Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalsts Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu federācijas vīzijai nav viennozīmīgs. Deputāti aicinājuši vairāk uzmanības veltīt sociālajām problēmām, bet eiroskeptiskāki spēki to nosaukuši par slepenu plānu eirodiktatūras pastiprināšanai.

Kā informē EP Informācijas birojs, deputāti aicinājuši EK nākt klajā ar drosmīgākiem priekšlikumiem par nacionālo valstu federāciju. Parlamenta lielākās politiskās grupas aicinājušas nodrošināt spēcīgu ES budžetu, kas veicinātu ieguldījumus un izaugsmi, savukārt labējie politiskie spēki apgalvojuši, ka vajadzīgs «mazāk Eiropas».

Db.lv jau vēstīja, ka trešdien Ž. M. Barrozu, uzrunājot EP nāca klajā ar ierosinājumu Eiropā veidot nacionālu valstu federāciju. Uzruna aizsākusi četru stundu ilgas parlamenta plenārsesijas debates, kurās galvenā uzmanība tikusi veltīta ekonomiskās krīzes sekām un demokrātijas problēmām.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu redzējums par Eiropas Savienības (ES) nākotni ir loģisks un pamatots, taču par to vēl nepieciešamas diskusijas, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«EK priekšsēdētāja redzējums par ES nākotni un situācijas vērtējums ir loģisks un pamatots, jo, lai pastāvētu, ES ir jāmainās un jāvirzās uz ciešāku sadarbību. Protams, ir jāsaprot, cik liela varētu būt federālā vara un kā šis process notiks. Par to ir jāzina daudz vairāk un detalizētāk,» prezidenta viedokli pauda viņa preses sekretāre Līga Krapāne.

Kā ziņots, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), komentējot trešdien Barrozu runā pausto, ka ES, lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpārtop par «suverēnu valstu federāciju», norādīja: «Mēs redzam ES kā nacionālu valstu brīvprātīgu apvienību. Par jebkura veida izmaiņām ir jādiskutē gan mūsu valsts sabiedrībā, gan ES. Kamēr nav šādas detaļas, ir grūti diskutēt un baidīties no vārdiņa «federācija». No mana viedokļa, ir ļoti būtiski, lai mūsu nacionālās valsts iezīmes šādā federācijā vai valstu savienībā nekādā veidā netiktu skartas.»

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Eiropas Savienībai (ES) jākļūst par nacionālu valstu federāciju, lai tādējādi pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, vēsta Reuters.

«Es aicinu izveidot nacionālu valstu federāciju. Nevis superlielvalsti, bet demokrātisku federāciju, kas var atrisināt mūsu kopējās problēmas, daloties suverenitātē tādā veidā, lai katra valsts un tās pilsoņi varētu labāk kontrolēt savu likteni,» Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja EK prezidents.

Ž. M. Barrozu atzina, ka, lai izveidotu federāciju, nepieciešams jauns līgums starp nacionālām valstīm. «Dziļa un patiesa ekonomiskā un monetārā savienības veidošana var tikt uzsākta izmantojot patlaban esošos līgums, tomēr pabeigt to var tikai ar jaunu vienošanos,» sacīja EK prezidents.

Visticamāk, ka Ž. M. Barrozu ierosinājums atsevišķās ES valstīs izraisīs ievērojamu pretestību, pieļauj laikraksts Wall Street Journal. Iebildumi pret Eiropas federācijas veidošanu varētu būt Lielbritānijai, kuras iedzīvotāji vēlas panākt lielāku autonomiju no Briseles.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis nepārmest Vācijas kanclerei Angelai Merkelei taupības politikas neveiksmes, norādot, ka krīzes skartajām valstīm jāpārtrauc meklēt vaininieki ārpusē.

«Pie tā, kas notiek Francijā un Portugālē nav vainojama ne Merkele, ne Vācija. Krīze un šo valstu problēmas nav Vācijas politikas vai Eiropas Savienības rezultāts. Tas ir pārlieku lielu tēriņu, konkurētspējas un bezatbildīgas uzvedības finanšu tirgos rezultāts,» EK prezidenta sacīto laikrakstam Welt am Sonntag citē Euobserver. Ž. Manuels Barrozu arī uzsvēra, ka A. Merkele ir viena no retajām, ja ne vienīgā, starp Eiropas līderiem, kura vislabāk saprot, kas kontinentā notiek patiesībā.

Eiropas Savienību nomocījusi dziļā Grieķijas finanšu krīze un augstais bezdarba līmenis, kas atsevišķās valstīs pārsniedzis 25%. Atklājies arī, ka Francijai būs nepieciešams papildus laiks, lai samazinātu budžeta deficītu. Valdot šādiem apstākļiem, aizvien biežāk izskan iebildumi pret izdevumu samazināšanas politiku, aicinot lielāku uzmanību pievērst jaunu darbavietu radīšanai.

Eiropas Savienībai (ES) jākļūst par federāciju... Beidzot šos vārdus skaļi ir pateicis Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu, tādējādi atzīdams acīm redzamu faktu - savienība, kurā ir 27 valstis, un katra no tām teju visās jomās realizē pati savu politiku, turklāt daļa no tām apņemas kaut ko vienu, bet izdara pavisam ko citu, ir visnotaļ neefektīva.

Tādēļ no sistēmas efektivitātes aspekta, protams, būtu loģiskāk, ja ES darbotos līdzīgi kā, piemēram, ASV, kur Baltajā namā tiek izlemti visi fundamentālie jautājumi, štatiem atstājot noteiktas pašnoteikšanās tiesības, ieskaitot likumdošanas procesu. Tomēr šeit uzreiz ir jāsaka kāds godmanisks «bet»...

