Somijas un Lielbritānijas Eiropas Savienības (ES) ministri ceturtdien centās mazināt bažas par ES iespējamo «šķelšanos». Bažas bija radušās pēc nesenajām ES valstu nesaskaņām par to, cik ciešu veidot turpmāko savienības ekonomisko integrāciju, vēsa eubusiness.com.

«Patlaban mēs redzam «grūstīšanos» starp eirozonas valstīm un tām valstīm, kas nav vienotās valūtas zonā,» notiekošās saunas par parādu krīzes risināšanu un ciešākas ekonomiskās integrācijas veidošanu komentēja Somijas ES lietu ministrs Aleksanders Stubs (Alexander Stubb).

Pēc tikšanās ar Lielbritānijas pārstāvi Deividu Lidingtonu (David Lidington) A. Stubs norādīja, ka savienībā vienmēr pastāvēs grupas, kas darbosies kopā, kā piemēru minot «trīskāršā A kredītreitinga valstis, kuru sadarbība ir ļoti cieša».

Jau vēstīts, ka Lielbritānija, kas nav eirozonas valsts, bija vienīgā ES dalībvalsts, kas noraidīja Francijas un Vācijas izteikto priekšlikumu ieviest stingrāku fiskālo disciplīnu ES.

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Ņemot vērā, ka Brexit no politiskās deklarācijas pārvēršas administratīvajā procesā, kļūst acīmredzamas problēmas finansistiem.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) ziņojumu, tiem, kas vēlas pārvietot uz ES savas operācijas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, būs vajadzīgs laiks, apmēram gads, lai saņemtu licenci. Līdz galam nav skaidra situācija ar ES Vispārīgo Personas Datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation (EU) 2016/679 (GDPR)), kas stāsies spēkā 2018.gada maijā. Daudz jautājumu ir nodokļu jomā.

Londona – Eiropas vēsturiskais finanšu centrs, tādēļ saišu saraušana ar ES būs sāpīga. Visvairāk neaizsargātas būs fintech kompānijas, kas orientētas uz pārrobežu operācijām. Investorus piesaista britu finansistu augstas kvalifikācijas kombinācija un darba iespējas visā ES teritorijā. Pēc konsultāciju kompānijas FinTech Global datiem, patlaban investīciju apjoms fintech kompānijās, kas bāzējas Londonā, vairākas reizes pārsniedz analoģisku rādītāju citu ES valstu galvaspilsētās.

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Šodien, 28. septembrī, Piņķos oficiāli tika atklāta King’s College, Britu skola Latvijā, kas ir pirmā britu izglītības programmas iestāde Baltijas valstīs, informē King’s College, Britu skolas Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Deniškāne.

Šogad mācības skolā uzsāka 72 bērni vecumā no 3 līdz 10 gadiem un audzēkņu skaits ik gadu pieaugs.

Skolas pirmajā mācību gadā darbu uzsāka septiņi starptautiski pieredzējuši skolotāji un to skaits ar katru gadu palielināsies. Visi skolotāji ir apmācīti Lielbritānijā un angļu valoda ir viņu dzimtā valoda. G. Deniškāne atzīmē - būtiski, ka visiem šiem skolotājiem ir pieredze darbā ar bērniem, kuriem angļu valoda ir otrā valoda. Papildu starptautiskajam mācībspēkam, ar skolēniem strādā klases asistenti, kas pārzina vairākas valodas un latviešu valodas skolotāja. Bērniem tiek piedāvātas arī dažādas ārpusklases nodarbības - valodu apguve, sporta treniņi, mākslas un mūzikas pulciņi.

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Nespēdams panākt to, kas viņam pēc taisnības pienāktos, britu premjers Briselei stingri pieprasa to, ko tā jau tāpat ir gatava dot labprātīgi

Deivids Kemerons beidzot ir iesniedzis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam savu četru punktu ES reformu plānu, kādas prasības britiem nepieciešamas, lai gaidāmajā referendumā izšķirtos par palikšanu ES sastāvā. Premjers ar oficiālu prasību pieteikumu vilcinājās, valdības «sejas» braukāja pa Eiropu prasīto reformu reklāmas tūrēs, kas reizē bija arī diplomātiska taustīšanās, cik daudz drīkst prasīt, lai pretī nedabūtu kurvīti, un nu gatavajā listē iztrūkst tiešām karstākais līdzšinējo diskusiju punkts par britu principiālām tiesībām noteikt savu sociālo jeb faktiski pabalstu un darba tirgus subsīdiju politiku.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro palielinājās sesto tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi kāpa, sākoties tirdzniecības sarunām Pekinā pirms 1.marta termiņa, kurā var tikt noteikti jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm, ja sarunās netiks panākta vienošanās.

