Nākamais gads ekonomikā būs ārējo notikumu diktēts, pilns nenoteiktības un ar iespējamām krasām svārstībām, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, komentējot Eiropas Savienības (ES) līderu pieņemtos risinājumus izejai no eirozonas krīzes.
Pēc ekonomista domām, patlaban vērojamais politiķu patoss par panākumiem krīzes risinājumos ir stipri pārspīlēts.
«Patlaban ir tikai panāktas vienošanās par uzstādījumiem, kurus var vērtēt kā soli uz priekšu, tomēr darbs pie tehniskajiem risinājumiem tikai sāksies. Un šajā gadījumā redzēsim, ka teiciens «velns ir detaļās» būs precīzs situācijas apzīmējums,» uzskata Gašpuitis, norādot, ka arī risinājumi un precīzāka attīstības gaita būs redzama vien gada beigās, bet līdz tam turpināsies minējumi un spekulācijas.
Grieķijas parāda restrukturizācijas programmai ir jātop līdz šā gada beigām, bet tās darbībai jāsākas jau nākamā gada sākumā. Situāciju apgrūtinot fakts, ka 50% parāda atlaišana attiecas uz privātajiem kreditoriem, ne uz starptautiskajām institūcijām, piemēram, Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Grieķijas saistības pret privātajiem kreditoriem ir aptuveni 210 miljardi eiro (148 miljardi latu) no kopējā 350 miljardu eiro (246 miljardu latu) parāda. Turklāt, kā norāda Gašpuitis, nav paredzams, ka vienošanās ar privātajiem investoriem noritēs gludi. Tādēļ varbūtība, ka viss neritēs pēc plāna, ir visai liela.
Savukārt Grieķijas valdības spēja sakārtot finanses un ekonomiku, viņaprāt, ir visai apšaubāma, ko pasliktina arī sabiedrības pretreakcija. Tādējādi priekšplānā izvirzoties situācija Itālijā, un tās spēja mazināt ekonomikas ievainojamību.
Kā atzīst ekonomists, viena no parādu krīzes potenciāli negatīvākajām izpausmēm ir, ka tā var ļoti smagi skart Eiropas finanšu sistēmu ar visām no tā izrietošajām sekām ekonomikai kopumā. Atbalsts visvairāk esot nepieciešams lielākajām Francijas, Itālijas un Vācijas bankām.
Eiropas finanšu sistēmai kopumā nepieciešamais finansējuma apjoms patlaban tiek minēts ap 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu). Tomēr, kā pieļauj Gašpuitis, negatīvā scenārija gadījumā rekapitalizācijai nepieciešamā summa var pārsniegt 300 miljardus eiro (210 miljardus latu).
Eksperts skaidro, ka pašreizējais uzdevums ir mehānismu izveide, kas bauda investoru uzticamību, bet bankām dod iespēju piesaistīt nepieciešamo kapitālu tirgū, lai to glābšanā pēc iespējas mazāk ir jāiesaistās eirozonas nodokļu maksātājiem.
Vienlaikus viņš norāda, ka potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija Skandināvijas banku sistēmu skar visai mēreni. Taču esot jārēķinās, ka jebkurš krīzes uzliesmojums starpbanku tirgū palielinās saspīlējumu, kā dēļ finanšu resursu cena tuvākajā laikā var pieaugt. Atsevišķām bankām, kas saņems Eiropas Finanšu stabilitātes fonda vai citas institūcijas atbalstu, iespējams, nāksies pieņemt stingrāku uzraudzību un ierobežojumus atsevišķos darbības virzienos.
«Nozīmīgs šķērslis jebkuram risinājumam ir bijis un paliek ārkārtīgi smagnējais lēmumu pieņemšanas process, dažādie valstu uzskati un intereses,» piebilst "SEB bankas" ekonomists.
Viņš arī uzsver, ka Latvijai eiro mērķa un ES kontekstā ir jābūt gatavai jauniem izaicinājumiem politiskā jomā, jo pastiprināsies virzība uz lielāku valstu suverenitātes ierobežošanu. Attiecīgi mazākajām valstīm kļūšot arvien grūtāk pārstāvēt savas intereses.
Jau vēstīts, ka šodien ES līderi samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot stabilitātes fondu līdz vienam triljonam eiro.
Pēc teju desmit stundu ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligāciju, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 miljardus eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardi eiro.
Turklāt eirozonas līderi vienojās par jaunu palīdzības programmu Grieķijai apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem, kas aizvietos 109 miljardu eiro lielo kredītu palīdzības programmu, par kuru vienošanās tika panākta jūlijā. Tās apmērs līdz 2014.gada beigām būs līdz 100 miljardiem eiro un tajā bez ES piedalīsies arī SVF.
Četru punktu vienošanās paredz paaugstināt banku kapitāla pietiekamības prasības līdz 9%, kā arī apņemšanos padarīt stingrāku ekonomikas pārvaldību un fiskālo disciplīnu.
Kopējais naudas apjoms, kas nepieciešams banku rekapitalizācijai, varētu sasniegt 106 miljardus eiro, un bankām rekapitalizācija jāveic līdz nākamā gada jūnijam.
Saskaņā ar plānu eirozona palielinās Eiropas Finanšu stabilitātes fondu līdz vienam triljonam eiro, izmantojot elastīgu pieeju, lai nepalielinātu individuālas garantijas no valdībām.