Kāda tad ir pašreizējā situācija ES un tās dalībvalstīs? Pirmkārt, ekonomisko stāvokli bēdīgi slavenajā ES dienvidu daļā nu jau ir grūti salīdzināt gan ar ekonomiski spēcīgo Vāciju un Skandināvijas reģionu, gan pat ar Baltijas valstīm. Otrkārt, nereti pat vienas valsts ietvaros arvien biežāk izskan doma par iespējamu atdalīšanos. Šajā sakarā jāmin situācija saistībā ar Skotiju Lielbritānijā, Kataloniju Spānijā, Turīnas reģionu Itālijā, kā arī flāmu zemēm Beļģijā. Tiek piesaukti dažādi vēsturiskie aspekti, tautu pašnoteikšanās tiesības un tamlīdzīgas vērtības, taču pārsvarā gadījumu šādām aktivitātēm ir kāds ļoti būtisks pamatiemesls - turīgo reģionu nevēlēšanās «vilkt» visu pārējo valsti.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Eiropas Savienības (ES) bankām nav vajadzības pēc lieliem kapitāla ieguldījumiem, taču parādu krīze turpina palielināt riskus šajā nozarē, paziņojis Eiropas banku darbības uzraugs.

«Eiropas banku iestāde (EBA) neaicina veikt steidzamu un masveida ES banku rekapitalizāciju,» uzsvēra EBA.

«Nesen veiktais banku stresa tests demonstrēja, ka ES bankas ir ievērojami stiprinājušas savas kapitāla pozīcijas un var pārvarēt negatīvus makroekonomiskos scenārijus,» apliecināja banku darbības uzraugs.

EBA paziņojums seko pēc tam, kad nedēļas nogalē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde aicināja veikt steidzīgu Eiropas banku rekapitalizāciju, vēsta The Wall Street Journal.

Eiropas banku iestādes viedoklim piekrīt arī Eiropas Komisja, kas uzsvēra, ka «Komisija nesaredz vajadzību pēc papildus atbalsta reģiona bankām».

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Piektdien Briselē notika pirmā eirozonas finanšu ministru tikšanās, lai pārrunātu reģiona parādu krīzi, tostarp banku rekapitalizāciju un Grieķijas maksātnespēju, vēsta BBC.

Šī ir pirmā tikšanās no vairākām, kas paredzētas tuvāko dienu laikā. Sestdien tiksies visu 27 Eiropas Savienības valstu ministri, nākamā tikšanās notks svētdien, bet trešdien paredzētas vēl vienas pārrunas.

Lai arī vēl joprojām pastāv ievērojama viedokļu nesakritība starp Franciju un Vāciju, tikšanās laikā paredzēts vienoties par otrajiem glābšanas pasākumiem Grieķijai, banku rekapitalizāciju un spēcīgāku finansiālās palīdzības fondu. Francijai un Vācijai jāvienojas par to, kā palielināt finanšu palīdzības instrumenta Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) jaudu – patlaban šī fonda apjoms ir 440 miljardi eiro. Francija ierosinājusi EFSF pārvērst finanšu iestādē, lai fonds varētu aizņemties no Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank (ECB)), turpretim Vācija atteikusies atbalstīt šādu soli, iebilstot, ka tādējādi tiks radītas pamatotas šaubas par ECB neitralitāti.

Eiropas valstu budžeta izdevumu samazināšanas politika sasniegusi savas robežas, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

EK prezidents norādīja, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.

«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.

Ž. Manuels Barrozu izteikumi varētu liecināt par Briseles nosvēršanos Francijas, Itālijas un Spānijas pusē, minētajām valstīm dodot vairāk laika sabiedrībā nepopulāro reformu ieviešanai, ar kuru mērķi iecerēts samazināt budžetu deficītus, vēsta Euobserver.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka vienā no viņa sarunām ar Vladimiru Putinu Krievijas līderis esot piedraudējis «vajadzības gadījumā divu dienu laikā ieņemt Rīgu, Viļņu, Tallinu, Varšavu un Bukaresti».

Atsaucoties uz laikrakstu Süddeutsche Zeitung, vācu sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle vēsta, ka par šiem Putina izteikumiem Porošenko 12.septembrī pastāstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu.

Süddeutsche Zeitung rīcībā nonācis Porošenko un Barrozu sarunas protokols, kuru sagatavojis Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienests.

Putins Porošenko arī izteicies par savām iespējām ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis, izmantojot divpusējos kontaktus.

Kā norādījis Ukrainas prezidents, šo ietekmi Putins varot izmantot, lai bloķētu Maskavai nevēlamus ES lēmumus.

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu noraidījis apgalvojumus, ka Eiropas Savienība (ES) ir vainojama pie bargajiem taupības pasākumiem, kas pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Viesojoties Īrijā, kas pārņēmusi ES prezidētājvalsts pienākumus, EK prezidents uzsvēra, ka grūtību, ar kurām saskaras atsevišķas valstis, iemesls ir pārmērīgu parādu veidošana un neapzinīga fiskālā politika, kā arī dažādu finansiālo burbuļu veidošana, ko pieļāvuši attiecīgo valstu regulatori, vēsta AFP. «Ir radies mīts, ka ES piespiež ievērot sarežģītu politiku. Tā nav taisnība,» sacīja Žozē Manuels Barrozu.

«Es zinu, ka daudzi mūsu [Eiropas] sabiedrībās esošos finansiālos sarežģījumus skaidro ES līmenī, bet tas nav godīgi, jo tā nebija savienība, kas radīja attiecīgās problēmas,» sacījis EK prezidents.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?