ASV tirdzniecības pārstāvja vietnieks Džefrijs Džerišs vadīja ASV pusi, pirms šonedēļ uz sarunām ieradīsies ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers un finanšu ministrs Stīvens Mnučins. Ķīnas delegāciju vadīs vicepremjers Liu He un centrālās bankas prezidents Ji Gans.

«Eiropas akciju cenas ir kāpušas (..) tirdzniecības dalībniekiem esot cerīgi noskaņotiem uz nākamo sarunu kārtu starp ASV un Ķīnu,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.

Jautājumā par lielāku pilnvaru piešķiršanu Briselei un Eiropas Savienības (ES) pārvēršanu ciešākā politiskā savienībā Vācijā būtu jāsarīko referendums, pavēstījis valsts ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.

Tādējādi ministrs pievienojies vairākiem citiem Vācijas politiķiem, kas aicinājuši valstī sarīkot referendumu par attiecībām ar ES, vēsta AFP. Par labu ciešākas politiskas savienības veidošanai starp ES valstīm, kas reģionam palīdzēs izkļūt no krīzes, iepriekš izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt referenduma sarīkošanas nepieciešamību iepriekš atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers. Bavārijas premjers iepriekš sarunā ar laikrakstu Spiegel sacīja, ka viņš saskata trīs jomas, kurās jāuzklausa vāciešu domas – plašāku pilnvaru piešķiršanu Briselei, jaunu valstu pievienošanās blokam un Vācijas finanšu palīdzība citām valstīm.

Polija saņems naudu no Eiropas Savienības (ES) fonda atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas tikai pēc tam, kad būs sasniegusi mērķus, par kuriem Polijas valdība vienojusies ar ES, ceturtdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo EK, esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.

Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.

Polija draud Briselei ar pretdarbību 

Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu...

Partijas līderi šonedēļ paziņoja, ka nepiekāpsies Briselei, un draudēja apgrūtināt lēmumu pieņemšanu ES, ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.

"Komisija un Polija ir apspriedušas šo plānu mēnešiem, visās detaļās, to ir parakstījušas abas puses, tāpēc nav vietas pārpratumiem," šodien paziņoja EK preses pārstāve.

"Ir skaidrs, ka saskaņotie pagrieziena punkti un mērķi ir jāsasniedz," viņa uzsvēra.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Anetes Kalvānes mērķis ir sākt ražot Wrap it bišu vaska ietinamās drāniņas ēdiena uzglabāšanai dabai vēl draudzīgākā veidā – no organiskās kokvilnas, kā arī veiksmīgi noslēgt vegāniskos eksperimentus

«Gribas ražot bez sirdsapziņas pārmetumiem,» iesāk Wrap it produkta radošā izpildītāja Anete Kalvāne. Viņai bija svarīgi aizrauties ar ideju, kuras drošības spilvens ir pārliecība par vajadzīgu produktu, kas nepiesārņo pasauli, un arī pats ražošanas process ir tīrais baudījums. Tie arī ir iemesli, kāpēc rūpals nav palicis tikai mājas līmenī, bet pārtapis par biznesa ideju. Turklāt dzīves ceļi viņu atgriezuši jau bērnudārza takās, kad ļoti patikuši rokdarbi, vien iziets līkums, iegūstot vēsturnieces diplomu.

Bezatkritumu kredo

Kolorītās Wrap it drāniņas top kopš pērnā gada rudens. A. Kalvāne uzsver, ka tas nav nekāds jaunatklājums, bet gan sens veids, kā uzglabāt ēdienu. «Zinājām, ka cilvēki tādas izgatavo arī mājas apstākļos un tas ir ļoti vienkārši, bet ne visiem tas patīk un padodas,» vērtē A. Kalvāne. Recepti gan neviens uz paplātes nepienesa, tā bija pašai jāuzmin. Tālab pirmie mēģinājumi ar gludekli uz dēļa bija laikietilpīgi. Tehnoloģija tika apgūta ātri. Kā smaida A. Kalvāne, internets parāda priekšā visu. Vien nācās izdomāt, kā darbu padarīt efektīvāku. Nu jau tiek izmantota sildvirsma, un drāniņa top piecu minūšu laikā. Lai nodrošinātu pirmo piedāvājumu draudzenes veikalam, kas atbalsta dzīvesveidu bez standarta iepakojuma, drāniņas tika darinātas teju divas dienas. Tagad tāds apjoms taptu pāris stundās. Pilnībā zem t.s. zero waste dzīvesveida divu mazu bērnu mamma A. Kalvāne parakstīties nevar, bet šis kredo viņai licis aizdomāties par planētas mantojumu nākamajām paaudzēm, kā arī nepirkt tik daudz dažādu lietu, mazāk patērēt.

