Ventspils mēra Aivara Lemberga meita Līga Lemberga izveidojusi jaunu uzņēmumu SIA Osmium Holdings.

Kā liecina Lursoft pieejamā informācija, Osmium Holdings 100 % pieder Līgai Lembergai, kas ir vienīgā valdes locekle šajā uzņēmumā.

Jaunais uzņēmums reģistrēts Rīgā, kādā Tērbatas ielas dzīvoklī, un tā pamatkapitāls ir pusmiljons latu. Lursoft dati rāda, ka Osmium Holdings izveidots SIA LSF Holdings reorganizācijas rezultātā, no kura nodalīts arī Rīgā, Doma laukumā reģistrētais SIA Iridium Holdings ar pamatkapitālu 0,5 miljonu Ls apjomā, kurš arī reģistrēts 15. jūnijā, bet tā vienīgais valdes loceklis ir Aleksejs Ovods.

Oficiālā reģistra dati rāda, ka L. Lemberga kā padomes locekle vēl darbojas a/s VB Holdings, kur viņai pieder 14,29 % daļu un a/s ALA Investments. L. Lembergai noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums ar Jāni Austriņu, kuram pilnībā pieder SIA Piltenes meži un a/s Stella Associates un 8,71 % SIA Baltimar VT. Šie trīs uzņēmumi arī reģistrēti Rīgā, Tērbatas ielas dzīvoklī.

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Latvijas viesstrādnieku reputācija Īrijā, Lielbritānijā būtiski kaitē arī visas valsts reputācijai un tās investīciju klimatam – tas nozīmē, ka ārvalstu investoriem rodas šaubas par to, cik profesionālus darbiniekus izdotos piesaistīt respektablai viesnīcu ķēdei vai farmācijas laboratorijai, norāda investīciju un biznesa attīstības konsultāciju kompānijas Baltic Office vadošais partneris Latvijā Oskars Prikulis.

Salīdzinot ar poļiem un lietuviešiem, daudzi ārvalstīs maz kvalificētos darbos strādājošie latvieši esot neizlēmīgāki, lēnāki, ar tieksmi uz aizbildināšanos un aizraušanos ar alkoholu. Šāds secinājums radies, aptaujājot vairākus ārvalstu uzņēmējus, kas pēta uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā.

Baltic Office uzskata, ka šāds viedoklis ir negatīvs signāls, kas kaitē Latvijas investīciju potenciālam, jo pat tad, kad ir pārvarēti birokrātiskie šķēršļi un rodas iespēja uzbūvēt ražotni, rodas nākošā problēma – darbaspēka deficīts.

«Nevar sapņot par inovatīviem uzņēmumiem, ja daudzi cilvēki ir ar tehniku uz «jūs» un neprot pat ieskrūvēt lampiņu. Mums ir jāņem priekšzīme no japāņiem, kur augstākās izglītības iestādēs prioritāte ir eksakto zinātņu apguvei, nevis bezgalīgi tiek producēti zema līmeņa juristi, psihologi, sociālantropologi, sociālo tīklu komunikatori un ekonomisti. Daudziem šādu programmu absolventiem ir diezgan vāja izpratne par reālajiem procesiem, toties ir liela vēlme pakļaut lietu kārtību teorētiskām abstrakcijām. Vai nu mēs sāksim uzlabot sava darbaspēka kvalitāti vai arī mūsu tautsaimniecībai nekas nespīd, un lietuvieši un poļi mūs izkonkurēs pavisam,» pauž Prikulis.

Investīcijas būvniecībā Latvijā neredzēt, dienas laikā iespējams apturēt jebkuru būvprojektu, tostarp arī valsts un pašvaldību projektus.

To atzīst gan aptaujātie attīstītāji un būvnieki, gan ekspertu grupa, kas ZAB LEXTAL un investīciju un biznesa konsultāciju kompānijas Baltic Office vadībā izstrādājuši savus ierosinājumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas nosaka investīciju objektu būvniecību un attiecīgi investīciju piesaistes kapacitāti valstij kopumā. Savā paziņojumā viņi skarbi norāda, ka pašlaik eksistē iespēja vienas dienas laikā likumīgā ceļā apturēt jebkuru vai pat visus iesāktos būvprojektus, tostarp arī valsts un pašvaldību projektus.

