Pēc akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lūguma Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2023. gada 24. maijā anulēja tai 2014. gadā izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Šāds lēmums pieņemts, ievērojot akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lēmumu izbeigt savu darbību un lūgumu anulēt tai izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Akciju sabiedrība "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret tās fondu ieguldītājiem un citiem klientiem, proti, visi finanšu instrumentu portfeļa individuālās pārvaldīšanas līgumi ar visiem akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības klientiem ir izbeigti un ir pabeigta fonda "Rietumu Asset Management Fund" un divu tā apakšfondu "Rietumu Asset Management Fixed Income Investment Grade USD" un "Rietumu Asset Management Fixed Income High Yield USD" likvidācija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi reģistrēt SIA AIFP Imprimatur Capital Fund Management, informē FKTK.

Kompānija turpmāk sniegs alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumus, un arī šodien reģistrēto alternatīvo ieguldījumu fondu Imprimatur Capital Technology Venture Fund un Imprimatur Capital Seed Fund pārvaldīšanu.

Tāpat pieņemts lēmums reģistrēt AS Rietumu Asset Management IPS nodibināto atvērto ieguldījumu fondu Rietumu Asset Management Fund ar trīs apakšfondiem - Rietumu Asset Management Fund – Fixed Income Investment Grade USD, Rietumu Asset Management Fund – Fixed Income High Yield USD un Rietumu Asset Management Fund – Global Equity USD.

Fonda Rietumu Asset Management Fund' turētājbankas funkcijas nodrošina АS Rietumu Banka.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma reģistrēt IPS AS Rietumu Asset Management nodibināto atvērto ieguldījumu fondu Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund, informē FKTK.

Tas ir dibināts kā fonds ar diviem apakšfondiem - Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund-USD un Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund-EUR.

Izskatot iesniegtos dokumentus, FKTK konstatēja, ka fonda pamatdokumenti ir sagatavoti ievērojot normatīvos aktos noteiktās prasības, kā arī fonda ieguldījumu pārvaldīšanā iesaistītām amatpersonām ir nepieciešamā pieredze un kvalifikācija, lai tiktu nodrošināta kvalificēta pienākumu izpilde. Līdz ar to nav šķēršļu atvērtā ieguldījumu fonda Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund reģistrācijai.

Fonda Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund turētājbankas funkcijas nodrošina АS Rietumu Banka.

Veiktas izmaiņas IPS AS Rietumu Asset Management valdes sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sākot ar 23.janvāri uzņēmuma valdi atstājis valdes priekšsēdētājs Rolfs Pols Fuls, kā arī valdes locekļi Aleksandrs Vološins un Jeļena Buraja.

Turpmāk uzņēmuma valdes priekšsēdētājs būs Pāvels Počtarenko, bet valdes loceklis - Jurijs Moskaļuks.

P. Počtarenko ir AS Rietumu Asset Management aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs kopš 2014.gada februāra, bet Jurijs Moskaļuks ir AS Rietumu Asset Management fondu pārvaldnieks kopš 2014.gada aprīļa. P. Počtarenko un J. Moskaļuks turpina pildīt savus ikdienas darba pienākumus.

IPS AS Rietumu Asset Management jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājums veiktajam izmaiņām.

AS «Rietumu Asset Management» ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdi atstājis valdes loceklis Nikolajs Dorofejevs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nikolajs Dorofejevs ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdē tika iecelts 2017.gada 1.februārī, bet 12.februārī komercreģistrā ierakstīta viņa atbrīvošana no amata.

AS «Rietumu Asset Management» ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Pāvels Počtarenko un valdes loceklis Jurijs Moskaļuks.

AS «Rietumu Asset Management» ieguldījumu pārvaldes sabiedrība dibināta 2014.gadā, tās pamatkapitāls ir 500 000 eiro un tā nodarbojas ar aktīvu pārvaldes pakalpojumiem.

2016.gadā AS «Rietumu Asset Management» apgrozījums bija 675 tūkstoši eiro, un tās peļņa pēc nodokļiem bija 160 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 10 darbiniekus.

