Virtuālā valūta Bitcoin nav ne valūta, ne maksāšanas līdzeklis, līdz ar to Latvijas Banka neatbalsta tā popularizēšanu kā maksāšanas līdzekli iedzīvotāju vidū, stāsta centrālās bankas maksājumu un finanšu tirgus analītiķis Latvijas Bankā Deniss Fiļipovs.

Viņš skaidro, ka, pērkot vai mainot Bitcoin, patērētāji var saskarties ar būtiskiem riskiem.

Bitcoin nav oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli emitē un garantē pēc nominālvērtības valstu centrālās bankas. Līdz ar to Bitcoin turētājam nav garantiju, ka viņa īpašumā esošos bitcoin varēs apmainīt pret reālu naudu, un tas padara par neiespējamu bitcoin lietot kā vērtības mēru (kas ir viena no naudas funkcijām), uzsver D. Fiļipovs.

Vēl viens būtisks aspekts - uz Bitcoin turētājiem neattiecas patērētāju tiesību aizsardzība, ko nodrošina valsts likumi attiecībā uz likumīgu maksāšanas līdzekļu izmantošanu. Bitcoin emisiju un izmantošanu pašlaik neregulē un neuzrauga, tādējādi Bitcoin gadījumā netiek garantēta apmaiņa pret naudu, kā arī bitcoin turētājam nav, pie kā vērsties, ja ir notikušas krāpnieciskās darbības, kuru dēļ bitcoin tiek zaudēts. Bitcoin juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai, tāpēc Bitcoin nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām, uzsver LB eksperts.

Eiropas Parlaments (EP) neapmaksās EP deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) braucienu uz Krimu 16.martā un tā dēvētā «referenduma» novērošanu, jo šīs darbības nekvalificējas atmaksai.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja EP informācijas birojs Latvijā, Ždanokas brauciens nekvalificējas atmaksai, jo tā nebija oficiāla EP novērošanas misija. Turklāt EP pieņēma rezolūciju, norādot, ka referendums ir nelegāls, tāpēc oficiāli novērotāji netika sūtīti.

Pati Ždanoka TV3 raidījumam Nekā personīga gan izteikusi cerību, ka EP atmaksās brauciena izdevumus. Jautāta, vai uz Krimu braukusi par savu naudu, Ždanoka atbildēja, ka «mums, EP, esot izdalīta naudiņa uz gadiņu braucieniem pēc ielūgumiem. Tā kā es pati nopirku visas biļetes, viesnīcu apmaksāju un ceru, ka man EP to apmaksās».

Ždanoka 16.martā bijusi Krimā, lai sekotu līdzi notiekošajam šajā Ukrainas reģionā. Ždanoka paskaidroja, ka viņa devusies uz Krimu pēc pašas iniciatīvas un neesot iekļauta nevienā oficiālā delegācijā.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

A/s UPB ir iekļuvusi starp European Business Awards (EBA) 2011 77 finālistiem kategorijā Import/Export Award, Db.lv informēja a/s UPB viceprezidente Ilze Freimane. Finālā no Latvijas ir iekļuvis vēl tikai viens uzņēmums - Maxima Latvija - The Award for Customer Focus kategorijā.

Nākamā kārta ir prezentācija klātienē, kas UPB notiks šā gada 14.septembrī HSBC Bank telpās Londonā. Finālisti jau ir saņēmuši arī ielūgumu uz apbalvošanas ceremoniju uzvarētājiem, kuri tiks nosaukti gala sarīkojumā 22.novembrī Barselonā.

Pavisam uz prestižo balvu bija pieteikti 15 tūkstoši uzņēmumu. Eiropas lielākā uzņēmējdarbības balvu programma EBA izvērtē veiksmīgākos Eiropas uzņēmumus, kas demonstrē komerciālos panākumus, inovatīvu darbību, ievērojot augstus uzņēmējdarbības ētikas principus. Uz konkursa pusfinālu tika izvirzīti 10 uzņēmumi no Latvijas, kopumā pusfinālā iekļuva 220 uzņēmumi no visas Eiropas. Konkurss šogad notiek piekto reizi pēc kārtas, tajā piedalās uzņēmumi no 30 valstīm. EBA dalībnieki tiek vērtēti 10 kategorijās.

UPB holdings saņēmis Ruban d’Honneur balvu un medaļu starptautiskajā konkursā European Business Awards 2011 (EBA).