Kā piemēru var minēt jau DB aprakstīto situāciju, kad tiesā ir apstrīdēta 2002. gadā izsniegta būvatļauja, un tas ir iesaldējis Karvas HES izveidi. Šis ir viens no piemēriem, kas rosina domāt, ka, iespējams, nepieciešami normatīvie grozījumi, jo būvatļaujas pagarināšanas apstrīdēšana īsi pirms objekta pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā bez kādiem konstatētiem normatīvu vai būvniecības projekta pārkāpumiem ir dīvaina. Šajā situācijā projekta īstenotājs SIA Patina cieš finansiālus zaudējumus, jo spiests no citiem ienākumiem projektu finansētājai bankai maksāt kredīta pamatsummas daļu un procentus, jo šim projektam bija jābūt nodotam ekspluatācijā jau 2011. gada 1. decembrī.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Latvijā varētu tikt iepludinātas vismaz 200 miljonu latu lielas investīcijas – investoru degpunktā ir jau esošu objektu un uzņēmumu iegāde.

Ir interese no Krievijas investora puses, taču vietējais tirgus ir tik mazs, ka grūti piemeklēt piemērota kalibra ražošanas uzņēmumu, kurā Krievijas investoram būtu interese piedalīties.

Šobrīd notiek sarunas par kāda pārtikas uzņēmuma iegādi, atklāj Baltic Office biznesa attīstības direktore Ilze Lapiņa.

Fliks cenšas nospiest Dombrovski uz ceļiem

Ar daudziem haotiskiem un pretrunīgiem paziņojumiem saasinās cīņa par airBaltic akciju vairākumu.

Tādus secinājumus var izdarīt no Bertolta Flika paziņojuma par airBaltic padomes sēdes sasaukšanu šopiektdien, kuras darba kārtībā būšot tikai viens jautājums - par būtiskām izmaiņām airBaltic komercdarbībā. Taču pēc pāris stundām no saviem amatiem airBaltic padomē šovasar jau otro reizi atkāpās B. Flika pārstāvētā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvji Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks, kas padomes sēdes sasaukšanu padara neiespējamu.

«Situācija ir sarežģīta, tāpēc, ņemot vērā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sniegto norādi, esam vērsušies pie tiesu izpildītājas - sniegt savu skaidrojumu, kā arī esam pagarinājuši Anrija Lembera iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz šā gada 10. novembrim,» situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš atzīst, ka tas ir saistīts ar Anglijas tiesas lēmuma izpildi Latvijā par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesā labuma guvējs esot Aivars Lembergs.

Tā kā minētais nodrošinājuma līdzeklis tika reģistrēts pēc tiesu izpildītājas Jolantas Šubrovskas uzdevuma, UR lūdza zvērinātu tiesu izpildītāju līdz 2011.gada 26.oktobrim sniegt UR viedokli, vai Anrija Lemberga iesniegumā izteiktais lūgums par nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu attiecībā uz viņu nav pretrunā ar tiesu izpildītājas noteikto uzdevumu UR. Turklāt arī no 2011.gada 25.jūlijā saņemtās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas vēstules secināms, ka tiesa iesaka UR neskaidrību gadījumā saistībā ar tiesas lēmuma izpildi vērsties pie tiesu izpildītāja.

Anrijs Lembergs nepārsūdzēs UR galvenā valsts notāra lēmumu, ar kuru netiek atcelts liegums saistībā ar viņam piederošajām kapitāldaļām un akcijām.

To apstiprināja Anrija Lemberga intereses aizstāvošais zvērināts advokāts Aldis Alliks. «UR galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana būtu kā sērkociņu meklēšana, kamēr jācīnās ar patiesā labuma guvējiem no jau notikušās dedzināšanas - prokuratūru, Anglijas tiesu, prasītājiem šajā ārvalstu tiesā,» skaidro A. Alliks. Viņš gan norāda, ka «Latvijas robežās» notikušajās juridiskajās peripetijās šajā t. s. Anglijas tiesas lietā ir ļoti daudz dīvainību un pat nopietnu kļūdu.

«Neredzu jēgu rakstīt pieteikumu Administratīvajai tiesai, lai rosinātu tiesvedību par UR vadītāja lēmumu un saņemtu par to atlīdzību, zinot, ka praktiska labuma no gadiem ilgstošās tiesvedības klientam iznākumā nebūs. Lai gan no profesionālā viedokļa apskatāmie jautājumi būtu vēl nebijis precedents Latvijā,» tā uz jautājumu par to, vai bija tomēr vērts apstrīdēt R. Baloža atteikumu, atbild A. Alliks. Viņš piebilst, ka galvenā vērība ir jāpievērš nevis «ķēdītes galam», bet gan tās sākumam. «Anglijas tiesa «iesaldēja» it kā ar Aivaru Lembergu saistītu mantu, ņemot vērā kriminālprocesā pret Aivaru Lembergu UR Latvijā uzliktus arestus.

Anrijs Lembergs pieprasa atcelt uzliktos liegumus rīcībai ar viņam piederošajām 500 000 Ls vērtajām SIA LSF Holdings un 135 465 Ls vērtajām vārda akcijām a/s L.V.K., šodien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis nenoliedz, ka šādu iesniegumu ir saņēmis - sakarā ar Anglijas tiesas lēmuma izpildi Latvijā par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesā labuma guvējs esot Aivars Lembergs.

Anrijs Lembergs norādījis, ka nodrošinājuma līdzekļu reģistrēšanai komercreģistrā attiecībā uz viņam piederošajām SIA LSF Holdings kapitāldaļām un a/s L.V.K. vārda akcijām nav nekāda tiesiska pamata, jo viņš nav atbildētājs Anglijas tiesas lietā un arī nav norādīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumā un tās izsniegtajā izpildrakstā.

Notikusi AS «Baltic Telekom» pirmā padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Guntis Lauskis, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieci Arta Snipe, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Guntis Lauskis ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē un arī MBA grādu Rīgas Tehniskajā Universitātē. Viņš ir zvērināts advokāts, šobrīd praktizē juridiskajā birojā «Law Office Spridzans», iepriekš praktizējis ZAB «Rektiņa un Mieze». AS «Baltic Telekom» akcijas viņam nepieder.

Arta Snipe ir ir ieguvusi LLM grādu tiesību zinātnēs Rīgas Juridiskajā augstskolā un šobrīd studē doktorantūrā biznesa augstskolā «Turība». Kopš 2016.gada A.Snipe ir zvērinātu advokātu biroja «Amicus Curiae» vadītāja, iepriekš bijusi zvērināta advokāte zvērinātu advokātu biroja »iLAW« partnere. AS »Baltic Telekom« akcijas viņam nepieder.

Andra Rektiņa ir ieguvusi M.LL.P. grādu Humbolta Universitāte Berlīnē un kopš 2010.gada ir zvērināta advokāte ZAB »Rektiņa un Mieze«. AS »Baltic Telekom« akcijas viņam nepieder.

Nekustamo īpašumu fonds BPT Secura pārdevis vienu no saviem augstākās klases īpašumiem – vēsturisko biroju ēku Kaļķu ielā 15. Īpašums pārdots nesen dibinātajai Itālijas uzņēmuma Baltic RE Group meitai SIA Key 15.

Rīgas centrā 1913. gadā celtās jūgendstila ēkas platība ir 5114 kvadrātmetri. Pēdējo gadu laikā tā renovēta un pārveidota par biroju ēku, kurā ir arī tirdzniecības uzņēmumiem piemērotas telpas.

BPT Secura Fonda, ko šobrīd pārvalda BPT Asset Management, vadītājs Algis Vaitiekuns (Algis Vaitiekunas) norāda, ka šis ir labs investīciju darījums, kas raksturo Baltijas valstu nekustamo īpašumu potenciālu. «Pārdošanas procesā novērojām paaugstinātu investoru interesi par ēku Kaļķu ielā 15, kas vēlreiz apliecināja, ka ir stabili augsts pieprasījums pēc kvalitatīvām ēkām labās vietās,» norāda nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Newsec Latvia, kurš nodarbojas ar BPT Secura fonda piederošo īpašumu pārdošanas, vadītāja Olga Kozina.

Arī šogad ASV informācijas tehnoloģiju kompānijas Microsoft Worldwide Partner konference ir plaši apmeklēta, kopumā tajā dalību ņem aptuveni 15 tūkst. dalībnieku no visas pasaules.

No Latvijas konferencē piedalās pārstāvji no Microsoft Latvia, Elva Baltic, Datakom, DPA, ALSO Latvia, Baltijas Datoru Akadēmija, Tilde un iSoft Solutions.

Lielu lomu konferencē ieņem tieši cloud computing jeb mākoņu datošanas tēma. Tās aktualitāti nozarē savā uzrunā īpaši akcentēja Microsoft vadītājs Stīvs Balmers (Steve Ballmer). Piemēram, uzņēmumiem, izmantojot Microsoft jauno mākoņa pakalpojumu Office 365, nav jāpērk programmatūra, bet tie pakalpojumus var izmantot maksājot ikmēneša maksu.

Microsoft ņem vērā planšetdatoru uzvaras gājienu, norādīja S. Balmers, vēršot uzmanību, ka Windows 8 būs pielāgots planšetdatoriem. Jāatzīmē, ka šobrīd ir jau pieejama Windows 8 beta versija. Vienlaikus S. Balmers akcentēja Microsoft partneru lomu kompānijas biznesā un pateicās tiem par veiksmīgo sadarbību.

Latvijas bagātākā ģimene ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par desmit miljoniem latu, sasniedzot 140 miljonus latu, secināts Baltic Screen pētījumā.

Saraksta veidotāji norāda, ka Ventspils mēra ģimenei joprojām ir divi būtiski atšķirīgi īpašumu saraksti - viens, kas atrodams Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā un publisko reģistru datos par viņu pašu un bērniem Līgu un Anriju, - tajā redzams, ka ģimenes īpašumu kopvērtība nekādi nepārsniedz 10-12 miljonus latu (pašam ģimenes galvam oficiāli pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Ventspils novadā, uz dēla vārda reģistrētas kapitāldaļas SIA Baltimar VT, AS VB Holdings un SIA LSF Holdings, kā arī 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Krimuldas novadā, bet uz meitas vārda ir 25 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Kuldīgas novadā).

Pagājušajā piektdienā notikušais pasākums - spāru svētki - iezīmēja būtisku pagrieziena punktu jaunajam noliktavu birojam Rīgā – Versum. Šis ir novatorisks, videi draudzīgs projekts, kas apvieno tirdzniecības, biroju platības un noliktavu telpas zem viena jumta.

Videi draudzīgais satiekas ar komfortu – uzņēmumiem un klientiem

Versum projekts Latvijas komercīpašumu tirgū ievieš unikālu pieeju, piedāvājot piemērotas telpas plašam uzņēmumu lokam, bet jo īpaši mazo un vidējo biznesu īpašniekiem. Stratēģiskā atrašanās vieta Rīgas strauji augošajā biznesa rajonā nodrošina, ka Versum ir ne tikai izcila darba vieta, bet arī savienojamības un plašu iespēju centrs.

Versum projekts ir izcils mūsdienīga dizaina un ekoloģisko risinājumu apzināšanas piemērs. Ēka ir veidota, izmantojot vismodernākos materiālus un gudras inženierijas metodes, ko izceļ tādas funkcijas kā jumta saules paneļi un siltuma reģenerācijas ventilācija. Šīs inovācijas ne tikai sekmē ilgtspējīgu vidi, bet arī nodrošina rentablu darbību, samazinot apkures un dzesēšanas izdevumus.

SG Capital Partners AIFP pārvaldītais nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund 1 par 6,3 miljoniem eiro no SIA Dagas A iegādājies Open Office biroju ēku Brīvības ielā 39, Rīgā.

«Iegādātais īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums, kas vairākkārt pārsniedz alternatīvas ieguldījumu iespējas ar zemu risku,» pamato SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Biroju ēka, kas vēsturiski pazīstama kā Sniķera nams, ir būvēta laikā no 1929.-1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta LU profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā. «Šo namu atjaunojot un pārvaldot daudzu gadu garumā, esam īpaši centušies saglabāt šī nama īpašo vēsturisko auru un vērtību, vienlaicīgi nodrošinot visas mūsdienīgam biroju centram nepieciešamās prasības. Tieši šādas ēkas visā pasaulē kļūst par īpaši iekārojamām biroju vietām starptautiskiem uzņēmumiem, vēstniecībām un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīga laba atrašanās vieta pilsētas centrā, atpazīstamība un prestižs. Šādu ēku vērtība ar katru gadu tikai pieaug,» uzskata SIA Dagas A valdes priekšsēdētājs Andris Kupcis.

Mildas tirdziņš šogad plāno dubultot apgrozījumu, piesaistot ievērojamu apmeklētāju skaitu, kas līdz gada beigām varētu sasniegt trīs miljonus cilvēku.

To paredzēts īstenot ar jaunas mārketinga stratēģijas palīdzību un cenu atlaižu kampaņām, informē SIA Baltic Office partnere, Mildas tirdziņš biznesa attīstības pārstāve Ilze Lapiņa. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad apgrozījums bija 127 000 latu, 2011.gadā plānots apgrozījumu dubultot, sasniedzot 260 000 latu.

Mildas tirdziņš Rīgā darbojas kopš 2010.gada. Gada laikā tajā iepirkušies aptuveni divi miljoni pircēju, savukārt dienas laikā tirdziņu apmeklē apmēram 5500 cilvēku.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 3.8 miljonu eiro apmērā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka SG Capital Partners pārvaldītajam nekustamo īpašumu fondam SG Capital Partners Fund 1. Bankas finansējums kopā ar SG Capital Partners līdzekļiem tiks izmantots biroju ēkas Rīgā, Brīvības ielā 39 iegādei.

