Nevienlīdzības mazināšanas politika Lielbritānijā nonākusi pie Hamleta jautājuma; atbildi gan dot var tikai Rainis
Savulaik britu leiboristu valdības izlolotā labklājības politika, lai ilgstošos bezdarbniekus iesaistītu darba tirgū un mazinātu nabadzību strādājošo vidū, saskaroties ar globalizāciju un ES standartizēto pieeju labklājības politikai, ir nonākusi «būt vai nebūt» situācijā. Dauningstrītā atbildi redz konservatīvo valdības priekšlikumā reformēt pašreizējo ES sistēmu labklājības jomā. Pat ja tas neizdotos, ir skaidrs, ka uz britu labklājības politiku jau sāk attiekties Raiņa teiktais, ka pastāvēs, kas pārmainīsies.
Retorikai der jebkas
Gadījumā, ja neizdotos pārējo ES pārliecināt par labklājības politikas kompetenču atstāšanu pašu britu ziņā, Lielbritānijas valdībai ir arī plāns B, jo pašreizējā politika nav ilgtspējīga un pārmaiņām ir jābūt neizbēgami. Tas gan kopējam Eiropas projektam radītu ļoti negatīvu publicitāti Lielbritānijā, DB saka Londonas liberālās domnīcas politikas analītiķis Pāvels Svidlickis (skat. interviju blakus). Valdība par panākamajām reformām un labklājības kompetenču pilnīgu repatriāciju uz Londonu argumentē pie katras izdevības un pēc principa, ka «Kartāga ir jānodedzina», retoriski pamanās par savu dienaskārtību atgādināt jebkura jautājuma apspriešanā. DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Džordžs Osborns reformu priekšlikuma popularizēšanas tūrē Skandināvijā ar aicinājumu savest kārtībā pašmāju politiku nekavējās izmantot Ķīnas akciju tirgus kritumu. Tagad ārlietu ministrs Filips Hamonds saka, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļ- āfrikas imigrantu bēgļu krīze veicinās britu reformas prasībām pretestīgās Austrumeiropas sapratni par migrācijas radīto problēmu nopietnību.
Sevišķi migrantu krīzes dēļ «britu jautājums» ir atvirzījies tālākā plānā, un agrākos plānus par ES labklājības politikas reformas drīzu izskatīšanu jau šogad F. Hamonds vairs neuzskata par iespējamu. Nopietnas sarunas par to varētu sākties vien nākamgad, raksta Financial Times. Britu prasība ir pieļaut nacionālajā labklājības politikā zināmu diskrimināciju pret viesstrādniekiem, kas pēc ES likumiem pašlaik ir aizliegts – vienlīdzīga pieeja dalībvalsts sociālās drošības sistēmai un tās pabalstiem ir ikvienam attiecīgajā valstī dzīvojošajam ES iedzīvotājam.
Visu rakstu Labklājības mašīna vairs nevelk lasiet 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.