Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Ekonomikas ministre 2015. gadu izceļ kā veiksmīgu, taču industriālo parku apsaimniekotāju novērojumi nav Latvijas ekonomikai cerīgi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr situācija industriālo parku apsaimniekošanas nozarē samērā precīzi atspoguļo Latvijas ekonomiku kopumā, jo galvenie klienti ir ražošanas uzņēmumi, norāda NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Viņa teic: «Mūsu valstī turpinās ekonomiskā stagnācija. Šo pieņēmumu apliecina arī fakts, ka pērn ražotāji bija ļoti kūtri jaunu vai lielāku ražošanas telpu meklējumos. Lēmumus un ražošanas procesus bremzēja akūta nestabilitātes sajūta, ierobežota pieeja finansēm un noieta tirgiem, kā arī ārkārtīgi mainīgie ekonomiskie un politiskie apstākļi gan Latvijā, gan ārpus tās. Novērojām, ka pērn nav pieaugusi arī ārvalstu investoru interese par Latviju kā valsti, kurā būtu vērts investēt biznesa attīstībā.»

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Tukuma novads, kura logo ir skanīgais sauklis «Uz Tukumu pēc smukuma», piedāvā ne tikai sakoptu vidi, bet arī darba vietas dažādu jomu speciālistiem; novadā īpaši trūkst inženieru un šuvēju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Reģionālo pilsētu uzņēmējdarbības vides novērtējumā Tukums stabili turas augstajā piektajā vietā. Šogad novadā samazinājies bezdarba līmenis, plānotas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai. Pašvaldība liek lielas cerības uz Tukuma lidostas kā nozīmīga transporta pārvadājumu mezgla izveidošanu un attīstību.

Bezdarbs samazinās

Pēc Tukuma novada pašvaldības veiktā mārketinga pētījuma, 2015. gadā plaši pazīstamais atskaņu virknējums «uz Tukumu pēc smukuma» kļuvis par oficiālo pilsētas zīmolu, kas ir reģistrēts kā preču zīme, stāsta Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. «Lai arī šis sauklis var kādam šķist nedaudz banāls, lielākā respondentu daļa to novērtēja kā pievilcīgu un atbilstošu. Tukumnieki ir lepni par savu pilsētu, uzņēmējdarbības vide nepārtraukti attīstās, bezdarba līmenis samazinās un bērnu dzimstība palielinās,» saka Ē. Lukmans. No 2010. līdz 2014. gadam bezdarbnieku skaits samazinājies turpat vai uz pusi – no 2430 līdz 1287 bezdarbniekiem. Pērn Tukuma novadā bezdarba līmenis bija vidēji 6,9%, kas bija zemāks par valsī vidējo – 7,6%. Pēc NVA datiem, 2015. gada pirmajos sešos mēnešos Tukuma novadā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,6%.

Mūsdienās ražotāju lielākais izaicinājums ir panākt, lai viņu radītais produkts kļūst atpazīstams un nonāk lielveikalu plauktos.

To DB norāda siera uzkodu ražošanas uzņēmuma Top Food vadītājs Sandijs Urtāns. SIA Top Food apgrozījums pēdējos gados teju četrkāršojies, pērn sasniedzot 1,7 miljonus eiro, kas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma kāpumu SIA Top Food plāno arī šogad.

Smags darbs

Savu darbību uzņēmums sāka 2014. gada maijā, šogad tas svin piecu gadu jubileju. S. Urtāns atzīmē, ka straujo attīstību veicināja ne tikai īstā produkta izvēle, bet arī vēlme tirgū ienest kaut ko jaunu. «Ne Latvijā, ne Eiropā tolaik nebija un arī joprojām nav līdzīgu uzņēmumu, kas piedāvā šāda veida produktus. Tas ir smags darbs, jo visu dara cilvēki, tāpēc tiešu konkurentu šajā tirgus nišā mums joprojām nav. Lielajiem uzņēmējiem šāds bizness neinteresē, jo viņi ražošanas procesu vēlas arvien vairāk automatizēt, savukārt mazie komersanti šādu modeli vienkārši nespēj finansiāli «pavilkt». Mēs tam visam esam kaut kur pa vidu – līdzekļu pietiek un no roku darba mēs nebaidāmies,» skaidro uzņēmuma vadītājs, nenoliedzot, ka ikdienā nākas sastapties arī ar vairākiem faktoriem, kas bremzē attīstību, piemēram, profesionāļu trūkumu un cilvēku neizglītotību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Pirms gada SIA Arbo Windows no bankas nopirka bankrotējuša uzņēmuma ražošanas iekārtas un sāka koka logu ražošanu, šo gadu uzņēmums plāno pabeigt ar apgrozījumu virs 2,5 miljoniem eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

