Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.
Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:
Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?
Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...
Katrā ziņā neesmu šos procesus speciāli pētījusi un sapratusi, kas pie stūres ar to cilvēku īsti notiek – nezinu, vai te parādās kaut kāds apspiestais ego, vai arī par sevi liek manīt ļoti personiskas piedzīvotās traumas, vai iedarbojas kaut kādi kompensējoši mehānismi. Piemēram, ja tu esi lēnais divplāksnis dzīvē, tad vismaz pie auto stūres tu pēkšņi vari izpausties. Ir kaut kāda zona, kurā tu esi aktīvs un drošs. Taču es nezinu, vai tajā visā ir rodama kāda korelācija vai nav.
Bet ir daudz pieaugušu cilvēku, kuri joprojām nav sākuši braukt ar mašīnu savu baiļu, nedrošības dēļ. Un viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē – viņi var paņemt stūri savās rokās, viņi var pieņemt lēmumu, kur pagriezties, viņi labāk izjūt, paļaujas uz sevi, ir drošāki.
Sākt braukt ar mašīnu un iemācīties peldēt – tās ir divas ārējās aktivitātes, ko cilvēkiem iesaku. Sievietēm, kurām ir šķiršanās, vardarbības, pazemojuma pieredze, prasu – vai tu brauc ar mašīnu? Viņa atbild – nē, nekad, mani vienmēr vīrs ved, ko nu es... Es saku – neatkarīgi no tā, ko mēs tagad te runāsim un darīsim, piesakies autokursos! Sāc braukt! Tad atskan – jā, kāpēc, man jau pat mašīnas nav, ko tad es... Bet tomēr aiziet kursos, sāk braukt, nopērk mašīnu, un beigās ir pilnīgi cits cilvēks!
Tad jau sanāk, ka auto un braukšanu var ieteikt kā labu terapiju noteiktās situācijās?
Jā, kā daļu no terapijas. Tāpēc arī jauniešiem, kuriem ir tāds atdalīšanās no vecākiem posms, ir tik svarīgi, lai viņi iemācās vadīt automašīnu, un, lai vai kāds viņiem būtu tas braucamais, tādā veidā viņi iemācās ņemt stūri savās rokās – ne tikai tiešā nozīmē, bet arī metaforiski.
Ja jau mēs tā «pa vienkāršo» iedalām cilvēkus šoferos un tajos, kas nebrauc, sanāk, ka šoferi ir aktīvāki, neatkarīgāki drošāki par tiem otriem – tādi, par kuriem saka, ka viņiem ir mugurkauls?
Katrā ziņā autovadītāji ir kaut kas vairāk nekā cilvēki pavisam bez mugurkaula. Varbūt daudzi autobraucēji vīrieši, šo sarunu lasot, smaidīs par maniem vārdiem, bet, tā kā trīs ceturtdaļas jeb lielākā daļu manu klientu ir sievietes, tad sieviešu viedoklis man ir labāk pazīstams. Kad sievietēm, kurām ir grūti iepazīties, kurām neizdodas dibināt attiecības, es prasu – kā tu iedomājies, kādam vajadzētu būt tam vīrietim, ar ko tu vēlētos veidot attiecības –, viņas parasti atbild – viņam jābūt ar mašīnu, viņam ir jābrauc! Tad es domāju – bet kāpēc tev tas ir tik svarīgi?
Varbūt vienkārši stereotips?
Jā, viens ir tas, ka cilvēki atgremo šo domu kā stereotipu – ka tā vajag, tā pienākas. Bet, ja padomā dziļāk, tad tas jau ir kā raksturojums. Autovadītājs ir cilvēks, kas var vadīt savu dzīvi. Un, ja sieviete domā par ģimeni, bērniem, viņai ir svarīgi redzēt, ka vīrietis varēs tikt ar to galā.
Nākamais posms ir iemācīties vadīt auto pašai, lai neveidotu šīs atkarīgās attiecības – kad pie manis uz konsultāciju nāk pāri, kas nevar sadalīt mašīnu. Sievietei jāsaprot, ka arī viņa var vadīt mašīnu, ka viņai ir tādas pašas gan tiesības, gan pienākumi. Tā kā – automašīna ir vienkārši fantastisks simbols ļoti daudziem psihiskiem procesiem.
Bet kāpēc vispār tik izmisīgi tā mašīna ir jādala? Mūsdienās tomēr lielākajai daļai ir visas iespējas iegādāties katram savu!
Tieši tā! Reiz vienam slavenam cilvēkam – diemžēl neatminos, kuram – vaicāja par kopādzīvošanas recepti – kā viņiem ar dzīvesbiedri izdevies tik ilgus gadus kopā nodzīvot? Un tas cilvēks teica – mūsu kopdzīves laikā mēs nonācām pie ļoti svarīga atzinuma – ir jābūt divām mašīnām un divām vannasistabām. Tad var nodzīvot ilgi un laimīgi.
Vai mēs varētu autobraucējus iedalīt kaut kādos raksturīgākajos tipos, kategorijās? Vai arī katrs «gadījums» ir unikāls? It kā jau mums ir katram savs subjektīvais citu šoferu iedalījums – piemēram, psihopāts, lēnais, biezais, lauku opis u.tml... Bet varbūt ir kādi mums šoferiem nezināmi jūsu – psihoterapeita – kritēriji?
Pēc maniem novērojumiem, daļa autovadītāju ir tādi, kuriem ļoti patīk izrādīties. Viņiem mašīna ir aksesuārs. Šie cilvēki brauc citādi, uzvedas citādi, kad izkāpj no mašīnas, arī parkojas citādi, atstāj mašīnu neatļautās vietās. Tie ir gan vīrieši, gan sievietes, un šie cilvēki var būt ļoti augstprātīgi – nešaubīgi var redzēt, ka mašīna ir viņu ego pastiprinātājs. Viņiem nepietiek sava iekšējā spēka un pārliecības, un viņi izceļas braukšanā un kustībā. Viņi kaut kā citādāk uzsāk braukt, citādāk nobremzē. Es viņus uzreiz pamanu.
Un vēl viena kategorija, kuru es pamanu un ievēroju – pat nezinu, vai man viņi patīk vai nepatīk – tie ir cilvēki, kuriem ir vienalga. Viņi pie stūres ir izklaidīgi. Viņi parasti ēd, runā pa telefonu, mašīna ir netīra kā no iekšpuses, tā no ārpuses, arī mašīnas modelis bieži ir tāds, ko var nosaukt par «vienalga kāds», ka tik kust. Šie šoferīši satiksmē mēdz būt ļoti draudzīgi, bet es no viņiem baidos, jo viņi mēdz nerādīt pagriezienus, bez acīmredzama iemesla strauji un pēkšņi nobremzēt u.tml. Tas ir tāds izklaidīgais mākslinieka tips, bet viņi nav mākslinieki dzīvē, tikai ir izklaidīgi. Un, kad redzu šādu tipāžu un mašīnu, es no tās ieturu lielāku distanci un skatos, kas nu būs.
Visu interviju lasiet Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019!