Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.
Fragments no intervijas
Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?
Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.
Vai ir skaidrs, kā šo apgrozījuma pieaugumu uzņēmumu vadītāji cer sasniegt?
Uzņēmumu vadītāji vairāk raugās uz saviem iekšējiem procesiem, tajos meklējot darbības uzlabošanas iespējas, tā ir viņu prioritāte numur viens. Tas nav pārsteigums, kaut arī iepriekšējos gados uzņēmumu vadītāji izaugsmi centās nodrošināt, ieviešot jaunus produktus vai pakalpojumus, kā arī ieejot jaunā tirgū. Protams, Covid-19 ir radījis izmaiņas uzņēmumu darbības stratēģijā. Lai mazinātu citu valstu nenoteiktības ietekmi uz uzņēmumu, to vadītāji pievēršas tam, ko viņi var kontrolēt un ietekmēt – paši savam pārvaldītajam uzņēmumam, plāno, kā strādāt efektīvāk, labāk, kļūt konkurētspējīgākiem. Vienlaikus Baltijas valstu lielākie noieta tirgi ir tepat kaimiņos. Latvijai 37% tā ir Igaunija, 34% – Lietuva un 28% – Vācija, Lietuvā strādājošajiem lielākais noieta tirgus ir Latvija ar 29%, kam seko Vācija ar 27% un Igaunija ar 21%. Sava veida izņēmums ir Igaunija, kuras uzņēmējiem vissvarīgākais ir Somijas tirgus – 53%, kam seko Latvija ar 43%, Zviedrija ar 34%, Lietuva ar 34% un Vācija tikai ar 16%. Nenoliedzami, Skandināvijas valstīs ir daudz augstāks dzīves līmenis nekā Latvijā vai Lietuvā, un tāpēc tur var gūt salīdzinoši lielākus ienākumus no savu izstrādājumu realizācijas un iespējams, ka šis ir viens no Igaunijas [IKP] pieauguma veiksmes pamatiem.
Visu rakstu lasiet 20.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