80% no saražotās produkcijas SIA Arbo Windows eksportē, apgūts arī Japānas tirgus. Tuvākajā laikā uzņēmuma īpašnieki plāno investēt aptuveni vienu miljonu eiro, kā arī atklāt pārstāvniecību Rīgā.

Kvalificēts darbaspēks

«Esmu šeit, jo man ir lieli plāni, kā attīstīt uzņēmumu,» uzsver SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis, kurš nav iesācējs koku logu biznesā, jo iepriekš vienpadsmit gadus bijis izpilddirektors uzņēmumā Staļi, kas šobrīd ir viens no sīvākajiem SIA Arbo Windows konkurentiem. Vārdu Arbo jaunā uzņēmuma nosaukumā ir atstājis, jo tas ir bijis labi pazīstams gan Latvijas, gan eksporta tirgos. SIA Arbo piedzīvojusi maksātnespēju nevis tāpēc, ka koka logu un durvju bizness nav bijis veiksmīgs, bet gan citu apstākļu dēļ – galvenokārt tāpēc, ka nodarbojās arī ar celtniecību un šajā nozarē piedzīvotā krīze ir nogremdējusi arī šo uzņēmumu. «Iegādājoties no bankas bijušo ražotni, SIA Arbo Windows ieguva ļoti labu bāzi startam – pirmkārt, labu rūpnīcu, iespējams, vienīgo Baltijā, kas jau no pirmsākumiem projektēta tieši koka logu ražošanai, un, otrkārt, modernas tehnoloģijas – ražotni ir projektējusi vācu kompānija Weinig, kas ir pasaulē atzīta kokapstrādes iekārtu ražošanas autoritāte.» Kā vēl vienu veiksmes faktoru J. Lasmanis norāda kvalificētos darbiniekus. «Šobrīd uzņēmumā strādā 63 darbinieki, lielākajai daļai no viņiem ir 25 gadu pieredze, kas šajā nozarē ir ļoti vērtīga. Iekārtas var iegādāties ikviens, kuram ir nauda, taču iegūt darbiniekus ar labu pieredzi un uz tās bāzes izveidot menedžmentu – tā ir lielākā māksla,» viņš uzsver.

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

AS Valmieras stikla šķiedra, turpinot nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgū, plāno paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Valmiera Glass USA Corp, kas atrodas Dublinā, Džordžijas štatā, Laurensa apgabalā, Amerikas Savienotajās Valstīs, informē uzņēmums.

Paplašināšanās projekta laikā nākamo sešu gadu laikā ASV bāzētajā ražotnē uzņēmums plāno radīt 425 jaunas darbavietas un investēt 90 miljonus ASV dolārus jeb 80 miljonus eiro no pašu līdzekļiem un piesaistot kredītus no bankām.

2014.gada pavasarī Valmiera Glass Grupa jau paziņoja, ka investēs 20 miljonus dolāru ASV ražotnē un pieņems darbā 150 darbiniekus. Grupas izaugsmes plāna otrais posms paredz līdz 2022.gadam radīt vēl papildu 425 darbvietas un 90 miljonu ASV dolāru investīcijas. Paplašināšanas rezultātā Valmiera Glass USA Corp kļūs par lielāko darba devēju Laurensas apgabalā un vadošu ražošanas uzņēmumu Džordžijas štata centrālajā un austrumu daļā.

