Lai arī Latvija vēl vismaz tuvākos 5 gadus paliks līdere Baltijā bezdarba un valsts parāda ziņā, 2012. gadā tās ekonomikas izaugsme jau varētu pat nedaudz apsteigt Igauniju un Lietuvu, sasniedzot 5% no IKP.

To Baltijas infrastruktūras un enerģijas investīciju un finanšu forumā teica Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Centrālās un Austrumeiropas pārstāvniecības vadītājs Marks Allens (Mark Allen). Kamēr pārējā pasaule no finanšu krīzes pamazām sāk jau atkopties un lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomikas izaugsme sagaidāma jau šī gada 3. ceturksnī, Baltijā par ekonomikas izaugsmi varētu sākt runāt tikai 2011. gadā.

Gan Igaunijā, gan Latvijā šo izaugsmi balstīs eksports. Latvijas gadījumā īpaša nozīme būs Krievijas tirgum, kam SVF prognozē strauju ekonomikas atkopšanos jau šogad. Lietuvā ekonomikas pieaugumu 2011. gadā veicinās arī augošs privātais patēriņš, kamēr Latvijā šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas pat 2012. gadā, kad Latvijā varētu sākt atgriezties investīcijas. Negatīvas sekas uz Latvijas ekonomiku tuvākajos 3 gados vēl arvien izrādīs nemotivēti vairāk nekā 2 reizes pieaugušās darba algas 2007. un 2008. gadā.

Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC trešdien pirmo reizi publiskojusi savu slavenāko darbinieku gada algas, atklājot, ka televīzijas un radio raidījumu vadītājs Kriss Evanss saņem 2,2 miljonus mārciņu (2,5 miljoni eiro) gadā.

Otrajā vietā ierindojies futbola raidījumu vadītājs un bijušais Anglijas futbola izlases kapteinis Gerijs Linekers, kurš saņem vairāk nekā 1,75 miljonus mārciņu (1,97 miljoni eiro), savā ikgadējā atskaitē pavēstīja publiski finansētā raidorganizācija.

Atskaitē norādīts, ka BBC pēdējā finanšu gadā ik nedēļu sasniedza 372 miljonus cilvēku visā pasaulē, un tai izdevies samazināt izdevumus par 700 miljoniem mārciņu (788 miljoni eiro).

Vairāk nekā 96 raidorganizācijas slavenības gadā nopelnījušas vairāk nekā 150 000 mārciņu (169 000 eiro). BBC arī aizstāvēja lielāko algu izmaksāšanu, norādot, ka skatītāji BBC vēlas redzēt «lielākās zvaigznes».

«No 43 000 ar BBC noslēgtajiem talantu līgumiem mazāk nekā ceturtajai daļai procenta tika samaksāti vairāk nekā 150 000 mārciņu,» uzsvēra BBC ģenerāldirektors Tonijs Hols.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

BBC savu starptautisko ziņu vietni ir padarījis pieejamu caur Tor, cenšoties novērst cenzūras mēģinājumus, ziņo medijs.

Tor tīkls izstrādāts, lai lietotāji varētu izmantot internetu anonīmi tā, lai to darbības un atrašanās vietu nevar noskaidrot, un tiek dēvēts arī par tumšo tīmekli.

Pārlūkprogramma var noslēpt to, kas to izmanto un kādiem datiem tiek piekļūts, kas var palīdzēt cilvēkiem izvairīties no valdības uzraudzības un cenzūras.

BBC informē, ka starp valstīm, kas mēģinājušas bloķēt piekļuvi BBC News saturam, ir Ķīna, Irāna un Vjetnama. Tā vietā, lai apmeklētu bbc.co.uk/news vai bbc.com/news, Tor lietotāji var apmeklēt jauno tīmekļa adresi bbcnewsv2vjtpsuy.onion. Parastā tīmekļa pārlūkā tā nedarbojas.

BBC News vietnes tumšā tīmekļa kopija būs starptautiskais izdevums. Tajā iekļaus, piemēram, BBC Persian, BBC Arabic un BBC Russian.

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Lielbritānijas valsts medija "BBC" nodaļa, kas atbildīga par ziņām, "BBC News", modernizācijas plāna ietvaros, likvidē 450 darba vietas. Plāns paredz resursu pārvirzīšanu no televīzijas satura ražošanas uz digitālajiem pakalpojumiem, vēsta "CNN".

Par to darbiniekiem paziņots sanāksmē trešdien.

"Mums ir jāsagatavo "BBC News" nākamajai desmitgadei tā, lai ietaupītu ievērojamas naudas summas," pavēstījusi "BBC News" pārstāve Frena Unsvorta. "Mēs pārāk daudz līdzekļu tērējam tradicionālajai apraidei un nepietiekami - digitālajai videi," viņa skaidro.

