#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.
Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.
Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.
Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.
Kā zināms, no šī gada janvāra Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem tiek piemērota 5% PVN likme. Kā uzskata eksperti, pagaidām vēl pāragri izvērtēt pirmos ieguvumus un izdarīt secinājumus, to varēšot darīt rudens pusē pēc tam, kad pie patērētājiem nonāks jaunā pašmāju raža. Agroresursu un ekonomikas institūta eksperti atgādina, ka augļiem un dārzeņiem cenas mainās pa dienām. Ja kādam piegādātājam beigusies raža, tad veikalnieks slēdz līgumu ar nākamo un attiecīgi var sekot cenu izmaiņas. Tā tas noticis ar gurķiem, kas janvārī, salīdzinājumā ar decembri, ir sadārdzinājušies. Tomēr vairumā gadījumu decembrī augļu un dārzeņu cenas pašmāju veikalos bijušas augstākas nekā janvārī, un tas nozīmē, ka tirgotāji ievērojuši noslēgto memorandu par cenu samazināšanu. Tiesa, viens no lielākajiem tirgotājiem nule kā aicinājis citus nozares dalībniekus rīkoties aktīvāk un cenas samazināt straujāk.
Cenu atšķirības starp Baltijas valstīm eksperti skaidro ar vairākiem iemesliem – klimata un resursu cenu atšķirībām, tirdzniecības efektivitāti, piegādātāju izvēli. Tomēr viens no būtiskiem iemesliem – atšķirīga konkurence mazumtirdzniecībā. Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā. To jau iepriekš pauda Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra vadītāja, profesore Ingūna Gulbe, piebilstot – ja Lietuvā cenu atšķirības dažādos veikalos ir nebūtiskas, tad Latvijā šī starpība ir pat desmitos centu. Iespējams, tur konkurence ir lielāka un tirgotāji strādā efektīvāk, taču būtu gan nepieciešams atsevišķs pētījums, lai izprastu šo situāciju. Kā zināms, Baltijā gatavojas ienākt starptautiskais veikalu tīkls LIDL, kas, visticamāk, ietekmēs gan konkurenci, gan cenas. Tirgus eksperti, izvērtējot situāciju Lietuvā, noskaidrojuši, ka cenas ir līdzīgas un LIDL veikalos nav vērojamas ievērojami zemākas cenas nekā citos veikalos. Eksperti spriež, ka šobrīd saistībā ar LIDL ienākšanu ir sacelta nepamatota ažiotāža. Labā ziņa gan ir tā, ka vietējiem ražotājiem būtu vēl viens produkcijas pircējs. Ieguvēji varētu būt arī pircēji, jo LIDL veikalos ir citu ražotāju lētāki produkti, kas liktu arī konkurējošajiem tirgotājiem domāt par savas darbības efektivizēšanu. Un, iespējams, tad dārgie ķiploki kļūtu kā tāla pagātnes palieka.