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Kvalificēts darbaspēks, augsti kvalitātes standarti un atbalstoša uzņēmējdarbības vide bija būtiskākie iemesli, kāpēc 2014.gadā Islandes aviokompānija PrimeraAir uz Rīgu pārcēla savu galveno mītni. Līdz ar strukturālām pārmaiņām, uzņēmums mainīja arī biznesa fokusu – no čārterkompānijas pamazām kļūstot par tradicionālu aviopārvadātāju. Šogad sasniegtie rekordaugstie darbības rādītāji gan finansiāli, gan pārvadāto pasažieru skaita ziņā, apliecinot šo lēmumu efektivitāti, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos PrimeraAir pārvadāto pasažieru skaits pieauga par 13,2%, salīdzinot ar tādu pat laika posmu pērn, un sasniedza 562,5 tūkstošus pasažieru. 150 tūkstoši lidojumu ir iegādāti PrimeraAir tiešsaistes rezervācijas sistēmā, kas ir gandrīz trīsreiz vairāk, nekā pērn. Prognozes liecina, ka līdz 2016.gada beigām pārvadāto pasažieru skaits sasniegs vienu miljonu. Savukārt uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumi šā gada pirmajos astoņos mēnešos sasniedz 4 miljonus eiro, prognozētie ienākumi līdz gada beigām – 7,6 miljoni eiro.

Augšupeju iezīmējuši jau pagājušā gada rezultāti. 2015.gadā kompānijas ieņēmumi uz vienu sēdvietas kilometru (RASK) pieauga par 3,1%, bet izmaksas uz vienu sēdvietas kilometru (CASK) samazinājās par 7,7%. Tas uzņēmumam nodrošināja vairāk nekā 5,2 miljonus eiro lielus kopējos ieņēmumus pirms nodokļu nomaksas (EBITDA). Ieņēmumi no pasažieru iegādātajiem papildu produktiem un pakalpojumiem pieauga par 5%, sasniedzot 18,5 eiro.

Latvijas finanšu pakalpojumu nozare vēsturiski bijusi ļoti spēcīga - augsti kvalificēts darbaspēks, izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un augsti attīstīta digitālā infrastruktūra ir būtiski veicinājusi neseno IKT nozares izaugsmi.

Tā teikts "Swedbank Latvija" un Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas veiktajā 1.Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu vides pētījumā. Tas sniedz ieskatu nozares izaicinājumos un ieskicē nākotnes attīstības tendences.

Tāpēc aizvien lielāku lomu iegūst tieši finanšu tehnoloģiju start-up uzņēmumi. Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu kopumā veido ap 500 jaunuzņēmumu, no kuriem 91 uzņēmums strādā tieši ar produktiem un pakalpojumiem finanšu tehnoloģiju jomā.

"Latvijas finanšu tehnoloģiju ekosistēmai ir spēcīgas saknes mūsu izglītības sistēmā un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izaugsmē. Lielākā daļa šodien zināmo pakalpojumu tika aizsākti vien 1990. gados, kad Latvija atguva neatkarību. Ņemot vērā, ka mēs sākām veidot savu digitālo infrastruktūru no nulles, mums bija iespēja attīstīt uzreiz tās tehnoloģijas, kuras bija atbilstošajam laikam modernākās. Šodien Latvija ir digitalizācijas pirmajās rindās - sākot no progresīviem maksājumu karšu pakalpojumiem līdz pat interneta pieejamībai diennakts banku darbībā. Ļoti īsā laikā Latvija ir izveidojusi lielu pasaules klases ekspertu un talantu kopumu gan finanšu, gan inovāciju jomā. Laika gaitā, kad tradicionālo nozaru robežas sašaurinājušās, šīs nozares ir spērušas soli tālāk un izveidojušas finanšu un tehnoloģiju uzņēmumus," stāsta Ģirts Bērziņš, "Swedbank" Digitālās stratēģijas un inovācijas jomas vadītājs. Pētījums apliecina, ka Latvijā ir labi priekšnosacījumi augstas pievienotas vērtības finanšu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanai. Līdz Šim reģistrēts 91 finanšu nozares jaunuzņēmums, no tiem lielākā daļa darbojas B2B sektorā.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Noslēdzot abpusēju vienošanos, Rīgas pilsētas dome apsaimniekošanā no mazumtirdzniecības uzņēmuma “Lidl Latvija” pārņēmusi divus jaunizbūvētus ielu posmus 1,5 km kopgarumā Dreiliņos.

