Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis nepārmest Vācijas kanclerei Angelai Merkelei taupības politikas neveiksmes, norādot, ka krīzes skartajām valstīm jāpārtrauc meklēt vaininieki ārpusē.

«Pie tā, kas notiek Francijā un Portugālē nav vainojama ne Merkele, ne Vācija. Krīze un šo valstu problēmas nav Vācijas politikas vai Eiropas Savienības rezultāts. Tas ir pārlieku lielu tēriņu, konkurētspējas un bezatbildīgas uzvedības finanšu tirgos rezultāts,» EK prezidenta sacīto laikrakstam Welt am Sonntag citē Euobserver. Ž. Manuels Barrozu arī uzsvēra, ka A. Merkele ir viena no retajām, ja ne vienīgā, starp Eiropas līderiem, kura vislabāk saprot, kas kontinentā notiek patiesībā.

Eiropas Savienību nomocījusi dziļā Grieķijas finanšu krīze un augstais bezdarba līmenis, kas atsevišķās valstīs pārsniedzis 25%. Atklājies arī, ka Francijai būs nepieciešams papildus laiks, lai samazinātu budžeta deficītu. Valdot šādiem apstākļiem, aizvien biežāk izskan iebildumi pret izdevumu samazināšanas politiku, aicinot lielāku uzmanību pievērst jaunu darbavietu radīšanai.

Eiropas valstu budžeta izdevumu samazināšanas politika sasniegusi savas robežas, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

EK prezidents norādīja, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.

«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.

Ž. Manuels Barrozu izteikumi varētu liecināt par Briseles nosvēršanos Francijas, Itālijas un Spānijas pusē, minētajām valstīm dodot vairāk laika sabiedrībā nepopulāro reformu ieviešanai, ar kuru mērķi iecerēts samazināt budžetu deficītus, vēsta Euobserver.

Eiropa nepiedalās G20 sanāksmē, lai saņemtu pamācības ekonomikā. Tā apgalvo Žozē Manuels Barrozu, uzstājoties G20 sanāksmē ar emocionālu runu un cenšoties atspēkot valdošo noskaņojumu par ES īstenoto politiku. Sanāksmē, kas norisinās Meksikā, tiek izdarīts spiediens uz ES, mudinot rast risinājumu eirozonas krīzei.

Šobrīd Meksikā notiekošajā G20 valstu līderu sanāksmē liela uzmanība un kritika tiek veltīta ieilgušajai eirozonas krīzei.Vairāku valstu līderi izsaka aicinājumus Briselei pēc iespējas ātrāk tikt galā ar krīzi eirozonā. Arī eksperti notiekošo bažīgi dēvē par «lielāko risku globālajai ekonomikai» un aicina nekavējoši veikt nozīmīgas strukturālas reformas. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu to atspēkodams norādīja: «Ekonomiskie izaicinājumi nav tikai Eiropai, tie ir globāli. Atgādināšu, ka krīze nesākās Eiropā, bet gan Ziemeļamerikā. Liela daļa Eiropas finanšu institūcijas tika inficētas neierastas dažu finanšu sektoru darbības dēļ. Tomēr, mēs neuzveļam vainu saviem partneriem, bet gan aicinām sadarboties. Līdz ar to es sagaidu, ka G20 līderi tuvākajās dienās izrādīs stingru atbalstu ES uzņemtajam kursam krīzes risināšanā. No visiem tiek sagaidīta arī izpratne, jo ES sastāv no atvērtu un demokrātisku valstu savienības un tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana demokrātiskā ceļā dažkārt prasa vairāk laika. Mēs šeit sagaidām nevis padomus ekonomikā un demokrātijas veidošanā, bet gan ciešu sadarbību krīzes risināšanā. Ne visas šeit sapulcējušās G20 valstis ir demokrātiskas. Mēs esam ļoti atvērti pasaulei savu problemātisko jautājumu risināšanā, un varētu tikai vēlēties, lai visas G20 valstis būtu tik atvērtas savu problēmu risināšanas procesā.»