Arī ieguldījumiem ir vajadzīga tematiska ievirze, liecina Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) veiksmīgā pieredze ar jauna veida piedāvājumu investīciju izvietošanā. Divi tematiskie investīciju portfeļi, kas ļauj ieguldīt klientiem saprotamās biznesa idejās un pievilcīgos zīmolos, ir veidoti no tādu uzņēmumu akcijām, kas vēsturiski pierādījuši savu attīstības potenciālu, ir saglabājuši ilgtspēju un to produkti kļūst aizvien pieprasītāki visā pasaulē. Investīciju portfelis “Commodity Basket” veidots no izejvielu sektora un ar to saistīto nozaru publisko kompāniju akcijām (naftas un gāzes sektors, kalnrūpniecība, lauksaimniecība, ķīmiskie produkti, mašīnas iekārtas utml.) Savukārt portfelis „Brands & Luxury“ tapis no uzņēmumiem, kas ražo luksusa preces un ir pasaulē slavenu zīmolu īpašnieki.

“Abi tematiskie ieguldījumu portfeļi veidoti no tādiem uzņēmumiem, kuru ražotās preces vai sniegtie pakalpojumi ir un būs pieprasīti – tāda ir gan izejvielu nozare, gan arī mums visiem zināmo, vērtīgo zīmolu ražojumi. Turklāt, abos gadījumos investoriem ir skaidri definēts ieguldījuma modelis vai ideja, šajā gadījumā – modes un luksusa preces vai izejvielas,” stāsta Jurijs Moskaļuks, Rietumu Asset Management eksperts.

Tas gan nenozīmē, ka slavena zīmola īpašnieks vai naftas ražotājs RAM portfelī nonāk automātiski – katru uzņēmumu speciālisti vērtē atsevišķi, lai pārliecinātos, ka tas atbilst trim nozīmīgiem kritērijiem: emitenta kvalitāte (bilances, naudas plūsmas utml. dati), emitenta pašreizējā un prognozējamā tirgus vērtība (akciju cenas vēsturiskās izmaiņas, cenas attiecība pret dažādiem finanšu rādītājiem), emitenta izaugsmes potenciāls (t.sk. norises konkrētajā nozarē). Investīciju portfeļa uzbūvi nosaka RAM pārvaldnieki, dažādos laika periodos katrs no tiem iekļauj no 25 līdz 35 emitentu akcijām. Minimālais ieguldījuma apjoms šajos investīciju portfeļos ir 100 tūkstoši ASV dolāru, un pirmie darbības mēneši parādījuši, ka pieprasījums no klientu puses ir visai augsts.

Ar diviem jauniem ieguldījumu piedāvājumiem klajā nācis Rietumu Bankas grupā ietilpstošais aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Rietumu Asset Management (RAM). Obligāciju portfelis Target Maturity Bonds ir paredzēts konservatīvākiem klientiem, jo tas fiksē noteiktu ienesīgumu un ienākuma izmaksas laiku. Investīciju portfelis Industry 4.0 orientēts uz klientiem, kuri tuvāku un tālāku nākotni neatraujami saista ar t.s. tehnoloģisko revolūciju un inovatīvus uzņēmumus redz kā rītdienas ekonomikas balstus.

Abi jaunie investīciju piedāvājumi turpina RAM tematisko ieguldījumu portfeļu sēriju.

Obligāciju portfelis - drošs un paredzams

Obligāciju portfelim Target Maturity Bonds ir konkrēts vērtspapīru dzēšanas termiņš (no 2018. līdz 2022. gadam), tā turētājam jau sākotnēji ir zināms sagaidāmais ienesīgums.

„Būtiskākā šī portfeļa atšķirība no investīcijām akciju tirgū, ir fiksēts ieguldījuma beigu termiņš un fiksēts ienesīgums. Klientam ir skaidri zināms arī naudas plūsmas plāns, to iespējams pieskaņot klienta vajadzībām. Šīs priekšrocības padara šo ieguldījumu viegli caurskatāmu, saprotamu un īpaši drošu tiem klientiem, kuri riskus vēlas samazināt līdz viszemākajam līmenim,“ saka RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Vilinājums viegli, ātri un pamatīgi nopelnīt parasti noved pie šķietami vienkāršiem „risinājumiem“, kas kādu laiku uztur mānīgu veiksmes ilūziju, bet ilgtermiņā parasti nes bilanci ar mīnusa zīmi un rūgtu mācību. Viens no izplatītākajiem mītiem par t.s. „vieglo naudu“ saistīts ar akciju tirdzniecību biržā, proti, ka daži veiksmīgi pirkšanas un pārdošanas darījumi var nodrošināt kapitālu atlikušajam mūžam.

