Latvijā varētu tikt ieplūdinātas vismaz 200 milj. Ls lielas investīcijas - investorus galvenokārt interesē objektu un uzņēmumu iegāde.
Pavisam nesen starptautiska investīciju un biznesa attīstītāju grupa SIA Baltic Office izplatīja paziņojumu, kurā informēja, ka kompānijas pārstāvētie Krievijas un Ukrainas investori tuvākajā laikā ir gatavi ieguldīt Latvijas tirgū ap 130 milj. eiro. Ir ziņots, ka Latvijā darbu sāks Nīderlandes investīciju fonds BGF.BV, kura plānotais investīciju apjoms ir aptuveni 50 milj. Ls. Fonds plānojis izskatīt dažādas investīciju iespējas - gan iegādājoties NASDAQ OMX biržas Baltijas oficiālajā sarakstā un Baltijas otrajā sarakstā iekļauto uzņēmumu akcijas, gan arī, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus Latvijas un pārējo Baltijas valstu perspektīvāko nozaru uzņēmumos. Tomēr tie nebūt nav vienīgie interesenti.
«Šobrīd par iespējām kaut ko iegādāties interesi izrāda dažāda kalibra potenciālie investori - ir finanšu investori, ir stratēģiskie investori, ir konkrētā jomā strādājošie, kurus interesē tikai attiecīgās nozares uzņēmumi, un ir arī pašmāju investori, kuri lūkojas uz to, kas pieejams tirgū,» situāciju skaidro IBS Prudentia partneris Jānis Lielcepure. Viņš norāda, ka interese ir teju vai par visu nozaru līderiem. «Par uzņēmumu iegādi vairāk interesējas investori no rietumiem, un līdz ar to var pro-gnozēt, ka arī šī rietumnieciskā pieeja pārdotajā (nopirktajā) uzņēmumā saglabāsies,» secina J. Lielcepure. Viņš zina teikt, ka investori vērtē ne tikai uzņēmuma pašreizējo stāvokli, bet arī tā vēsturi, potenciālo atdevi nākotnē un galu galā arī cilvēcisko faktoru.
«Pēdējo divu gadu laikā investoru uzsvars vairāk tika likts uz problēmās nokļuvušiem uzņēmumiem, to aktīviem - pērlītēm, jo reizēm varēja iegādāties uzņēmumu, kuram tik vien bija vajadzīgs, kā atjaunot uzticību un dialogu ar kreditētājbanku, lai atsāktu normāli strādāt,» stāsta J. Lielcepure. Viņš atzīst, ka investori priekšroku reizēm pat devuši vērtīgu aktīvu iegādei par viņiem izdevīgu cenu. «Šogad atjaunojusies interese no pēdējā laikā klusējošajiem profesionālajiem privātajiem fondiem, kas, protams, ir laba ziņa,» tā J. Lielcepure.