Brīvos līdzekļus cilvēki ir gatavi ieguldīt tad, ja tiek nodrošināts zems zaudējumu risks un iespēja vienkārši un ātri piekļūt ieguldījumam, – šie divi tiek minēti kā būtiskākie kritēriji iedzīvotāju aptaujā par ieguldījumu veikšanas motivāciju un pieredzi.
Pētījums, ko Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) uzdevumā jūnijā veica Omnicom Media Group liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pret naudas ieguldīšanu izturas ļoti piesardzīgi. Iespēja nopelnīt ir minēta tikai kā trešais būtiskākais kritērijs ieguldījumu veikšanai pēc diviem minētajiem.
Tie respondenti, kuriem jau ir ieguldīšanas pieredze, starp nozīmīgiem kritērijiem biežāk min iespēju sekot ieguldījuma līdzi ienesīgumam (44%), iespēju izvēlēties iemaksu modeli (30%), pārvaldnieka darbības rezultātus (23%) un augstu pakalpojuma kvalitāti (23%).
Izvēlas zema riska ieguldījumus
Arī vērtējot dažādas ieguldījumu stratēģijas, aptaujātie cilvēki demonstrējuši augstu piesardzību. Starp četrām dažādām ieguldījumu stratēģijām (bezriska, augsta riska un divas – vidēja riska) trešdaļa aptaujāto priekšroku dod stratēģijai, kas paredz 60% investēt zema riska finanšu produktos, 30% – vidēja riska finanšu produktos, un tikai 10% – ieguldījumos ar augstu risku. Pašreizējo ieguldījumu/uzkrājumu īpašnieku vidū šī stratēģija ir vēl vairāk izplatīta – to izvēlētos 37%.
Otra populārākā stratēģija (izvēlētos 27% mērķa grupas) paredz 100% ieguldījumus ar zemu risku, garantējot ieguldīto pamatsummu. Ļoti izteikti šīs stratēģijas izvēle raksturīga patērētājiem vecumā pēc 60 gadiem (51%), laukos mītošajiem (41%), cittautiešiem (33%), fiziska darba veicējiem (38%).
Ceturtā daļa (24%) respondentu izvēlētos sabalansētu ieguldījumu stratēģiju, vienmērīgi sadalot riskus starp augsta (30%), zema (30%) un vidēja (40%) riska ieguldījumiem. Augsta riska ieguldījumus izvēlējās vien 7% respondentu.
Pietrūkst informācijas
Pētījums liecina, ka gandrīz trešdaļai (32%) aptaujāto mērķa grupas pārstāvju nav viedokļa par to, kuros investīciju tirgos tie vēlētos ieguldīt. Zīmīgi, ka viedokļa trūkums ir gandrīz vienlīdz raksturīgs kā tiem, kas jau iegulda (30%), gan tiem, kas to nedara (34%).
“Pētījuma rezultāti liecina par informēta lēmuma pieņemšanai nepieciešamo zināšanu trūkumu un mudina finanšu tirgus dalībniekus aktīvāt stāstīt par ieguldījumu iespējām,” norāda RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.
Pētījums liecina, ka aptaujātie vislabāk ir informēti par dzīvības apdrošināšanu (34% ir detalizēti informēti par produktu), privātajiem pensiju uzkrājumiem (39% zina detalizēti produkta nosacījumu), kā arī termiņnoguldījumiem (45% pārzina produkta specifiku). Visi trīs minētie ir arī biežāk praksē lietotie investīciju veidi.
Cilvēki, kas snieguši savu atbildi jautājumā par vēlamajiem investīciju tirgiem, visbiežāk norāda, ka vēlētos ieguldīt Eiropas Savienības tirgos (31%) vai Latvijas tirgū (26%). Ļoti zema ir cilvēku uzticēšanās Austrumeiropas investīciju tirgum (tajā ieguldīt vēlētos 6%), Krievijas un bijušo NVS valstu tirgum (gatavi ieguldīt 7%).
Raksts tapis sadarbībā ar Rietumu banku