UPB holdings startēja kategorijā Imports/eksports. Eiropas lielākā uzņēmējdarbības balvu programma EBA, kuras galvenais atbalstītājs ir HSCB banka, katru gadu vērtē veiksmīgākos Eiropas uzņēmumus, kas sasnieguši augstus panākumus komerciālajā darbībā, inovācijās, uzņēmējdarbības ētikas principos. Konkursā UPB holdings starp 15 tūkstošiem uzņēmumu no 30 valstīm kļuva par vienu no finālistiem, kas saņēma Ruban d’Honneur balvu un medaļu. Finālisti tika vērtēti 11 kategorijās, un starp tiem bija daudz pasaulē zināmu uzņēmumu - Pirelli, RTL, DHL, IKEA Itālijā un citi, DB pastāstīja UPB holdinga viceprezidente Ilze Freimane. Uzņēmumus vērtēja 40 žūrijas locekļi - Eiropas politiķi, akadēmiķi, nozaru eksperti, mediju pārstāvji.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Eiropas Banku iestāde (EBA) piektdien paziņoja, ka Ukrainas karš sākotnēji uz Eiropas bankām radīs ierobežotu ietekmi, taču skaidri redzami riski vidējā termiņā.

"Tiešie riski, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nerada būtiskus draudus Eiropas Savienības (ES) banku sistēmai, taču netiešā ietekme varētu būt krietni izteiktāka," teikts EBA ziņojumā.

EBA norāda, ka Eiropas banku tiešā aktīvu riska pakļautība Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai koncentrēta vien dažās valstīs un ierobežota skaita bankās.

Taču iestāde brīdina, ka šis karš varētu radīt būtiskākas sekas ilgtermiņā uz bankām Eiropas Ekonomikas zonā - ES, Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Bankas negatīvi ietekmēs zemāka ekonomikas izaugsme, kas samazinās pieprasījumu pēc aizdevumiem.

Savukārt rietumvalstu Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas traucēs klientu spējām apkalpot savus banku aizdevumus, tāpat kā to darīs arī Maskavas un Minskas īstenotās atbildes sankcijas.

Lielbritānijas bankām vajadzētu norobežot savas mazumtirdzniecības pakalpojumu nodaļas no riskantajām investīciju struktūrām, secinājusi valdības izveidota komisija, vēsta BBC.

Tādā veidā, kā norāda valdības izveidotā Neatkarīgā banku darbības komisija (ICB), «būtu vieglāk un lētāk glābt bankas, kas iekļūst problēmās». Šādām izmaiņām jābūt ieviestām līdz 2019. gada sākumam, pārliecināta ICB.

Komisijas ieteikums jau ir saņēmis Lielbritānijas kanclera Džordža Osborna atzinību. «Šī komisija ir ilustrējusi to jautājumu, ar kuru mēs saskaramies Lielbritānijā. Tas ir par to – kā mēs varam panākt, ka esam mājas sekmīgām bankām, kuras spēj konkurēt pasaules līmenī, kā arī kreditēt britu ģimenes un uzņēmumus, tajā pašā laikā saglabājot nodokļu maksātājiem augstu aizsardzības līmeni gadījumā, ja kaut kas noiet greizi,» stāstīja britu kanclers.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas izstrādāto moratoriju fiziskām personām – Latvijas rezidentiem izsniegtajiem kredītiem, kas paredz kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu hipotekārajiem kredītiem līdz 12 mēnešiem, bet patēriņa kredītiem un līzinga darījumiem – līdz 6 mēnešiem.

Moratorijs izstrādāts ar mērķi palīdzēt finanšu sektora klientiem, kas nonākuši grūtībās Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile komentē: "Visā Eiropas Savienībā tiek veikti dažādi pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ekonomisko ietekmi. Viens no šādiem piemēriem ir pasākumi, kas mājsaimniecībām vai uzņēmumiem sniedz iespēju uz laiku piešķirt kredītbrīvdienas. FKTK aicina visas kredītiestādes iesaistīties kopējā valsts stratēģijā, sniedzot atbalsta instrumentus tiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuru finanšu situācija ir pasliktinājusies Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ. Savukārt FKTK banku uzraudzībā nodrošinās elastīgu pieeju, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus."

Paziņoti 2015. – 2016. gada European Business Awards (EBA) sacensību rezultāti. Konkursā, kurā par iespēju būt labākajiem Eiropas uzņēmumiem piedalījās 32000 organizācijas no 33 valstīm, apbalvoti arī trīs Latvijas uzņēmumi: Balticovo, Groglass un Rīgas Krēslu Fabrika, informē Balticovo pārstāve Marija Usiļonoka .