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu noraidījis apgalvojumus, ka Eiropas Savienība (ES) ir vainojama pie bargajiem taupības pasākumiem, kas pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Viesojoties Īrijā, kas pārņēmusi ES prezidētājvalsts pienākumus, EK prezidents uzsvēra, ka grūtību, ar kurām saskaras atsevišķas valstis, iemesls ir pārmērīgu parādu veidošana un neapzinīga fiskālā politika, kā arī dažādu finansiālo burbuļu veidošana, ko pieļāvuši attiecīgo valstu regulatori, vēsta AFP. «Ir radies mīts, ka ES piespiež ievērot sarežģītu politiku. Tā nav taisnība,» sacīja Žozē Manuels Barrozu.

«Es zinu, ka daudzi mūsu [Eiropas] sabiedrībās esošos finansiālos sarežģījumus skaidro ES līmenī, bet tas nav godīgi, jo tā nebija savienība, kas radīja attiecīgās problēmas,» sacījis EK prezidents.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Eiropas Savienībai (ES) jākļūst par federāciju... Beidzot šos vārdus skaļi ir pateicis Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu, tādējādi atzīdams acīm redzamu faktu - savienība, kurā ir 27 valstis, un katra no tām teju visās jomās realizē pati savu politiku, turklāt daļa no tām apņemas kaut ko vienu, bet izdara pavisam ko citu, ir visnotaļ neefektīva.

Tādēļ no sistēmas efektivitātes aspekta, protams, būtu loģiskāk, ja ES darbotos līdzīgi kā, piemēram, ASV, kur Baltajā namā tiek izlemti visi fundamentālie jautājumi, štatiem atstājot noteiktas pašnoteikšanās tiesības, ieskaitot likumdošanas procesu. Tomēr šeit uzreiz ir jāsaka kāds godmanisks «bet»...

Kāda tad ir pašreizējā situācija ES un tās dalībvalstīs? Pirmkārt, ekonomisko stāvokli bēdīgi slavenajā ES dienvidu daļā nu jau ir grūti salīdzināt gan ar ekonomiski spēcīgo Vāciju un Skandināvijas reģionu, gan pat ar Baltijas valstīm. Otrkārt, nereti pat vienas valsts ietvaros arvien biežāk izskan doma par iespējamu atdalīšanos. Šajā sakarā jāmin situācija saistībā ar Skotiju Lielbritānijā, Kataloniju Spānijā, Turīnas reģionu Itālijā, kā arī flāmu zemēm Beļģijā. Tiek piesaukti dažādi vēsturiskie aspekti, tautu pašnoteikšanās tiesības un tamlīdzīgas vērtības, taču pārsvarā gadījumu šādām aktivitātēm ir kāds ļoti būtisks pamatiemesls - turīgo reģionu nevēlēšanās «vilkt» visu pārējo valsti.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Vispārīga taupības režīma kritika ignorē pozitīvo efektu, kuru devusi tirgu uzticību atjaunošana, noraidot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kritiku, sacījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns.

«Politisku debašu laikā bieži vien tiek aizmirsts, ka mums ir ne tikai kvantitatīvi rezultāti – kurus daži ekonomisti bieži vien mīl uzsvērt – bet arī uzticības palielināšanās,» sacīja O. Rēns. Kā piemēru viņš minēja Itāliju, kas kopš 2011. gada novembra, kad par premjeru kļuva Mario Monti, samazinājusi savus izdevumus.

«Sākot ar novembri, mēs esam redzējuši konsekventu un piesardzīgu fiskālo konsolidāciju Itālijā. Mēs esam redzējuši kā samazinās Romas aizņemšanās izmaksas, kas, savukārt, Itālijas nodokļu maksātājiem ļauj ietaupīt, bet uzņēmumiem uzsākt ekonomisko atveseļošanos,» sacīja M. Monti.