Tiem, kas vēlas riskēt un paši saviem spēkiem uzsākt akciju tirdzniecību, būtu jāapzinās, ka informācijai par norisēm biržā, ekonomikā un daudzu uzņēmumu darbībā nāksies sekot līdzi nepārtraukti. Nopietnai tirdzniecībai nāksies veltīt daudz sava laika, taču arī tad saglabājas risks pieņemt novēlotus, nepamatotus lēmumus.

No kļūdām glābj tikai pieredze

„Kad veiksmīgs ķirurgs, advokāts vai nelielas kafejnīcas īpašnieks sāk prātot par spēlēšanu akciju tirgū un viņa priekšstati par iekrājumu pieckāršošanu balstās, teiksim, filmā Volstrītas vilks, es puslīdz droši varu sacīt, ka iespēja savu naudu pavairot ir tik pat liela kā kazino,“ saka aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) eksperts Jurijs Moskaļuks, kurš šajā nozarē strādā vairāk nekā desmit gadus.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Sava un savas ģimenes finanšu drošība, kā arī pārticība vecumdienās ir divi nozīmīgākie motivatori, lai iedzīvotāji savus brīvos līdzekļus nekrātu «zeķē», bet ieguldītu, liecina Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) uzdevumā veiktā iedzīvotāju aptauja (pētījumu šā gada jūnijā veica Omnicom Media Group).

Savu un savas ģimenes finanšu drošību kā galveno motivatoru ieguldījumiem minējuši 85% respondentu, 65% sacījuši, ka būtu gatavi ieguldīt, lai parūpētos par drošību un pārticību vecumdienās. Tikai piektā daļa (21%) pētījuma dalībnieku uzskata, ka ieguldījumi sniedz iespēju papildus nopelnīt, bet 8% – lai attīstītu personīgo uzņēmējdarbību.

«Kad cilvēks ir informēts, viņš vienmēr jūtas drošāk, – šī patiesība darbojas arī ieguldījumu jomā. Pētījums rāda, ka ieguldījumus iepazinušie ļaudis novērtē papildus peļņas iespējas, taču tas rāda arī to, ka cilvēkiem pagaidām pietrūkst informācijas par ieguldījumu iespējām un atdevi. Viens no finanšu tirgus dalībnieku pienākumiem ir būt šo zināšanu nesējiem,» vērtējot pētījuma datus uzsver RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.

Brīvos līdzekļus cilvēki ir gatavi ieguldīt tad, ja tiek nodrošināts zems zaudējumu risks un iespēja vienkārši un ātri piekļūt ieguldījumam, – šie divi tiek minēti kā būtiskākie kritēriji iedzīvotāju aptaujā par ieguldījumu veikšanas motivāciju un pieredzi.

Pētījums, ko Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) uzdevumā jūnijā veica Omnicom Media Group liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pret naudas ieguldīšanu izturas ļoti piesardzīgi. Iespēja nopelnīt ir minēta tikai kā trešais būtiskākais kritērijs ieguldījumu veikšanai pēc diviem minētajiem.

Tie respondenti, kuriem jau ir ieguldīšanas pieredze, starp nozīmīgiem kritērijiem biežāk min iespēju sekot ieguldījuma līdzi ienesīgumam (44%), iespēju izvēlēties iemaksu modeli (30%), pārvaldnieka darbības rezultātus (23%) un augstu pakalpojuma kvalitāti (23%).

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Real Estate Deals And Solutions par 6,5 miljoniem eiro plāno pārdot viesnīcu Good Stay Eiropa Jūrmalā, Jūras ielā 56, liecina informācija city.24.lv.