Konkursa apbalvošanas ceremonijā balvas tika pasniegtas 32 Nacionālajiem publiskajiem uzvarētājiem, vienam Eiropas publiskajam uzvarētājam, 110 Ruban d’Honneur (Goda lentes) saņēmējiem un 11 kategoriju uzvarētājiem. Gala vakarā Latviju godam pārstāvēja trīs uzņēmumi: Balticovo, Groglass un Rīgas Krēslu Fabrika.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo saņēma balvu Ruban d’Honneur Importa/ Eksporta kategorijā, kas liecina par produktu augsto kvalitāti. Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA Groglass saņēma nomināciju Ruban d’Honneur Importa/ Eksporta kategorijā. Bet mēbeļu ražotājs SIA Rīgas Krēslu Fabrika EBA konkursā tika novērtēta ar prestižu balvu Nacionālais Publiskais Uzvarētājs.

Vieglo automašīnu pārdošanas apjomi Krievijā turpina pieaugt, liecina Eiropas biznesa asociācijas (EBA) dati. Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, autotirgus pieaugums veidoja 27% - mēneša laikā valstī pārdoti 224,6 tūkstoši automašīnu.

Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pirms gada, Krievijas autotirgus audzis par 50% un veido 1,46 miljonus automašīnu, vēsta Avtostat.

Autotirgus apjoms Krievijā turpinās pieaugt un līdz gada beigām veidos 2,45 miljonus vienību, prognozē EBA. «Saglabājas vienmērīgs tirgus pieaugums, tomēr tam ir tendence samazināties. Šī tendence saglabāsies arī 2011. gada otrajā pusē,» norāda EBA Autoražotāju komitejas priekšsēdētājs Deivids Tomass.

Krievijas tirgus līderis joprojām ir LADA – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 342 tūkstoši šī zīmola automašīnu, kas ir 25% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Vispopulārākās ir bijušas LADA Kalina automašīnas – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 83,4 tūkstoši LADA Kalina.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Sešpadsmit Eiropas bankas ir «trauslas» un tāpēc tām būtu vajadzīga palīdzība, pavēstījusi Eiropas Komisija, raksta The Wall Street Journal.

Finanšu iestādes varētu atbalstīt ar privāta vai valsts kapitāla palīdzību. Tāpat astoņas bankas, kuras neizturēja stresa testus, steidzīgi vajadzētu rekapitalizēt, norādīja Eiropas Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē pārstāve Šantala Hjūza (Chantal Hughes).

«Mēs vēlamies, lai rekapitalizācija notiktu ar privātā kapitāla palīdzību, tomēr nevar izslēgt iespēju, ka dažām no bankām būs nepieciešams valsts atbalsts,» norāda komisija.

Savukārt Francijas finanšu regulatora AMF vadītājs Žans Pjērs Žuije (Jean-Pierre Jouyet) pavēstīja, ka rekapitalizācija būtu nepieciešama 15 līdz 20 Eiropas bankām, vēsta Reuters. Tomēr to vidū neesot Francijas bankas.

Pašreizējā krīze, kas piemeklējusi eirozonu var kļut par smagāku nekā pirms dažiem gadiem pieredzētā, kas sekoja pēc ASV finanšu giganta Lehman Brothers sabrukuma. Tas var notikt tāpēc, ka Eiropas Savienībai (ES) nav mehānismu, lai izvairītos no krīzes izraisītiem, iespējamiem, banku nozares satricinājumiem, uzskata amerikāņu investors Džordžs Soross.

«Tagadējā krīze var kļūt ļaunāka nekā tā, kas sekoja pēc Lehman Brothers sabrukuma,» sarunā ar laikrakstu The New York Times pavēstījis Džordžs Soross, norādot, ka ES nav nepieciešamo mehānismu, kas tiktu galā ar nopietnu banku krīzi.

«Tāpēc šī problēma ir tik nopietna. Ir vajadzīga krīze, lai Eiropā rastos politiskā griba izveidot šādu mehānismu, taču joprojām nav izpratnes, ko šāda iestāde darītu,» klāsta Dž. Soross.

ES cīnoties ar parādu krīzi, pieaugušas bažas, ka varētu sabrukt kāda no bloka lielākajām bankām, kas izraisītu pamatīgu finanšu paniku, līdzīgu tai, kāda sekoja pēc pēc Lehman Brothers kraha 2008. gadā, raksta The New York Times.