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Eirozonas krīze vairs nav galvenais starptautiskās ekonomikas drauds, sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, vienlaikus atzīstot, ka salīdzinoši augsts likviditātes līmenis varētu izraisīt zināmas problēmas, tādējādi liekot noprast, ka tā sauktie «valūtu kari» varētu ietekmēt pasaules ekonomiku.

Izskanējušas bažas, ka Japāna, kas uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi uzlabotu eksportu, kas savukārt palīdzētu atkopties valsts ekonomikai, tādējādi varētu ietekmēt citu reģionu tautsaimniecību izaugsmi. Vācijas finanšu ministrs norādīja, ka Berlīne un Tokija ir aizvadījušas intensīvas sarunas saistībā ar šo jautājumu, un lika noprast, ka šādiem soļiem būšot arī jūtamas sekas.

«Mēs kļūstam arvien vairāk norūpējušies par relatīvi augsto likviditātes līmeni,» sacīja V. Šoible. Līdzīgu viedokli paudis arī Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans (Jens Veidmann). Viņš norādījis, ka šāda [Japānas] monetārā politika nevar atrisināt strukturālās problēmas un, jo ilgāk šāds periods turpinās, jo vairāk palielinās stabilitātes riski.

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Eirozonas parādu krīze bīstami tuvu pietuvojusies arī pie Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka Vāciju šogad piemeklēs recesija, vēsta AP.

Saskaņā ar OECD prognozēm, gada trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazināsies par 0,5 procentiem, bet gada pēdējā ceturksnī – par 0,8 procentiem. Organizācija arī aicinājusi panākt lielāku Eiropas valstu sadarbību, lai cīnītos ar reģionu piemeklējušo ekonomikas krīzi.

«Eirozonas krīze joprojām ir nopietnākais globālās ekonomikas apdraudējums, tāpēc nepieciešama politiska rīcība, lai varētu atjaunot uzticamību monetārajai savienībai,» teikts OECD ziņojumā. Organizācija arī norāda, ka eirozonā joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, kas turpinās palielināties, un ka atveseļošanās atslēga ir banku, fiskālo un konkurētspējas problēmu atrisināšana.

Pilnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.

Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta, atsaucoties uz L. Felda teikti, vēsta Reuters.

Savukārt Grieķijas izstāšanās no eirozonas arī nebūtu bez ievērojamiem riskiem, sacījis L. Felds. Viņš norādīja, ka, lai gan Grieķijas «infekcijas» izplatības risks banku sistēmā ir samazinājies, joprojām ir liela iespēja, ka Atēnu aiziešana no eirozonas liktu investoriem uzskatīt, ka citām valstīm varētu nākties rīkoties līdzīgi.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Eiropas Savienībai (ES) izdevies pārvarēt krīzes un neskaidrības periodu, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands. Nākamajā gadā Francijas prezidents Eiropu vēlas redzēt vienotāku un tādu kas tic sev.

«Mēs šogad esam paveikuši lielu darbu un tas mums nākotnē liek skatīties daudz pārliecinošāk,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka ES panākusi progresu problēmu, kas veidoja eirozonas krīzes pamatu, atrisināšanā, vēsta euractiv.

F. Olands minēja vairākus pagrieziena punktus, kas ļāvuši pārvarēt eirozonas krīzi. Tādi bijuši Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, finanšu transakciju nodokļa ieviešana un veiksmīgo Grieķijas krīzes noregulēšanu. Francijas prezidents arī slavēja nesen panākto vienošanos par Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveidi. Sistēmas izveide esot «globāls un liels sasniegums», norādīja F. Olands.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Polija pievienosies eirozonai tikai tad, kad krīzes skartā Eiropas monetārā savienība būs atrisinājusi savas problēmas, pavēstījis šīs valsts ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

«Mēs esam gatavi pievienoties, kad jūs būsiet atrisinājuši savas problēmas un kad mēs varēsim pateikt saviem iedzīvotājiem - «mēs varam droši iestāties»,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Frankfurter Allgemeine Zeitung, sacīja R. Sikorskis. «Jūs nevarat mūs vainot par to, ka mēs nevēlamies iestāties eirozonās, kamēr to piemeklējusi smaga krīze,» viņš piebilda.