Viesnīca Eiropa atrodas Jūrmalā, netālu no koncertzāles Dzintari. Uz teritorijas 3654 kvadrātmetru platībā izvietoti trīs ēku korpusi, kuru kopējā platība ir 2359 kvadrātmetri. No tiem divi ir būvēti pagājušā gadsimtā un pilnībā atjaunoti 2004.gadā. Savukārt trešais jaunās ēkas korpuss tika uzcelts 2007.gadā.

Viesnīcā ir 40 numuri, kā arī konferenču telpa 45 personām, pirts/SPA, bērnu istaba un restorāns.

Informācija zemesgrāmatā liecina, ka ēkas īpašnieks ir kompānija Deviņdesmit seši, kuras īpašnieks ir Rietumu bankas dibinātais atvērto ieguldījumu fonds Rietumu Asset Management.

Rietumu bankā aģentūrai LETA neatbildēja uz jautājumiem, kādēļ viesnīcu plānots pārdot.

Rietumu grupas speciālisti ir sagatavojuši Rietumu Asset Management investīciju fondu oktobra ienākumu atskaiti. Tajā analizēti svarīgākie ekonomikas rādītāji, monetārā politika, situācija akciju, obligāciju, valūtu un izejvielu tirgū, kā arī tiek sniegti plaši ekspertu komentāri.

ASV ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī bija straujāka nekā gaidīts, turklāt, straujā zaugsme mazinājusi investoru bažas par pasaules lielākās ekonomikas stagnāciju. Par izaugsmi noteicošajiem faktoriem kļuvuši tādi volatīli raksturlielumi kā eksports un komerciālie produkcijas krājumi. Stabils darba tirgus un patēriņa palielināšanās ļauj neuztraukties par ASV ekonomikas stāvokli.

Īslaicīgā un perspektīvā republikāņu uzvara var labvēlīgi ietekmēt aizsargaktīvus, uzskata RAM investīciju fondu pārvaldnieki.

Inflācija eirozonā pieauga par 0,5% – šādu vērtību Eiropa pēdējo reizi pieredzēja 2014. gada jūnijā. Eirozonas ekonomika attīstās lēni, bet stabili, to neietekmē Brexit sekas. Turklāt Ķīnas ekonomikas plānotā izaugsme par 6,7% un lielāko kalnrūpniecības uzņēmumu izejvielu ieguves apjoma samazināšanās, labvēlīgi ietekmēja rūpniecisko metālu apriti. Toties dolāra nostiprināšanās, gaidot FRS likmju palielināšanos decembrī, daļēji nivelēja labvēlīgo efektu, kā arī negatīvi ietekmēja zelta cenu. Naftas cenas visu mēnesi bija nedaudz augstākas nekā 50 dolāru par barelu, stāsta Rietumu grupas speciālisti.

Janvārī sasniegts ASV emitēto uzņēmumu obligāciju skaita rekords, tāpat arī šajā mēnesī veikts liels skaits uzņēmumu apvienošanas un pievienošanas darījumu, liecina Rietumu grupas speciālistu sagatavotais Rietumu Asset Management investīciju fondu ienesīguma apskats par janvāri.

Savukārt, pirmie uzņēmumu finanšu pārskatu rezultāti liecina par uzņēmumu peļņas kāpumu.

RAM eksperti norāda, ka eirozonā tika novērots straujš inflācijas pieaugums, kā pamatā ir enerģijas un pārtikas preču cenu paaugstināšanās. Tomēr, neraugoties uz to, Eiropas ekonomikas dati ir labāki, nekā tika gaidīts, bet patērētāju un uzņēmumu pārliecība ir sasniegusi tik augstu līmeni, kāds nav pieredzēts jau daudzus gadus.

Inflācija ASV, tāpat kā Eiropā, uzrādīja pārliecinošu kāpumu uz enerģijas un pārtikas preču cenu palielināšanās fona. Vienlaicīgi bāzes inflācijas izmaiņu neesamība rada pamatu apšaubīt inflācijas tempu pieauguma turpināšanos gan ASV, gan arī Eiropā. Uz šā fona pārliecinošu kāpumu uzrāda ASV ekonomikas dzinējspēks – iekšējais patēriņš, uzsver eksperti.

2017. gada februāris ir pilnīgs pretstats iepriekšējā gada februārim, jaunākajā apskatā norāda Rietumu Bankas grupas speciālisti.