Jau pagājušā gada beigās tika ziņots par 50 "BBC" darbinieku atlaišanu, kas nozīmē, ka "BBC" plāno atlaist kopumā 500 no 6000 ziņu darbinieku.

Lielākā daļa "BBC" finansējuma tiek iegūta no 154,50 Lielbritānijas sterliņu mārciņas lielā gada nodokļa, ko maksā visi briti, kuri skatās vai straumē TV tiešraidi.

F. Unsvorta atzinusi, ka uz "BBC" tiek izdarīts spiediens ietaupīt, līdz ar to ir jāatrod jauni veidi, kā sasniegt auditoriju.

Ķīnas rūpnīcās, kurās tiek ražoti ASV tehnoloģiju giganta Apple produkti, attieksme pret strādniekiem ir slikta un viņiem jāstrādā 12 stundu maiņās, kuru laikā viņi iemieg noguruma dēļ, konstatēts Lielbritānijas raidsabiedrības BBC veiktā pētījumā.

BBC reportieri, kas iestājās darbā Taivānas firmas Pegatron Ķīnas rūpnīcās, uzzināja, ka tajās nodarbinātie bieži strādā vairāk nekā 60 stundas nedēļā un ka tiek pārkāpti standarti attiecībā uz identifikācijas kartēm, kopmītnēm, darba sanāksmēm un nepilngadīgiem strādājošiem.

BBC ziņoja, ka Apple dotie solījumi aizsargāt strādājošos pēc 2010.gada pašnāvību viļņa Taivānas elektronikas ražotājfirmas Foxconn Ķīnas uzņēmumos «ierasti tiek pārkāpti». Foxconn ir pasaulē lielākā elektronikas preču līgumražotāja, kas izgatavo tādas preces kā viedtālruņus iPhone, Dell datorus un Nokia telefonus.

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Cīņā ar krīzi pasaules lielākās ekonomikas ir iztērējušas 10 tūkstošus ASV dolāru par katru personu, secinājis BBC. Medijs akcentē - rādītāji liecina, ka visi šo valstu iedzīvotāji (aptuveni viens miljards) kādu laiku vēl maksās par Lehman Brothers «sabrukumu».

Jauni BBC aprēķini, kas balstīti uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem, kas sniegti G20 finanšu ministriem, liecina - pasaules lielākās valstis, cīnoties ar krīzi, iztērējušas kopumā 10 triljonus ASV dolāru.

Tas līdzinās 50 tūkstošiem ASV dolāru uz vienu personu Lielbritānijā un 10 tūkstošiem ASV dolāru uz personu ASV.

Protams, lielākā daļa no šīs glābšanas naudas bijusi garantiju veidā banku sistēmai, un līdz ar šīs sistēmas izkļūšanu no krīzes valdības atgūs lielāko daļu no šīs naudas, bet ne visu.

BBC norāda, ka ir vairāki citi veidi, kā noteikt krīzes, kas noveda pie pasaules ieslīgšanas recesijā pirmo reizi 60 gadu laikā, smagumu.

Ukrainas prezidentam atceļot līguma parakstīšanu ar Eiropas Sabvienību, protesti galvaspilsētā Kijevā naktī no otrdienas uz trešdienu turpinājušies. Tikmēr medijs BBC viesojās pilsētās Ukrainas rietumos un austrumos, novērojot atšķirības iedzīvotāju attieksmē pret valsts saišu stiprināšanu ar Eiropas Savienību (ES).

«Ierodoties Doņetskā, rodas sajūta, ka esmu ieradies Krievijas pilsētā,» tā savas sajūtas apraksta Stīvs Rozenbergs, BBC žurnālists. Viņš norāda, ka Doņetskā, kas atrodas Ukrainas austrumos, netālu no Krievijas robežas, veikalu izkārtnes ir krievu valodā, tāpat pilsētas laukumā atrodama Vladimira Ļeņina statuja.

Ukrainas austrumi ir valsts industriālā daļa, un tai ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju. Vietējā ledusskapju ražotnē Doņetskā vien neliela daļa saražoto preču tiek pārdota Eiropā. Tādējādi šī ražotne, līdzīgi kā citas reģionā, ir lielā mērā atkarīga no Krievijas tirgus, raksta BBC.