Nākamā reize, kad Ventspils mēram Aivaram Lembergam atkal jāierodas Londonā, lai liecinātu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā, noteikta 20. aprīlī. Tiesvedība Londonā Ventspils mēram izmaksā ļoti dārgi.

Tā liecina portāla Pietiek rīcībā esošā informācija. Tāpat nenosaukti avoti portālam pastāstījuši, ka A. Lembergs par tiesvedības procesu esot ļoti satraukts un prognozes par lietas iztiesāšanas gaitu vedinot spriest, ka Ventspils mēra nepatikšanas ir tuvu.

Pēc Pietiek avotu atzītā, A. Lembergs tiesvedībai, kas risinājās februāra beigās Londonā, bija noalgojis divas britu advokātu komandas. Civiltiesību advokātu komanda sastāv no viena vadošā advokāta un jaunākā advokāta, un kopā ar to strādājusi arī krimināltiesību advokātu komanda, tas ir, vēl viens vadošais advokāts un divi jaunākie advokāti. Papildus šiem advokātiem Lembergs algojis arī divu juristu komandu no biroja Pinsent Masons. Klāt visās februāra tiesas sēdes bijuši arī Lemberga juristi no Latvijas.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Otro gadu pēc kārtas Lielbritānijas pasts atzinis Rīgu par lētāko galamērķi britu atpūtas braucieniem nedēļas nogalēs, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph.

Salīdzinot naktsmītņu, sabiedriskā transporta, restorānu un kultūras aktivitāšu izmaksas, Lielbritānijas pasta pētījumā City Costs Barometer, Rīga ieguvusi pirmo vietu 23 pilsētu konkurencē. Saskaņā ar pētījumu, britu tūristam pavadot nedēļas nogali Rīgā, nāktos šķirties no vismaz 121 britu mārciņām (aptuveni 100 lati). Summā iekļauta viena nakts trīszvaigžņu viesnīcā, trīs ēdienreizes un sabiedriskā transporta izmaksas.

Nedēļas nogales pavadīšana ir salīdzinoši lēta arī Budapeštā (130 britu mārciņas), Tallinā (135 mārciņas), Varšavā (142 mārciņas) un Prāgā (145 mārciņas). Sestajā vietā iekļuvusi Belfāsta (173 britu mārciņas), septītajā - Dublina (174 mārciņas), astotajā - Lisabona (183 mārciņas), devītajā - Stambula (189 mārciņas) un desmitajā - Berlīne (195 mārciņas).

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Nevienlīdzības mazināšanas politika Lielbritānijā nonākusi pie Hamleta jautājuma; atbildi gan dot var tikai Rainis

Savulaik britu leiboristu valdības izlolotā labklājības politika, lai ilgstošos bezdarbniekus iesaistītu darba tirgū un mazinātu nabadzību strādājošo vidū, saskaroties ar globalizāciju un ES standartizēto pieeju labklājības politikai, ir nonākusi «būt vai nebūt» situācijā. Dauningstrītā atbildi redz konservatīvo valdības priekšlikumā reformēt pašreizējo ES sistēmu labklājības jomā. Pat ja tas neizdotos, ir skaidrs, ka uz britu labklājības politiku jau sāk attiekties Raiņa teiktais, ka pastāvēs, kas pārmainīsies.

