No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1.maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma - neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka saražoto elektroenerģiju uzņēmumi varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt "virtuālā makā", lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai.

Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo "zaļo" elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās "virtuālā makā".

Problēmas būvniecības materiālu, kā metāla un izolācijas pieejamībā, pieaugošās transporta izmaksas un inflācija ir samazinājušas pieprasījumu un resno skujkoku zāģbaļķu vidējo cenu Latvijā par gandrīz 3 % šī gada jūnijā. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc malkas jūnijā paaugstina lapu koku malkas cenas par 8 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Jūnijā tika veiktas izmaiņas koku ciršanas noteikumos Latvijā. Jaunā kārtība paredz to, ka tiek samazināti koku caurmēri (diametrs), kuru sasniedzot mežaudze apsaimniekošanas cikla ietvaros tiek novākta meža ražas atjaunošanas cirtē. Turklāt, kas ir svarīgi, tiek samazināta birokrātija – visām bonitātēm tiek noteikts viens caurmērs. Izmaiņas ir paredzētas arī meža atjaunošanas noteikumos. Tas nozīmē, ka meža īpašniekam būs lielāka atbildība atjaunot mežu.

Atjaunot varēs tikai ar sertificētu un vērtīgu stādāmo materiālu, kas nākotnē nesīs būtisku labumu tautsaimniecībā. Augs meža īpašumu vērtība, un mežsaimniekam būs nedaudz ātrāks apsaimniekošanas cikls, jo meža īpašuma vērtība šodien ir nākotnē iegūstamais diskontēts uz šodienu.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Pārpalikumu valsts budžetā šā gada pirmajā pusgadā pamatā nodrošināja augsti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu jeb ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, tāpat bažas par ieņēmumiem no nodokļiem rada neskaidrība uzņēmumā a/s Liepājas metalurgs, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ieņēmumi (2 951,1 miljons latu) pārsniedza izdevumus (2 785,5 miljoni latu), veidojot uzkrāto pārpalikumu 165,6 miljonu latu apmērā, liecina informācija ar valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi.

Saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu klasificējami citu izdevumu finansēšanai, skaidro ministrijas pārstāvji.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Šajā laikā ik gadu plašsaziņas līdzekļos aktualitāšu TOP augšgalā ir diskusijas un viedokļu apmaiņa par jautājumiem saistībā ar kārtējā gada valsts naudas maka piepildīšanu un tā tērēšanu.

Galvenā ziņa, ko atnes jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums par