Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Visi pasažieri, kas ceļo ar Tallink un Silja Line uz Stokholmu no Helsinkiem, Turku un Tallinas turpmāk izmantos jauno Vertahamnenas termināla ēku, kas tiks atvērta rītdien, 21. jūlijā, informē AS Tallink Grupp.

Celtniecības darbi ostas teritorijā turpināsies, tomēr jaunā termināla atvēršana ievērojami uzlabos ceļotāju komfortu, samazinot tuneļa attālumu starp prāmjiem un terminālu.

Jaunā Vertahamnena termināla īpašnieks ir Stokholmas Osta (Stockholms Hamnar). Jaunais termināls nākotnē apkalpos arī citu kuģu operatoru prāmjus.

Termināls būs atvērts katru dienu no plkst. 5:45 līdz plkst. 19:30, saskaņā ar prāmju kursēšanas grafikiem. Termināls apkalpos pasažierus, kas maršrutā Stokholma-Helsinki ceļo ar prāmjiem M/S Silja Symphony un M/S Silja Serenade un maršrutā Stokholma-Turku ceļo ar prāmjiem M/S Baltic Princess un M/S Galaxy, kā arī pasažierus, kas ceļo ar prāmjiem M/S Romantika un M/S Victoria I maršrutā Tallina-Stokholma. Prāmis M/S Isabelle, kas ceļo maršrutā Rīga-Stokholma, šobrīd piestātnes vietu nemainīs – prāmis piestāj un pasažieri tiek apkalpoti Frihamnsterminalen, kur M/S Isabelle piestāj arī pašlaik.

Lai arī turpmāk nodrošinātu vienkāršu ceļošanu uz Kanādu, Kanādas valdība aicina Latvijas pilsoņus, kas šajā pavasarī vai vasarā plāno lidot uz Kanādu, pirms lidojuma rezervēšanas pieteikties Elektroniskajai ceļošanas atļaujai (Electronic Travel Authorization- eTA). Tā dod iespēju Kanādas valdībai pārbaudīt ceļotāju atbilstību, pirms tie dodas ceļā, kā arī atvieglo ceļotāju ierašanos Kanādā.

No 2016. gada 15.marta to valstu pilsoņiem, kuriem parasti nav nepieciešama vīza ieceļošanai Kanādā, lai ielidotu Kanādā vai ceļotu caur Kanādu tranzītā, būs jānokārto elektroniskā ceļošanas atļauja - eTA. Šī prasība attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem.

Tomēr līdz 2016. gada septembra beigām Kanāda izrādīs sapratni un iecietību pret ceļotājiem, kuri nebūs informēti par eTA nepieciešamību, un tiem netiks liegta iekāpšana lidmašīnā.

Pieteikšanās eTA ir vienkārša, lēta (7 Kanādas dolāri), process notiek tiešsaistē vietnē canada.ca/eTA un aizņem tikai dažas minūtes, uzsver Kanādas vēstniecība. Atļauja ir derīga piecus gadus, izņemot, ja pases derīguma termiņš ir īsāks.

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Kā veicināt mazo uzņēmēju atbalstu? Viens no iepējamajiem risinājumiem ir lielveikalu slēgšana vai to darbības ierobežošana svētdienā. Daudzās valstīs šāda sistēma ir veiksmīgi ieviesta, pircēji tai pielāgojušies, savukārt mazie pārtikas veikali atviegloti uzelpo, jo šī ir diena, kad klienti vairāk dodas pie viņiem. Vai uz zemnieku saimniecībām, kur iespējams iegādāties svaigus pārtikas produktus bez lielveikalu desmit reizes lielākiem cenu uzcenojumiem.

Protams, tādejādi tiek veicināta arī sabiedrības došanās ārpus telpām, nevis klīšana pa tirdzniecības centriem ar mērķi apmeklēt kādu lielveikalu un vienlaikus laiski pavadīt brīvdienu.

Nebija gan ilgi jāgaida, kad uz manu redzējumu par lielveikalu slēgšanu svētdienās reaģēja tirdzniecības centra ”Domina Shopping” direktore Dina Bunce, acīmredzami aizstāvot un iestājoties par sava lielākā enkurnomnieka “Maxima” interesēm. D. Bunces uztraukums ir saprotams, argumenti sadzirdēti, bet mēģināšu tiem pretargumentēt.

Lielveikalu slēgšana svētdienās radītu jaunas problēmas 

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja...

Populārākās iepirkšanās dienas ir sestdienas

Saskaņā ar “Domina Shopping” datiem, pircēju iecienītākās iepirkšanās dienas ir sestdienas. D. Bunce raksta: “Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk – 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās – 15%.”

Līdz ar to, ja valdībā biedrības “Zemnieku saeima” priekšlikums tiks sadzirdēts un lielveikali svētdienās būs slēgti, tad tirdzniecības centriem un lielveikaliem atliek vien būt nedaudz radošākiem un jaudīgākiem ar savām mārketinga metodēm, aicinot cilvēkus jau laicīgi iepirkties – sestdienās vai darba dienās.

Deviņas tonnas pētersīļu saknes pret simtiem tonnu ārzemju dārzeņu

D. Bunce ar lepnumu stāsta, ka šogad “Maxima” savas tradicionālās rudens ražas kampaņas ietvaros tikai no “Latvijas Mazpulkiem” vien iegādājās un pircējiem visā Latvijā piedāvāja deviņas tonnas pastinaka jeb pētersīļa saknes.

Diemžēl tikai nezinātājam iespējams acis aizmālēt ar deviņām tonnām vietējo dārzeņu, nepieminot simtiem tonnu no ārzemēm ievesto dārzeņu, kas tiek pārdoti par zemāku cenu nekā vietējā produkcija. Piemēram, vēl vasarā informējām, ka audzētāju noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu apjoms, jo lielveikalu ķēdes saviem pircējiem labprātāk piedāvā importa produkciju. Šī gada pirmajā pusē pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājās par aptuveni 30%.

Vai par situācijām, kad ievestā produkcija tiek uzdota par vietējo. Vēl pavasarī atsevišķos lielveikalos varējām novērot, ka tika pārdoti it kā Latvijā audzēti āboli, tai pat laikā audzētāji neizpratnē raustīja plecus, jo noliktavās āboli sen jau bija beigušies. Vienu brīdi tika tirgoti it kā Latvijā audzēti gurķi, par kuriem bija pamatotas aizdomas, ka tie ievesti no Krievijas.

Protams, varam atgādināt arī par situāciju medus nozarē Latvijā, kurai uzmanību vērsām gan mēs, gan Latvijas Biškopības biedrība (LBB), paužot bažas par viltota medus izplatību tirgū, kā arī par lēta medus importa pieaugumu no trešajām valstīm, īpaši no Ķīnas un Ukrainas. Šie faktori kropļo tirgu, jo lētā importa medus cena bieži ir zemāka par vietējo ražotāju pašizmaksu, radot nevienlīdzīgu konkurenci.

Vai nakts tirgus ir “labā prakse”?

D. Bunce kā labo praksi savā “domrakstā” min nakts tirgu, kur zemniekiem iespējams pārdot savu preci, vienlaikus piesaucot tik skaļas frāzes kā “veiksmīga ekonomika”. Tāpēc nāksies vien ieteikt kādreiz nakts tirgu reāli apmeklēt un ieraudzīt, ka pārsvarā šeit produkciju pārdod veikli darboņi un pārpircēji, ignorējot tādu jēdzienu kā “legāla tirdzniecība”. Te viss notiek “skaidrītē”, un valsts kasē no nakts tirgus darījumiem nodokļu veidā nonāk maz. Vienlaikus jāatzīst, ja tieši lielveikali būtu daudz ieinteresētāki un pretimnākošāki iepirkt un saviem pircējiem pārdot vietējo produkciju ar saprātīgu nevis desmitiem reižu lielāku uzcenojumu, daudzi no “ēnas pārietu uz gaismu”.

Jā, un par to ķirbju čempionātu… Piekrītu, ka laba mārketinga aktivitāte, bet apšaubu, ka ar tās palīdzību pircēji tiek aicināti iegādāties tieši vietējo produkciju.

Diemžēl, ja Latvijas zemnieks asociējas tikai ar lavandu laukiem un dārzeņu piegādēm, rokdarbniekiem un amatniekiem, pamācošā tonī Latvijas lielākās lauku saimniecības aicinot “sadūšoties, būt radošākiem un radīt iniciatīvas, kas veicinātu sadarbību starp tirgus dalībniekiem”, mans ieteikums ir populistisku saukļu un muļķību vietā (jau iepriekš atvainojos par tiešumu) sēsties auto un doties pie īstajiem lauku saimniekiem, lai iepazītu viņu ikdienu, saražotā apjomus, izaicinājumus un iespējas. Iespējams, tad skatījums uz Latvijas lauksaimniecības nozari kļūs redzīgāks un kompetentāks.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

«Viss notiek, un iekšēji jūtu, ka uz labo pusi,» saka Durbes novada konservu ceha SIA Ābolīt’s vadītāja Millija Anziķe. Uzņēmumam izveidota jauna preču zīme, kura tapusi, iedvesmojoties no jūgendstila, un, kā skaidro ceha īpašniece, tā simbolizē seno laiku tradīcijas un kvalitāti, iegūts jauns sertifikāts un top jaunā produkcija, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd ir ābolu laiks, no tiem tiek spiesta sula un gatavoti biezeņi. «Telefons ir karsts. Jūtu, ka ar cenu cilvēki ir apmierināti. Vienu centu pacēlām uz augšu, lai neviens man nebrauc garām. Es nevaru zemnieku gremdēt. Mums ir jāsadzīvo, jo es gribu, lai viņiem arī ir labi,» stāsta M. Anziķe. Āboli tiek ņemti no visiem. Galvenais – lai tie nebūtu puvuši, tad par vienu kilogramu nodoto ābolu var saņemt sešus centus.

Šogad slikta bijusi gurķu raža. «Man katru gadu ir bijis tā, ka ražoju ar pilnu klapi, ir bijušas pat divas maiņas un tad, kad beidzas gurķi, tad sākas āboli. Šogad ir tā, ka es esmu gatava āboliem un, ja nāk gurķi, tad es ņemu un neatsaku. Kaut vai kriksītis. Es nevaru vairs izvēlēties un neatsaku nevienam gurķītim, viņu ir tik maz šogad.» Toties uzņēmums noslēdzis nozīmīgu līgumu un cer, ka klients būs tāds, kurš produkciju ņems vairumā. Pirmās 1500 burkas ar jaunieviesto produkciju – gurķi ar ziedkāpostiem – jau aizceļojušas.

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Lielbritānijas galvaspilsētas iedzīvotājus trešdien sagaida ceļošanas haoss, ņemot vērā Londonas metro darbinieku plānoto 24 stundu streiku, kas varētu kļūt pat vērienīgāko pēdējo vairāku gadu laikā.

Gandrīz 20 000 metro darbinieku, kuri pārstāv četras dažādas arodbiedrības, trešdien pārtrauks darbu, lai pieprasītu algu paaugstināšanu un protestētu pret plānu no septembra metro darbību nodrošināt arī nedēļas nogaļu naktīs.

Londonas transporta sistēmas operators Transport for London norāda, ka šis streiks varētu izraisīt ceļošanas haosu vairākiem miljoniem cilvēku un apturēs metro darbību no plkst.17.30 (plkst.20.30 pēc Latvijas laika), bet ceturtdien metro darbība netiks nodrošināta pilnībā.

Tikmēr vienlaicīgi 48 stundu streiku rīkot paredzējuši Lielbritānijas dzelzceļa kompānijas First Great Western darbinieki, ietekmējot maršrutus starp Londonu un Velsu.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Ceļošana ir viens no labākajiem atpūtas veidiem, kas sniedz iespēju izrauties no ierastās vides. Tomēr nenoliedzami šī atpūta prasa ne mazums izdevumu.

Tieši tāpēc 75% aptaujāto ceļotāju atzīst, ka naudu tēriņiem ceļojuma laikā atliek jau pirms brauciena, kamēr katrs ceturtais aptaujātais ceļojuma izdevumus sedz no attiecīgā mēneša ienākumiem, liecina DNB bankas aptauja.

