«Jāatgriežas pie saknēm. Šeit muižas apkārtnē kādreiz bijuši plaši ābeļdārzi,» skaidrojot, kā radusies ideja ražot dabiskās sulas un citus augļu un dārzeņu produktus, reģionālajam laikrakstam Zemgales Ziņas stāstījis Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons.
Augļu koku dārzs muižas teritorijā bijis arī kolhoza laikos, no vecajām ābelēm tagad gan palikuši tikai daži vecie koki. Tomēr nevis āboli, bet plūškoka produkti kļuvuši par Blankenfeldes muižas īpašo izstrādājumu. Tikko kā ražošanā nonākuši divi pavisam jauni gardumi – saldais ābolu–kazeņu un plūškoka ogu ievārījums un gaļas ēdienu piedevām piemērotais plūškoka ogu čatnijs.
Muižas saimnieks lielījis plūškoka garšas īpašības un stāstījis, ka nesen tā sulā pagatavojis ļoti garšīgu gulašu. Kad būs nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas un dokumenti, tapšot arī vīns. Dokumentu kārtošana gan diezgan sarežģī uzņēmējam dzīvi, jo esot krietni ko nopūlēties, lai varētu savu produkciju ražot un tirgot atbilstoši likumdošanai. Pagaidām Blankenfeldes produktus iespējams iegādāties pāris vietās Rīgā un pašā muižā.
Muižā netiek algots cilvēks, kas nepārtraukti atrastos uz vietas un gādātu par produktu tirdzniecību, bet visbiežāk jau kāds ir sastopams, raksta Zemgales Ziņas. V. Jākobsons ir ļoti gandarīts par sadarbību ar Spīdolas ģimnāzijas audzēkņiem, jo vasarā viņi ir labi palīgi gan saimnieciskos darbos, gan ekskursiju vadīšanā. Īpaši vasarās interesentu, kas vēlas aplūkot muižu, ir diezgan daudz. «Man šķita, ka kaut ko vajag papildu pašai muižai. Tagad mums ir arī zvanu muzejs. Gribu sakārtot ražošanu tā, lai arī tur var cilvēkus vest ekskursijās,» stāstījis saimnieks. Plānā vēl ir rīkot kādus pasākumus, lai muižu un savu produkciju parādītu plašākam interesentu lokam.