«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Čehijā populārais biznesa medijs seznamzpravy.cz šonedēļ vēsta par trillera cienīgajiem notikumiem Rīgā, kad Latvijas policija aizturējusi čehu firmas Black Duck Invest pārstāvjus, kuri mēģinājusi pārņemt savās rokās vienu no vispazīstamākajām Latvijas uzņēmumiem Olainfarm.

Portāls seznamzpravy.cz vēsta, ka čehi Latvijā atkal ir skandāla galvenās personas. Pēc 2018. gada korupcijas lietas, kas bija saistīta ar Plzeņas uzņēmuma Škoda Transportation piegādēm, čehu uzņēmēji ir atkal nokļuvuši Latvijas policijas redzeslokā. Šoreiz runa ir par farmācijas uzņēmuma Olainfarm pārņemšanu, kura akcijas tirgo Nasdaq Nordic biržā, un tirgus kapitalizācija ir nepilni trīs miljardi CZK, un tas ir Latvijas lielāko uzņēmumu vidū.

Medijs norāda, ka Čehijas sabiedrība Black Duck Invest ir izmantojusi strīdus starp Olainfarm mantiniekiem un mēģinājusi atpirkt 42,56% akciju paketi, ko pārvadīja sabiedrība Olainfarm. Kā uzskata Latvijas masu informācijas līdzekļi, aiz firmas Black Duck Invest stāv Čehijas miljardieris un bijušais uzņēmuma Škoda Transportation līdzīpašnieks Tomāšs Krseks (Tomáš Krsek). Firmas vadībā figurē Krseka līdzstrādnieks Voitehs Kačena (Vojtěch Kačena).

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

"Elpceļu slimības" dēļ Ziemeļkoreja uz piecām dienām noslēgusi galvaspilsētu Phenjanu, trešdien ziņo mediji.

Phenjanas iedzīvotājiem dots rīkojums palikt mājās no trešdienas līdz svētdienai un vairākas reizes dienā mērīt sev ķermeņa temperatūru, atsaucoties uz valdības paziņojumu, vēsta Seulā bāzētais medijs "NK News".

Ziemeļkorejas valdības paziņojumā nav minēts Covid-19, bet teikts, ka galvaspilsētā pašreiz plosās vairākas slimības, tai skaitā saaukstēšanās.

"NK News" otrdien, atsaucoties uz avotiem Phenjanā, ziņoja, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētas iedzīvotāji veido pārtikas krājumus, gatavojoties karantīnas režīmam.

Pagaidām nav zināms, vai karantīnas režīmi ieviesti arī citur Ziemeļkorejā, un valsts mediji vēl nav paziņojuši par jaunajiem pasākumiem.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Zambijas varasiestādes pārtvērušas lidmašīnu, kurā tika pārvadāti 5,7 miljoni ASV dolāru skaidrā naudā, zelts, ieroči un munīcija un aizturējušas vairākus cilvēkus, tai skaitā Latvijas pilsoni.

Lidmašīna, kas izlidoja no Kairas, pirmdienas vakarā nolaidās Keneta Kaundas starptautiskajā lidostā netālu no Lusakas. Lidaparātā tika atrasti 5,7 miljoni ASV dolāru, piecas pistoles, septiņas magazīnas, 126 munīcijas patronas, kā arī, spriežot pēc izskata, 602 zelta gabali, kas sver 127,2 kilogramus, un zelta mērīšanas iekārtas. Vēlāk varasiestādes secināja, ka stieņi nav no tīra zelta.

Zambijas Narkotiku apkarošanas komisija paziņoja, ka par bīstamu priekšmetu glabāšanu tika aizturēti desmit cilvēki, tai skaitā seši ēģiptieši, Spānijas pilsonis, Nīderlandes pilsonis, Zambijas pilsonis un Latvijas pilsonis.

Turpmākas izmeklēšanas gaitā tika aizturēti vēl četri Zambijas pilsoņi, un aizturēto skaits, domājams, vēl pieaugs.

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā ļoti pārliecinoši par 2020. gada Latvijas labāko sportistu atzīts pasaules čempions boksā Mairis Briedis. Šī mūsu valstī kļuvusi par prestižāko aptauju, kas nosaka valsts spēcīgāko atlētu.

Latvijas labākais sportists Sporta Avīzes versijā tika noteikts 25. reizi. Starp 50 ekspertiem, kuri aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, jau tradicionāli bija valsts augstākās amatpersonas, sporta politikas veidotāji, kādreizējās sporta zvaigznes, treneri, sporta žurnālisti un pirmoreiz arī žurnāla uzticamākie lasītāji.

Cīņā par pirmo vietu šoreiz intrigas nebija – 27 no aptaujātajiem ekspertiem par labāko nosauca Mairi Briedi, kurš pērn pēc ilga gatavošanās posma aizvadīja cīņu ar Junieru Dortikosu, savu trofeju klāstu papildinot ar Muhameda Ali trofeju par uzvaru Supersērijas turnīrā, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu, kā arī žurnāla The Ring jostu.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc." ir tuvu vienošanās panākšanai, lai ražotu pats savus autonomās vadības automobiļus sadarbībā ar Dienvidkorejas autobūves uzņēmumu "Hyundai Motor Co.", vēsta mediji.

Televīzijas kanāls CNBC vēsta, ka "Apple" veic sarunas ar "Hyundai" un tā zīmolu "Kia", lai ražotu automašīnas ASV Džordžijas štatā.

Dienvidkorejas mediji ziņo, ka paredzētās vienošanās ietvaros "Apple" investēs vairākus miljardus dolārus "Kia" un abi uzņēmumi no 2024.gada plāno ražot 100 000 automašīnu gadā.

Oficiāls paziņojums par šo vienošanos, visticamāk, gaidāms šomēnes, norāda mediji.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?