Dzelzavas ielas posma izbūvēšana bija viens no priekšnosacījumiem, lai šeit varētu sākt darboties 55 miljonus eiro vērtais “Lidl Latvija” loģistikas centrs, kas apkalpos “Lidl” veikalus Latvijā un Igaunijā. Dzelzavas ielas un Ēvalda Valtera ielas posmus mazumtirgotājs izbūvējis un labiekārtojis par saviem līdzekļiem, investējot gandrīz 2 miljonus eiro.

Atzīmējot divu jaunizbūvēto ielas posmu nodošanu pilsētai, “Lidl Latvija” valdes pārstāvji Jākobs Jozefsons un Arūnas Dzikas simboliski pasniedza Dzelzavas un Ēvalda Valtera ielu nosaukumu plāksnītes Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Vilnim Ķirsim.

“Lidl Latvija” uzbūvētais Dzelzavas ielas posms veido lielu daļu no VAS “Latvijas Valsts ceļi” iecerētā P4 autoceļa Stopiņu novadā un Dzelzavas ielas Rīgā savienojuma. Pilnībā no jauna uzbūvēto Dzelzavas ielas posmu un blakus esošo Ēvalda Valtera ielas posmu papildina 3 metrus platas ietves, moderns ielu apgaismojums un daudzi desmiti koku lielstādu.

Latvijas IT kompānijas eksportam spēj piedāvāt labākas cenas; nozares lielākais izaicinājums ir kvalificēts darbaspēks

Latvijā IT nozares izaugsme notiek pakāpeniski – bez drāmām, un tas ir labi, jo tik lielai nozarei svarīga ir tās ilgtspēja. To intervijā DB stāsta Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Fragments no intervijas:

«Latvijas IT nozares lielākā priekšrocība ir augstas kvalitātes un izmaksu attiecība. Diezgan bieži dzirdam dažādus mītus – it īpaši salīdzinājumus ar Igauniju. Paskatīsimies, ko rāda dati. Igaunijā IT nozarē strādā aptuveni 21–22 tūkst. speciālistu, bet Latvijā – ap 27 tūkst. darbinieku, jaunākos datus vēl gaidām. Igaunijā kopējais IKT nozares apgrozījums ir aptuveni 3,6 mljrd. eiro, Latvijā – nedaudz virs 3,1 mljrd. eiro, no kuriem programmizstrādes daļa ir aptuveni 500 milj. eiro. Tā ir laba ziņa, kas nozīmē to, ka IT kompānijas Latvijā spēj piedāvāt labākas cenas nekā kaimiņvalstī. Tas ir mūsu pluss, piesaistot klietnus no ārvalstīm, it īpaši no ziemeļvalstu reģiona. To apliecina arī oficiālie darba samaksas rādītāji: šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa (bruto) IT nozarē Igaunijā bija 1932 eiro, Latvijā – 1333 eiro. Nav noslēpums, ka IT nozarē vislielākā izmaksu pozīcija ir tieši darbinieki. Ne velti populārs ir teiciens, ka vērtīgākie aktīvi IT nozarē katru dienu dodas mājup. Jāatzīst, ka Igaunija valstiskā līmenī līdz šim sevi ir pozicionējusi labāk. Tajā pašā laikā mūsdienu straujajā tehnoloģiju laikmetā ilgi gulēt uz lauriem neviens nevar atļauties. Start-up jomā Igaunijā ir labāki rezultāti, kur pienesumu deva Skype un Somijas tuvums, tomēr arī mums ir savi veiksmes stāsti. Piemēram, viens no šādiem uzņēmumiem ir bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājs Mikrotīkls, kas pazīstams arī kā Mikrotik. Jāpiemin arī telekomunikāciju aparatūras izstrādātājs un ražotājs SAF Tehnika. Uzņēmums Tilde veic nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas saglabāšanā mūsdienu digitālajā laikmetā. Jāatzīmē IT vairumtirgotājs Elko grupa, kuru 1993. gadā izveidoja četri latviešu uzņēmēji, un šobrīd uzņēmums ir viens no lielākajiem IT produktu vairumtirgotājiem un IT risinājumu un servisa izplatītājiem Austrumeiropā. Accenture darbinieki ikdienā piedalās lielu, starptautiski nozīmīgu IT projektu izstrādē, mūsu klientu vidū ir pasaulē vadošās kompānijas, kā arī uzņēmums iesaistās vairāku citu valstu IT projektos, ikdienā nesot Latvijas vārdu pasaulē.»