Investori martā notikušās sanāksmes laikā būtiski pārskatīja Federālo rezervju sistēmas procentu pamatlikmes paaugstināšanas iespēju – tikai vienas nedēļas laikā paaugstināšanas iespēja palielinājās no 30% līdz vairāk nekā 80%.

Ja ASV darba tirgus dati nesagādās sevišķi negatīvus pārsteigumus, tad jau šajā mēnesī var sagaidīt pirmo likmes paaugstināšanu Trampa prezidentūras laikā, uzskata Rietumu Bankas grupas speciālisti.

RAM eksperti norāda uz to, ka eirozonas ekonomika turpināja iepriecināt investorus ar labiem ekonomiskajiem datiem, kā arī gan uzņēmumu, gan patērētāju optimistisko noskaņojumu.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Rietumu bankas koncerna peļņu pērn sasniedza 70 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā gadā, kad peļņa bija 74 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna klienti darbojas Latvijā, Baltijas valstīs, Rietumeiropā, Krievijā un citās NVS valstīs. Koncerns izprot gan Rietumeiropas, gan Austrumeiropas biznesa vidi.

Mainīgā ģeopolitiskā un ekonomiskā vide koncerna darbības ģeogrāfiskajā teritorijā paaugstina ar šiem reģioniem saistītos riskus. Nepastāvīgie valūtu maiņas kursi un īpaši Krievijas rubļa devalvācija ir nesusi ievērojamus izaicinājumus koncernam un tā klientiem.

Koncerns ieviesa būtiskas izmaiņas klientu komisijas maksu struktūrā. Šo izmaiņu pamatā ir koncerna stratēģija koncentrēties uz lielākiem klientiem Eiropas Savienībā, kuriem var piedāvāt plašāku produktu klāstu.

Februāris bijis notikumiem bagāts, ilgtermiņa investoriem tas sniedza interesantas iespējas, vienlaikus arī pakutināja nervus tiem investoriem, kas dod priekšroku īstermiņa ieguldījumiem, jaunākajā apskatā norāda Rietumu Asset Management (RAM) eksperti.

Investīciju klimats bija labvēlīgs aizsargājošajiem aktīviem, tāpēc tas, ka tieši zelts kļuvis par mēneša TOP aktīvu, nav pārsteigums. Kopumā februāris atspēkoja investoru pesimistiskākos uzskatus un sniedza pamatu tālākai izaugsmei, norāda eksperti.

Kopējā ekonomiskā situācija norāda uz stāvokļa uzlabošanos eirozonā, uzsver eksperti.

«Eiropas Savienība joprojām izjūt zemas inflācijas ietekmi, un patēriņš ir viens no tās ekonomiskās izaugsmes vilcējspēkiem. Šomēnes vairākās ES valstīs inflācija nokritusi zem nulles. Šī tendence signalizē par iespējamu monetāro stimulu palielināšanos un monetārās mīkstināšanas politiku no ECB puses pēc marta tikšanās,» uzskata RAM investīciju fondu pārvaldnieki.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Jau šā gada beigās var gaidīt Federālās Rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās bankas politikas tuvināšanos, kā rezultātā sāksies ekonomiskā cikla jaunā fāze gan ASV, gan Eiropā, uzskata kompānijas Rietumu Asset Management (RAM) eksperti.

«Lai gan pagaidām pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darbojas atšķirīgos virzienos, jau 2017. gada beigās to politika varētu tuvināties», ir teikts analītiskajā komentārā pēdējam RAM fondu darbības rezultātu apskatam.

Decembrī FRS ir palielinājusi bāzes procentu likmi otro reizi pēdējā desmitgadē. Turklāt ASV centrālā banka prognozē, ka 2017. gadā likme varētu tikt palielināta vēl trīs reizes, kā ietekmē ir būtiski pieaugusi dolāra vērtība. Eiropas centrāla kamēr nav sekojusi šim piemēram. Tajā pat laika ECB ir paziņojusi par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas pagarināšanu līdz 2017. gada beigām, un vienlaicīgi – par tās apjomu samazināšanu un kritēriju mīkstināšanu.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.