Valdības veidošanas sarunās viena no tēmām, kas pietiekami skaļi izskan no atsevišķiem politiķiem, ir, ka dažādās nozarēs un reģionos varētu būt diferencētas nodokļu likmes.
Pirmajā mirklī tā šķiet ļoti laba ideja, kas paredz gana lielu elastību. Būtu taču jauki, ja Aucē būtu zemāki nodokļi nekā Rīgā, un, ja gribam atbalstīt kādu nozari, tad piešķiram nodokļu atlaidi. Praksē tas ir daudz komplicētāk, uzsver DB aptaujātie eksperti. Vispirms par diferencētām likmēm dažādām nozarēm.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka ir ļoti augsta varbūtība, ja kādai nozarei vai uzņēmumam tiks piešķirtas nodokļu atlaides, Eiropas Komisija (EK) to traktēs kā neatļautu valsts atbalstu. Tas pats attiecas uz nodokļu atlaidēm lieliem investoriem. M. Āboliņš norāda, ka katra valsts gudri cenšas atbalstīt investīcijas un to piesaisti, taču tas jādara tā, lai EK neierosinātu pārkāpumu procedūru par neatļautu valsts atbalstu.
EK skaidri ir norādījusi, ka viena no pazīmēm neatļautam valsts atbalstam ir selektivitāte. Proti, kādai nozarei vai uzņēmumam tiek piešķirtas tādas priekšrocības, kādu nav citiem tirgus dalībniekiem. Par valsts atbalstu neuzskata uzņēmumiem sniegtu atbalstu, ja tas nepārsniedz 200 000 eiro, kas piešķirti triju gadu laikā. Tātad nevar runāt par kādu vispārēju likmes samazinājumu atsevišķai nozarei vai uzņēmumam.
Priekšvēlēšanu diskusijās atsevišķi politiķi ir minējuši visādus piemērus, kur valsts ir sniegusi ievērojamas nodokļu atlaides kādam uzņēmumam vai nozarei, taču visi šie piemēri bija no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un līdz ar to nav saistoša norma par neatļautu valsts atbalstu, lai gan, saskaņā ar M. Āboliņa teikto, šādas subsīdijas regulē arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi. Ekonomists arī uzsver, ka šādas nodokļu atlaides kropļotu tirgu, un atgādina, kas pirms desmit gadiem notika ar nekustamo īpašumu nozari, kura nebija aplikta ar nodokļiem.
Ja runā par nodokļu atlaidēm reģionālajā līmenī, tad saskaņā ar SEB Bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša viedokli vispirms vajadzētu veikt izvērtējumu, cik efektīvas ir bijušas nodokļu atlaides Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās, jo, piemēram, Rēzeknē, kā to atzīst arī tās mērs Aleksandrs Bartaševičs, nav vērojama apjomīga investīciju ienākšana tikai tāpēc, ka tur ir pazeminātas nodokļu atlaides. Arī paši uzņēmēji min, ka to, kur investēt, nosaka daudz sarežģītāks kritēriju kopums nekā par pāris procentpunktiem zemāka nodokļu likme. Uzņēmējiem daudz svarīgāka ir pieejamā infrastruktūra un kvalificēts darbaspēks. Līdz ar to, pirms fanot un iestāties par selektīvām nodokļu atlaidēm, vispirms jānoskaidro, vai to pieļauj Eiropas Komisija, un jāizvērtē pašreizējo speciālo ekonomisko zonu atdeve un efektivitāte.