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Tas ir stāsts par uzņēmuma filozofiju un attieksmi pret saviem darbiniekiem, atzīst D. Pfafrods, uzsverot, ka cilvēka darbs ir jānovērtē. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks mūsu valstī ir ļoti ierobežotā daudzumā, otrkārt, cilvēks ar salīdzinoši zemu atalgojumu kompānijai nav tik lojāls un vienmēr meklēs iespējas strādāt kaut kur citur, domā D. Pfafrods. Manuprāt, darba laikā cilvēkiem nav jādomā par ikdienišķām problēmām, bet maksimāli jākoncentrējas uz darāmo, atzīmē Light Guide Optics International vadītājs, piebilstot, ka ieguldījums darbiniekos ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Fragments no intervijas

Light Guide Optics International vairākkārt iekļuvis dažādos Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos. Kas ir uzņēmumam ļāvis tik veiksmīgi augt un attīstīties?

Valmieras dome biznesa attīstībai var piedāvāt samērā nelielas teritorijas, plašāku industriālo zonu izveidei nepieciešama sadarbība ar apkārtējiem novadiem.

Ja Valmiera, kas sevi pozicionē kā rūpniecības pilsētu, grib attīstīties, tai nepieciešamas jaunas platības ražošanai. Pašvaldībai pašai pieder pieci hektāri pie bijušā gaļas kombināta Rūpniecības ielas apkārtnē, ko iegādājies krievu investors, un vēl pa diviem hektāriem citās divās vietās pilsētā.

Ir potenciālie investori, kas, meklējot vietu ražotnēm, atzinuši, ka zemes ir par maz, neslēpj ilggadējais Valmieras mērs Inesis Boķis. «Uzņēmēji grib nākt tur, kur kaut kas ir. Skatās, vai ir darbaspēks, vai tas ir kvalificēts, bet galvenais – izvietojums. Valmierai vajag papildu rūpniecisku zonu, pie tā strādājam, tā varētu atrasties apkārtējo novadu teritorijās, bet tas ir divu pašvaldību dialogs, kādā veidā to īstenot,» stāsta I. Boķis. Jautāts, vai nepastāv iespēja atpirkt privātiem īpašniekiem piederošus zemes gabalus rūpniecības attīstībai, viņš atbild noliedzoši – pašvaldībai šādu līdzekļu nav. Tai jāsedz gan pašas tēriņi, gan jāfinansē par pienākumu uzliktās funkcijas, gan jāveic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas šogad ir 656 tūkst. eiro. I. Boķis domā, ka ir virkne lietu, ko par šo naudu varētu uzlabot turpat Valmierā.

Valsts iedzīvotāji, vide, biznesa komunikācija un valsts sistēma ir faktori, kas mudina gan indivīdus, gan uzņēmumus ieguldīt valstu dabas resursos, tirgū, tehnoloģijās vai zīmolos, minēts Pasaules bankas grupas ziņojumā, vēsta Business Insider.

Lai apkopotu informāciju, tika aptaujāti vairāk nekā 21 000 cilvēku visā pasaulē, apmēram 80 dažādās valstīs, izvērtējot 65 dažādus faktorus. Tomēr par pamatu tika ņemti astoņi faktori - uzņēmējdarbība, ekonomiskā stabilitāte, labvēlīga nodokļu vide, inovācijas, kvalificēts darbaspēks, tehnoloģiskā pieredze, dinamiskums un korupcija.

Valstu apkopojumā norādīts iedzīvotāju skaits, IKP un IKP pieaugums procentuāli 2016.gadā.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kurās valstīs vērts investēt!

2022. gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām un jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu.

Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumiem ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.

Nav noslēpums, ka pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā ir ietekmējuši daudzi satricinājumi – gan pandēmija, kas prasīja lielus papildu izdevumus, lai radītu drošus apstākļus darbiniekiem un īstenotu visas higiēnas prasības, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, kura rezultātā ir strauji pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas – ietekme uz cenām ir neizbēgama. Vasarā eksperti prognozēja, ka mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām, bet atsevišķiem produktiem tas var būt arī straujāks.