Ekonomikas ministre 2015. gadu izceļ kā veiksmīgu, taču industriālo parku apsaimniekotāju novērojumi nav Latvijas ekonomikai cerīgi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tomēr situācija industriālo parku apsaimniekošanas nozarē samērā precīzi atspoguļo Latvijas ekonomiku kopumā, jo galvenie klienti ir ražošanas uzņēmumi, norāda NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Viņa teic: «Mūsu valstī turpinās ekonomiskā stagnācija. Šo pieņēmumu apliecina arī fakts, ka pērn ražotāji bija ļoti kūtri jaunu vai lielāku ražošanas telpu meklējumos. Lēmumus un ražošanas procesus bremzēja akūta nestabilitātes sajūta, ierobežota pieeja finansēm un noieta tirgiem, kā arī ārkārtīgi mainīgie ekonomiskie un politiskie apstākļi gan Latvijā, gan ārpus tās. Novērojām, ka pērn nav pieaugusi arī ārvalstu investoru interese par Latviju kā valsti, kurā būtu vērts investēt biznesa attīstībā.»
Nedaudz labāk izskatās investīcijas nekustamajā īpašumā, bet E. Moiseja akcentē: «Ir jāsaprot, kādi esam uz globālā tirgus fona. Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Eiropā pērn bija ap 230 miljardiem eiro. Savukārt trīs Baltijas valstīs klasiskie investīciju darījumi kopumā bija aptuveni 600 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar visu lielo Eiropu, esam ļoti mazs tirgus un maz (faktiski nemaz) interesējošs globālajiem investoriem – pensiju fondiem vai fondu pārvaldniekiem, kas darbojas lielajās valstīs, piemēram, Vācijā, Anglijā, Francijā. Lielos investorus interesē šīs valstis, kā arī Beniluksa valstis. Pēdējā laikā arī Polija un Čehija. Tie ir mērķa tirgi, kuros ir liela aktivitāte nekustamo īpašumu investīcijās. Iemesli, kāpēc Baltija nav tik interesanta lielajiem investoriem, ir iedzīvotāju skaits, investīcijām piemērotu īpašumu trūkums un valsts politika.» E.Moiseja uzsver stabilitātes sajūtas nepieciešamību un ilgas pēc valstiskas rīcības un stratēģiska mehānisma investoriem saistošas vides radīšanā.
Novērojumiem, ka pērn nav pieaugusi ārvalstu investoru interese par Latviju, oponē ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, sakot: «Nav gan tā. Mēs katru gadu tiekamies ar Ārvalstu investoru padomi un ļoti rūpīgi strādājam, lai apmierinātu tos uzņēmējus, kuri šeit jau ir izvēlējušies vietu savām investīcijām ražotņu, pakalpojumu centru izveidei. Tāpat runājam par tiem jautājumiem, ko vajadzētu uzlabot, lai Latviju padarītu vēl pievilcīgāku potenciālajiem investoriem. Tiesa, redzam izmaiņas, ka agrāk ļoti spēcīgs faktors bija kvalificēts darbaspēks par salīdzinoši zemu cenu. Pašlaik kvalificēts darbaspēks ir krietni ierobežots, daudzi cilvēki ir aizbraukuši, savukārt palikušie vēlas saņemt labākas algas, un tas ir labi. Turpretī no ārvalstu investoru puses – mīnuss, jo viņi vēlas šeit samazināt darbaspēka izmaksas.»
Visu rakstu Starp stagnāciju un iespēju izaugsmei lasiet 6. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.