudes rezultātā, kas drīz mums kļūs zināms pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārbaužu sērijas eirozonas bankās, Eiropas banku sektors beidzot atgūs uzticību un bankas kļūs atvērtākas savstarpējiem aizdevumiem.
Visu interviju Iznākumā maksā klienti lasiet trešdienas, 8. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