Kā atklāj aptaujā apkopotā informācija, visbiežāk cilvēki dodas ceļojumos, kas ilgst līdz septiņām dienām (63,4%), kamēr aptuveni katrs trešais (34,1%) aptaujātais parasti ceļo vienu līdz divas nedēļas. Tikai neliela daļa – 2,9% aptaujāto paraduši doties arī garākos ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Ņemot vērā izmaksas (nakšņošana, transports, ēšana, u.c.), kas sedzamas ceļojuma laikā, likumsakarīgi, ka cilvēku iespējas paildzināt savus ceļojumus pieaug līdz ar augošiem ienākumiem. Ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, visbiežāk dodas respondenti ar augstiem ienākumiem (no 1501€ mēnesī) - 7,7%, kas ir divas reizes vairāk nekā šo atbildi sniegušo aptaujāto ar ienākumiem 401-600 eiro mēnesī (3,5%).

Ja spēkā stāsies valdības plānotā akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam un dīzeļdegvielai, ar 2020.gada 1.janvāri būtiski cietīs vietējais degvielas tirgus, tādējādi veicinot kaimiņvalstu degvielas tirdzniecības augšupeju un budžeta ienākumus, prognozē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA).

«Līdz ar 2020. gada 1. janvāri nodokļu politikas dēļ degvielas cenu starpība ar Lietuvu vien pieaugs līdz 10 centiem litrā. Jau pašlaik Latvijas degvielas tirdzniecības nozare zaudē konkurētspējā ar Lietuvu. Lietuvā vēsturiski un pašlaik akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem vienmēr ir bijušas zemākas nekā Latvijā, no 2020. gada 1. janvāra starpība ievērojami pieaugs,» pauž LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem politika būtiski ietekmē Latvijas degvielas tirdzniecības realizācijas apjomus, jo samazināsies konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, it īpaši ar Lietuvu.

Kopš akcīzes nodokļa palielināšanas naftas produktiem 2018. gada 1. janvārī ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps. 2017. gadā kopējais autodegvielu realizācijas apjoms pieauga par 5,17%, taču 2018. gadā tikai par 1,19%.

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka mums gāzes piegādes no ziemeļiem un rietumiem daļēji nāk zem jūras. Tāpat jādomā par komunikāciju kabeļiem. "Bez komunikācijām, protams, ir ļoti grūti operēt," viņš uzsvēra.

Saspīlētos apstākļos Krievija varētu mēģināt to izmantot, viņš pauda, spriežot, ka, iespējams, notikušais kabeļu bojājums ir mēģinājums redzēt, cik efektīvas tādas rīcības varētu būt un kas tiks darīts pretī.

Kažociņš arī vērtēja, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO, tajā skaitā Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. "Viņi nevar pat ieņemt Donbasu. Tagad sākt plašāku karu pret NATO nav reāli," viņš pauda.

Runājot par hibrīdkaru, Kažociņš norādīja, ka Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādi veidi, kā stiprināt noturību, un pie tā valdība strādājot.

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā galaprodukta apjomi ir niecīgi. Faktiski Latvijas piens viennozīmīgi ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu. Ministru prezidents Dombrovskis lielījās ar straujo IKP izaugsmi. Te redzam, kā tā izaugsme veidojas: zemnieks Jānis pārdod pienu kooperatīvam, to ieskaita IKP; kooperatīvs pārdod to pašu tonnu Latvijas pienam, atkal to pierēķina IKP; tad Latvijas piens to pašu pārdod uz Lietuvu, ko atkal pierēķina IKP. Un, lūdzu, mums ir straujākā izaugsme, visi laimīgi, bet patiesībā nekā. Jo papīrs pacieš visu, otrdien intervijā laikrakstam Diena saka nozares eksperts Jāzeps Šņepsts.

Fragments no intervijas

Jau sākotnēji saucāt Latvijas piena izveidi par afēru.

Tas viss pasākums no paša sākuma ir afēra afēras galā. Lai «uzfrišinātu» ciparus, Latvijas piena bilancē ir ielikts zīmols Trikāta divu miljonu vērtībā, bet maksātnespējīga uzņēmuma zīmols patiesībā ir nulles vērts. Tā ir kārtējā afēra, par ko nezin kāpēc neviens nerunā. Sākotnēji zīmolu Trikāta par 500 tūkstošiem nopirka pats kooperatīvs, pēc tam to ieskapēja Latvijas pienam, kur pa ceļam cena uzauga uz diviem miljoniem.

Politiķi šo projektu atbalstīja, neviens tagad atbildību neuzņemas.

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).