Biroju ēka «Open Office», kas vēsturiski pazīstama arī kā «Sniķera nams», ir būvēta laikā no 1929. līdz 1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta Latvijas Universitātes profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām, un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā.

Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums.»

Savukārt, SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda: «SG Capital Partners ir investēts arī Latvijā strādājošo iedzīvotāju uzkrātais pensiju kapitāls, tādēļ šis darījums ir viens no piemēriem, kur Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi tiek izvietoti Latvijas ekonomikā.»

Rīgas biroju tirgū iznomātās platības 2021. gada pirmajā pusgadā sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Redzot tirgus potenciālu, investori turpina īstenot biroju attīstības projektus, bet nomnieki pakāpeniski maina paradumus un sāk slēgt nomas priekšlīgumus, novērojuši starptautiskā nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmuma Newsec analītiķi.

2021. gadā Rīgā tiks piedāvātas jaunas biroju telpas, kuru platība ir apmēram deviņi tūkstoši kvadrātmetru, bet 2022. gadā šis skaitlis būs desmit reizes lielāks. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados Rīgas nekustamā īpašuma tirgu papildinās modernas biroju telpas, kuru platība sasniegs 240 tūkstošus kvadrātmetru, teikts jaunajā 2021. gada 1. pusgada Rīgas biroju tirgus apskatā Riga Office Outlook.

"Attīstītāji no standarta projektiem pāriet pie radošākiem risinājumiem, kas būs aktuāli moderniem, mūsdienīgiem uzņēmumiem, – tā ir ekoloģiska vide, biroju pilsētiņas, kur nodrošinātas gan darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī konversijas projekti, kas saglabā saikni ar pagātnes Rīgu," stāsta Newsec analītiķe Inita Nitiša.

Latvijā varētu tikt ieplūdinātas vismaz 200 milj. Ls lielas investīcijas - investorus galvenokārt interesē objektu un uzņēmumu iegāde.

Pavisam nesen starptautiska investīciju un biznesa attīstītāju grupa SIA Baltic Office izplatīja paziņojumu, kurā informēja, ka kompānijas pārstāvētie Krievijas un Ukrainas investori tuvākajā laikā ir gatavi ieguldīt Latvijas tirgū ap 130 milj. eiro. Ir ziņots, ka Latvijā darbu sāks Nīderlandes investīciju fonds BGF.BV, kura plānotais investīciju apjoms ir aptuveni 50 milj. Ls. Fonds plānojis izskatīt dažādas investīciju iespējas - gan iegādājoties NASDAQ OMX biržas Baltijas oficiālajā sarakstā un Baltijas otrajā sarakstā iekļauto uzņēmumu akcijas, gan arī, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus Latvijas un pārējo Baltijas valstu perspektīvāko nozaru uzņēmumos. Tomēr tie nebūt nav vienīgie interesenti.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Kamēr Finanšu ministrija sit trauksmes zvanus, norādot uz kārtējo aizkavēšanos ES fondu apguvē, nozaru ministrijas pārmetumus noraida.

Pastāv nopietnas bažas, ka ES nauda šogad paliks neapgūta, jo kopējā Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības valsts budžeta izdevumu plānu neizpilde uz šī gada 31. augustu jau sasniegusi 51,3 milj. Ls, turklāt vērojama situācijas pasliktināšanās, tas ir, reālā līdzekļu apguve arvien vairāk atpaliek no sākotnēji plānotās.

Braucieni

Ēģipte «atgriežas»; tūrsezonas sekmes var ietekmēt nenoteiktība ap airBaltic.

Anrijs Lembergs pieprasa atcelt uzliktos liegumus rīcībai ar viņam piederošajām 500 000 Ls vērtajām SIA LSF Holdings un 135 465 Ls vērtajām vārda akcijām a/s L.V.K.

Cēsu alus pieliek priekšā kāju

Pēc stīvēšanās vairāku gadu garumā Cēsu alus pēc apgrozījuma pirmo reizi vēsturē apsteidzis Aldari.

Atkritumi

Ienāk Rīgas atkritumu tirgū

Cīņa Rīgas atkritumu tirgū var kļūt vēl asiņaināka, zviedru kompānija Ragn-Sells nopērk Latvijas uzņēmumu Exto-D.

Pasaule

Šveice piesaka karu dārgajai valūtai

Šveices centrālā banka gatava darīt visu, lai nepieļautu franka nostiprināšanos.