Retorikai der jebkas

Gadījumā, ja neizdotos pārējo ES pārliecināt par labklājības politikas kompetenču atstāšanu pašu britu ziņā, Lielbritānijas valdībai ir arī plāns B, jo pašreizējā politika nav ilgtspējīga un pārmaiņām ir jābūt neizbēgami. Tas gan kopējam Eiropas projektam radītu ļoti negatīvu publicitāti Lielbritānijā, DB saka Londonas liberālās domnīcas politikas analītiķis Pāvels Svidlickis (skat. interviju blakus). Valdība par panākamajām reformām un labklājības kompetenču pilnīgu repatriāciju uz Londonu argumentē pie katras izdevības un pēc principa, ka «Kartāga ir jānodedzina», retoriski pamanās par savu dienaskārtību atgādināt jebkura jautājuma apspriešanā. DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Džordžs Osborns reformu priekšlikuma popularizēšanas tūrē Skandināvijā ar aicinājumu savest kārtībā pašmāju politiku nekavējās izmantot Ķīnas akciju tirgus kritumu. Tagad ārlietu ministrs Filips Hamonds saka, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļ- āfrikas imigrantu bēgļu krīze veicinās britu reformas prasībām pretestīgās Austrumeiropas sapratni par migrācijas radīto problēmu nopietnību.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Ķīnas līderi gatavo reformu sēriju, kuras mērķis būs nākamās desmitgades laikā pārveidot valsts ekonomiku, lielāku nozīmi piešķirot brīvajam tirgum, vēsta BBC.

Lēmums ieviest vērienīgas reformas tika pieņemts aiz slēgtām durvīm notiekošajā Ķīnas plēnumā. Tā dēvētais Ķīnas Trešais plēnums Pekinā sākās aizvadītās nedēļas piektdienā un ilgst jau ceturto dienu.

Reformām varētu būt «milzīga nozīme» uz valsts ekonomiku. Piemēram, viena no reformām paredz, ka turpmāk Ķīnas privātajiem uzņēmumiem tiks ļauts veikt lielākas investīcijas valsts kompānijās, vēstīja AFP. Taču plašāka informācija par gaidāmajām reformām Ķīnas ekonomikas un sociālajā sektorā gaidāma tuvākajās dienās.

Galvenais jautājums ir sakārtot valdības un tirgus attiecības, ļaujot tirgum spēlēt izšķirošo lomu tādos jautājumos kā, piemēram, resursu piešķiršana, raksta aģentūra Reuters.

Šobrīd neviens negrasās prasīt valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža demisiju, taču ir aktīvi jārunā par ministra ieplānotajām reformām, norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošais mērs, Jūrmalas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norāda, ka atbalsta saprātīgas reformas, nevis populismu. Kā labu piemēru reformām Truksnis minēja izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā.

Db.lv jau vairākkārt ziņoja par nesaskaņām starp ministru Sprūdžu un LLPA saistībā ar plānotajām reformām, kuras cita starpā paredz arī pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, skaidrākas lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu pašvaldībās, kā arī lielākām iespējām iedzīvotājiem lemt par pašvaldībā notiekošo vietējos referendumos.

Attiecībā uz izskanējušo kritiku attiecībā uz iecerētajām reformām Sprūdžs norāda: «Reformējot vienmēr būs kāds, kam reformas un pārmaiņas radīs neērtības. Visiem vienādi ērtas reformas nemēdz būt, jo prasa mainīties, pilnveidot sevi un mūsu valsts un pašvaldību pārvaldi iedzīvotāju vajadzību realizēšanai. Tādēļ arī šobrīd starp konstruktīviem viedokļiem dzirdama arī angažēta kritika un intrigas, bet tas nedrīkst apturēt virzīšanos uz priekšu.»

Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Lielbritānijas bagātākajiem cilvēkiem vajadzētu piemērot ārkārtas nodokli, lai izvairītos no sociālās saliedētības sabrukuma brīdī, kad Apvienotā Karaliste cīnās «ekonomiskajā karā», sarunā ar laikrakstu The Guardian sacīja britu vicepremjers Niks Klegs.

Intervijā viņš stāstīja, ka cenšas pārliecināt koalīcijas partnerus par to, ka bagātajiem vajadzētu darīt vairāk, lai palīdzētu Lielbritānijai izkļūt no ekonomiskās krīzes. «Ja mēs vēlamies lūgt cilvēkiem upurēties un savilkt jostas, mums ir jānodrošina, ka cilvēki saprot, ka tas notiek tik godīgi un progresīvi, cik vien iespējams,» sacīja N. Klegs.

Lielbritānijas vicepremjers stāstīja, ka nākamajās fiskālās atturības fāzēs nepieciešams iekļaut godīgumu, ja tas netiks izdarīts, N. Klegs neuzskata, ka process būs politiski un sociāli ilgspējīgs.

Viņš uzsvēra, ka, lai gan no sākuma izskatījies, ka ekonomiskās nedienas būs īsas, pašlaik tās izvēršas garā procesā, kas rada «lielus jautājumus». N. Klegs norādīja, ka ar jaunā nodokļa sīkāku izklāstu viņš nāks klajā partijas konferencē septembrī.