Eiropas bankām, iespējams, būs nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu 80 miljardu eiro apmērā, jo banku «strestesti» nespēja mazināt investoru bažas par valdību spēju «glābt» savas kredītiestādes, vēsta Bloomberg.

Astoņas no 91 Eiropas bankām neizturēja pārbaudes, kuru mērķis bija pārliecināties, ka tās spētu «izdzīvot» vēl vienas finanšu krīzes apstākļos. Eiropas Banku iestāde (EBA), kas veica «testus», norāda, ka vēl 16 bankas atrodas bīstamā zonā, jo pietrūcis pavisam nedaudz, lai tās «testos izkristu», raksta BBC.

EBA «stresa testu» scenārijā iekļāva 25% «norakstīšanu» Grieķijas valdības parādzīmēm, kuras ir banku rīcībā. Pārbaudes liecina par to, ka ir grūtības pārliecināt investorus par banku drošību līdz valdības neievieš banku atbalsta mehānismus.

Pārbaudes rezultāti liecina, ka «strestestus» neizturēja Austrijas Oestereichische Volksbank, Grieķijas ATEbank un EFG Eurobank, kā arī Spānijas Catalunya Caixa, Pastor, Unnim, Caja3 un CAM.

Grieķijas bankrota gadījumā Igaunijai kā eirozonas bloka valstij varētu būt jāšķiras no līdz pat 170 miljoniem eiro lielas summas, aprēķinājis Londonā bāzētais izpētes uzņēmums Open Europe.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķijas bankrotētu un Eiropas Centrālās bankā (ECB) būtu jāveic rekapitalizācija, Igaunijas izmaksas var sasniegt 126 eiro uz katru iedzīvotāju.

Šādi aprēķini ir balstīti uz Open Europe aprēķiniem, kuri balstās uz pieņēmumu, ka Grieķija atpērk tika 25 līdz 50 % no sava parāda, kā rezultātā ECB zaudētu 44 līdz 65 miljardus eiro un tai būtu nepieciešama rekapitalizācija.

Turpinot attīstīt starpbanku maksājumu sistēmas, Latvijas Banka 2014. gada 9. decembrī sākusi nodrošināt Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) tiešo savienojumu ar EBA Clearing uzturēto STEP2 starpbanku maksājumu sistēmu.

EBA Clearing uzturētā STEP2 sistēma ir vienīgā neliela apjoma maksājumu sistēma, kas nodrošina visu Eiropas Savienības kredītiestāžu sasniedzamību Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA).

Latvijas Banka kļuvusi par STEP2 sistēmas tiešo dalībnieku. Līdz šim EKS sistēmas savienojums ar STEP2 sistēmu tika nodrošināts, izmantojot Deutsche Bundesbank uzturēto sistēmu RPS SEPA Clearer.

Paredzams, ka šīs pārmaiņas pozitīvi ietekmēs Latvijas starpbanku maksājumus – samazināsies maksājumu apmaiņas laiks starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu, tādējādi dodot iespēju EKS sistēmas dalībniekiem vairāk nekā par stundu paildzināt maksājumu pieņemšanas no klientiem laiku un uzlabot klientu maksājumu apkalpošanas procedūras tajās kredītiestādēs, kuras piedalās EKS sistēmā.

Latvijas Bankas padome ceturtdien pieņēma grozījumus 2010. gada 9. septembra Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (spēkā ar šā gada 5. maiju), informē centrālā banika.

Grozījumi paredz ieviest Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS sistēmā) vēl vienu – nakts – klīringa ciklu, tā turpinot attīstīt Latvijas starpbanku maksājumu sistēmu un padarot klientiem norēķinus ātrākus un ērtākus.

2014. gada 8. decembrī Latvijas Banka kļuva par EBA Clearing uzturētās STEP2 starpbanku maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, samazinot maksājumu apmaiņas laiku starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu un tādējādi dodot iespēju EKS sistēmas dalībniekiem uzlabot klientu maksājumu apkalpošanas procedūras. EBA Clearing uzturētā STEP2 sistēma ir vienīgā neliela apjoma maksājumu sistēma, kas nodrošina visu Eiropas Savienības kredītiestāžu sasniedzamību Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA).