Tas izskaidro arī aptaujāto cilvēku vēso attieksmi pret paredzēto saišu stiprināšanu ar Eiropu. Minētajā ražotnē valda satraukums, vai vienošanās ar Briseli neradīs tirdzniecības barjeras ar austrumu kaimiņu. Ražotnē aprēķinājuši, ka pēc līguma ar ES parakstīšanu, tajā saražotie ledusskapji Krievijā kļūtu par 35% dārgāki, un paredzams, ka laika gaitā tie tiktu «izspiesti» no tirgus.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Britu raidorganizācija BBC otrdien paziņoja, ka no auto raidījuma Top Gear (Gāzi grīdā!) uz laiku atstādināts vadītājs Džeremijs Klārksons, jo saķildojies ar producentu.

54 gadus vecais Klārksons palīdzēja raidījumam sasniegt lielu popularitāti. To nedēļā noskatās apmēram 350 miljoni cilvēku 170 valstīs.

Taču tagad Klārksons saņēmis pēdējo brīdinājumu pēc vairākiem skandāliem, tostarp par sūdzībām, ka viņš esot lietojis rasistiskus izteikumus. «Pēc skandāla ar BBC producentu Džeremijs Klārksons ticis uz laiku atstādināts, kamēr notiek izmeklēšana,» paziņoja raidorganizācija. «Neviens cits nav ticis izslēgts.»

Žurnāls Radio Times ziņo, ka Klārksons esot mēģinājis iesist producentam. Tas noticis pagājušonedēļ, bet BBC sūdzību saņēma tikai pirmdien.

Kad atklātībā nonāca ziņas par Klārksona atstādināšanu, fani ierosināja petīciju, lai panāktu viņa atjaunošanu Top Gear vadītāja amatā. «Mēs pieprasām, lai BBC atjaunotu Džeremiju Klārksonu darbā. Brīvību skandāliem!» raksta fani. Pagaidām petīciju vietnē change.org parakstījuši vairāk nekā 122 000 cilvēku.

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Centrālajā un Austrumeiropā, līdzīgi uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē, labāku nākotni 2018. gadā prognozē globālajai ekonomikai nekā pašu uzņēmumu izaugsmei šajā gadā, kā arī uzsver bažas par prasmju pieejamību, liecina ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas PwC’s CEO Survey rezultāti.

PwC 21. ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka CAE reģionā ir otrais zemākais uzņēmumu vadītāju īpatsvars, kas prognozē globālās izaugsmes uzlabošanos, – 45% (salīdzinājumā ar 57% pasaulē). Tikai 40% uzņēmumu vadītāju ir «ļoti pārliecināti» par sava uzņēmuma izredzēm tuvākajos 12 mēnešos palielināt apgrozījumu. Šī 5 procentpunktu starpība ir viszemākā no reģioniem salīdzinājumā ar 15 procentpunktiem pasaulē, kas nozīmē reālistiskāku skatījumu vairāk nekā citos reģionos.

CAE uzņēmumu vadītāji norāda uz augošo satraukumu par riskiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par terorismu, klimata pārmaiņām, kiberuzbrukumiem un populismu. Kā biznesa izaicinājumus CAE uzņēmumu vadītāji min spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus ar digitālajam laikmetam vajadzīgajām zināšanām un pieredzi, ņemot vērā mainīgās darbinieku prasības un darbaspēka demogrāfijas tendences.

Uzņēmumos Centrālajā un Austrumeiropā arvien problemātiskāk ir nolīgt un noturēt kvalificētu darbaspēku, tādējādi 2015. gadā, visticamāk, ir gaidāms atalgojuma pieaugums, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā tika aptaujāti uzņēmumu vadītāji no astoņām valstīm - Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas, no kuriem 69% plāno 2015. gadā paaugstināt darbinieku algas, turklāt 50% vadītāji paredz, ka algas pieaugs par līdz pat 5%. Kā norādīja 37% respondentu, vidējais algu pieaugums būs no 2% līdz 4,9%. 41% aptaujāto uzskata, ka galvenie iemesli algu pieaugumam ir kvalificēta darbaspēka trūkums un darbinieku prasības, pēc 28% domām, tas ir pamatojams ar produktivitātes pieaugumu, bet 25% vadītāji min uzņēmumu finanšu stāvokļa uzlabošanos. 50% respondentu neplāno veikt ievērojamas izmaiņas darbinieku sastāvā, savukārt 17% paredz, ka darbinieku skaits palielināsies par vismaz 5% līdz 10%.

Kompānija AvtoVAZ jau otro reizi pusgada laikā vērsies pēc finansiālas palīdzības pie Krievijas valdības. Kompānija lūdz, lai valsts piešķir garantijas 30 miljardu rubļu (468 milj. LVL) vērtībā aizdevuma iegūšanai, ziņo Vedomosti.