Iepriekš Polija pavēstīja, ka Māstrihtas kritērijus spēs pildīt jau 2015. gadā, bet līdz šim atteikusies noteikt datumu, kad varētu pievienoties eirozonai. Eiropas Savienībā Polija iestājās 2004. gadā.

Tikmēr šā gada otrajā ceturksnī eirozonas notikumu iespaidā palēninājusies Polijas ekonomiskā izaugsme. Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī audzis tikai par 2,4 procentiem, kas ir zemākais kāpums kopš 2009. gada, vēsta Reuters.

Gadījumā, ja neiznāks vienoties par nodokļu iekasēšanas kārtību, parādu krīzes nomocītās Spānijas bagātākais reģions Katalonija varētu lemt par neatkarības pasludināšanu, brīdinājis autonomā apgabala premjers Arturs Mass (Artur Mass).

Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāsagatavojas savās robežās esošo valstu izjukšanai, raksta britu laikraksts The Daily Telegraph. «Pienāks brīdis, kad Eiropai par šo jautājumu būs jāsāk domāt. Būtu bezjēdzīgi, ka kaut kādu stingru normu dēļ tā [ES] nespētu piemēroties mainīgai realitātei,» sacīja Katalonijas premjers.

Katalonija, kas jau tā bauda plašu autonomiju, vēlas panākt lielāku fiskālo neatkarību no Madrides. Reģions vēlas pats iekasēt nodokļus, no kuriem Madridei izmaksātu tikai noteiktu daļu. Līdzīga kārtība ir Spānijas ziemeļos esošajā Basku zemē.

Otrdien Katalonijas galvaspilsētā Barselonā demonstrācijā pulcējās 1,5 miljoni cilvēku jeb viena piektā daļa no reģiona iedzīvotāju skaita. Demonstrācijas dalībnieki pieprasīja Katalonijas neatkarību un pauda neizpratni par to, ka reģiona nauda tiek izmantota Spānijas krīzes ugunsgrēka dzēšanai.

Janvāra sākumā Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības Padomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Barrozu un van Rompejs 10.janvārī piedalīsies svinīgajā pasākumā Mazajā ģildē, kas būs veltīts Latvijas iestājai eirozonā un pārejai no lata uz eiro.

Pagaidām vizītes programma ir izstrādes stadijā, norādaa Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Diana Germane. Patlaban ir zināms, ka, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), amatpersonas apspriedīs eirozonas nākotni un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts izaugsmes perspektīvas.

Svinīgajā pasākumā, kurā tiks simboliski atzīmēta Latvijas pievienošanās eirozonai, plānota ārvalstu un Latvijas iestāžu vadošo amatpersonu dalība.

Latvija eirozonai pievienosies 1.janvārī.

Eiropas Komisija (EK) no Eiropas Savienības (ES) budžeta atvēlēs 24,4 miljonus eiro, lai stimulētu Ebolas vīrusa pētniecību, liecina EK paziņojums.

Plānots, ka finansējumu piešķirs pieciem projektiem, tostarp vērienīgam liela mēroga potenciālas vakcīnas klīniskam izmēģinājumam un Ebolas vīrusa slimības ārstēšanai domātu esošu un jaunu savienojumu testiem. ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 līdzekļi tiks sniegti, izmantojot ārkārtas procedūru, lai pēc iespējas ātrāk sāktu darbu.

EK ir arī lūgusi, lai Eiropas un jaunattīstības valstu partnerība klīnisko pētījumu jomā (EDCTP) savā darba plānā iekļautu epidēmiju uzliesmojumus, kas skar Āfriku, tostarp Ebolas vīrusu. Līdz ar to EDCTP varēs finansēt zāļu, vakcīnu un diagnostikas klīniskos izmēģinājumus turpmākajos projektu atlases konkursos.