Turpinot attīstīt starpbanku maksājumu sistēmas, Latvijas Banka 9. decembrī sākusi nodrošināt Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēma) tiešo savienojumu ar EBA Clearing uzturēto STEP2 starpbanku maksājumu sistēmu.

EBA Clearing uzturētā STEP2 sistēma ir vienīgā neliela apjoma maksājumu sistēma, kas nodrošina visu Eiropas Savienības kredītiestāžu sasniedzamību Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA).

Latvijas Banka kļuvusi par STEP2 sistēmas tiešo dalībnieku. Līdz šim EKS sistēmas savienojums ar STEP2 sistēmu tika nodrošināts, izmantojot Deutsche Bundesbank uzturēto sistēmu RPS SEPA Clearer, skaidro centrālā banka.

Paredzams, ka šīs pārmaiņas pozitīvi ietekmēs Latvijas starpbanku maksājumus – samazināsies maksājumu apmaiņas laiks starp EKS sistēmu un STEP2 sistēmu, tādējādi dodot iespēju EKS sistēmas dalībniekiem vairāk nekā par stundu paildzināt maksājumu pieņemšanas no klientiem laiku un uzlabot klientu maksājumu apkalpošanas procedūras tajās kredītiestādēs, kuras piedalās EKS sistēmā.

Otrdien, 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā šā gada augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.

Tādējādi no šodienas iespējami zibmaksājumi starp AS «Citadele banka» klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. «ABN AMRO», «Bankia», «Erste», «Intesa Sanpaolo», «Raiffeisen», «SEB», «Unicredit» banku grupas).

«Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā,» uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. «Šodien zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku – AS »Citadele banka« un AS »SEB banka« (kura ar šodienu ir pievienojusies minētajai RT1 sistēmai) – klientiem. Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.»

Nākamais gads ekonomikā būs ārējo notikumu diktēts, pilns nenoteiktības un ar iespējamām krasām svārstībām, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, komentējot Eiropas Savienības (ES) līderu pieņemtos risinājumus izejai no eirozonas krīzes.

Pēc ekonomista domām, patlaban vērojamais politiķu patoss par panākumiem krīzes risinājumos ir stipri pārspīlēts.

«Patlaban ir tikai panāktas vienošanās par uzstādījumiem, kurus var vērtēt kā soli uz priekšu, tomēr darbs pie tehniskajiem risinājumiem tikai sāksies. Un šajā gadījumā redzēsim, ka teiciens «velns ir detaļās» būs precīzs situācijas apzīmējums,» uzskata Gašpuitis, norādot, ka arī risinājumi un precīzāka attīstības gaita būs redzama vien gada beigās, bet līdz tam turpināsies minējumi un spekulācijas.

Grieķijas parāda restrukturizācijas programmai ir jātop līdz šā gada beigām, bet tās darbībai jāsākas jau nākamā gada sākumā. Situāciju apgrūtinot fakts, ka 50% parāda atlaišana attiecas uz privātajiem kreditoriem, ne uz starptautiskajām institūcijām, piemēram, Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Grieķijas saistības pret privātajiem kreditoriem ir aptuveni 210 miljardi eiro (148 miljardi latu) no kopējā 350 miljardu eiro (246 miljardu latu) parāda. Turklāt, kā norāda Gašpuitis, nav paredzams, ka vienošanās ar privātajiem investoriem noritēs gludi. Tādēļ varbūtība, ka viss neritēs pēc plāna, ir visai liela.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Eiropas Centrālās bankas stresa testu nav izturējušas 25 eirozonas bankas, liecina Bloomberg News rīcībā esošais ECB banku pārbaudes uzmetums.

Savukārt 105 bankas testu ir izturējušas. Kā liecina informācija, aptuveni desmit bankām, kuras nav izturējušas pārbaudi, ir nepietiekams kapitāls, kas jāpalielina. Šis skaitlis gan varētu mainīties līdz 26. oktobrim, kad tiks publicēti ECB pārbaužu rezultāti, jo centrālā banka turpina sarunas ar tirgus dalībniekiem.

Bankām, kuras ir palielinājušas kapitālu šajā gadā, lai nosegtu iztrūkumus, nebūs jāmeklē papildus finansējums. Tiem tirgus dalībniekiem, kuriem kapitāls nebūs pietiekams, tiks dotas divas nedēļas laika, lai iesniegtu kapitāla plānu. Līdz rītdienai bankām būs jāparaksta ECB vērtējums.

ECB gan sacījusi, ka nevar komentēt spekulācijas par novērtējumu.