AvtoVAZ norāda, ka saņemto summu tā jau ir paguvusi iztērēt, samaksājot daļu parādsaistības, norēķinoties ar piegādātājiem un izmaksājot darbiniekiem algas. Laikraksts norāda, ka kompānijas parādsaistības šobrīd sasniegušas 37 miljardus rubļu (577 milj. LVL), no kuriem 14 miljardi rubļu kompānijai šā gada septembrī jāatmaksā bankai Sberbank.

Atsaucoties uz kompānijai tuvu esošu informācijas avotu, Vedomosti raksta, ka AvtoVAZ valsts garantijas nepieciešamas parādsaistību restrukturizēšanai un aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšana. Taču bankas šādus pasākumus gatavas īstenot tikai gadījumā, ja tiek piešķirtas valsts garantijas.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju tagad pieder vairāk bagātību nekā visiem pārējiem kopā, pirmdien paziņoja humānās palīdzības organizācija Oxfam dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices pilsētā Davosā.

«Nevaldāmā nevienlīdzība ir radījusi pasauli, kurā 62 cilvēkiem pieder tikpat daudz kā pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei,» savukārt pirms pieciem gadiem šāda bagātība piederēja 388 cilvēkiem, konstatēts Oxfam ziņojumā, kas publicēts pirms pasaules finansiālās un politiskās elites pārstāvju ikgadējā saieta Davosā.

Ziņojumā Ekonomika vienam procentam (An Economy for the 1%) arī atzīts, ka globālā nevienlīdzība nesamērīgi ietekmē sievietes.

«Viena no citām galvenajām tendencēm augošajā nevienlīdzībā, kuras noteiktas Oxfam International ziņojumā, ir tā, ka arvien mazāka nacionālā ienākuma daļa nonāk pie strādniekiem gandrīz visās attīstītajās valstīs un vairākumā jaunattīstības valstu ... Vairākums maz apmaksāto strādnieku pasaulē ir sievietes,» vēstīja Oxfam.

Britu raidsabiedrība BBC nolēmusi likvidēt 1000 darba vietu, ņemto vērā ienākumu straujo kritumu laikā, kad aizvien mazāk cilvēku skatās televizoru, teikts ceturtdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

BBC izpilddirektors Tonijs Hols norāda, ka salīdzinājumā ar 2011.gadā izteiktajiem apgalvojumiem šobrīd ir par vairāk nekā vienu miljonu mazāk to cilvēku, kuri apgalvo, ka viņiem nepieder televizors.

Ņemot vērā aizvien mazāku skatītāju skaitu, uzņēmumam radies budžeta deficīts 150 miljonu sterliņu mārciņu (211,7 miljonu eiro) apmērā.

Kompānija pavēstīja, ka plānotā darba vietu likvidēšana, kas galvenokārt skars pārvaldi un atbalsta pakalpojumus, nodrošinās ietaupījumus aptuveni 50 miljonu mārciņu apmērā, kas nozīmē, ka varētu tikt paredzēti papildu strādājošo skaita samazinājumi.

Tādas sabiedriskās raidorganizācijas kā BBC ievērojami paļaujas uz gada licenču nodevām, ko valstī maksā mājsaimniecības. Tāpat kā citas raidsabiedrības arī BBC saskārusies ar sīvu konkurenci, ko rada internets un citi jaunie mediji.

Eirozonas dalībvalstis un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir vienojušies par 110 miljardu eiro trīs gadu glābšanas paketi, lai palīdzētu Grieķijas ekonomikai, ziņo BBC.

Apmaiņā pret aizdevumiem Grieķija īstenos apjomīgus taupības pasākumus, kuri, kā sacījis premjerministrs Georgs Papandreu, prasīs «lielus upurus».

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans aicinājis nekavējoties izbeigt valsti pārņēmušos protestus, uzsverot, ka tie balansē uz likumpārkāpšanas robežas. Tikmēr demonstrācijas Turcijā turpinājušās arī piektdien.

Premjerministrs agrā piektdienas rītā atgriezās no savas vizītes Ziemeļāfrikā. Lidostā viņu sagaidīja aptuveni desmit tūkstoši atbalstītāju, kurus Turcijas premjers uzrunāja. «Mēs nekad neesam iestājušies par saspīlējuma radīšanu un sabiedrības šķelšanu, tomēr tajā pašā laikā mēs nevaram priecāties par vardarbību,» sacīja T. Erdogans.

Daļa viņu atbalstītāju izsauca saukļus, aicinot doties nojaukt protestētāju telšu pilsētiņu, kas izveidojusies Taksima laukumā. Tomēr Turcijas premjers tos aicināja mierīgi doties mājās. «Mums jāpaliek mierīgiem, pieaugušiem un jāievēro veselais saprāts. No šejienes mēs visi dosimies mājup,» sacīja premjers.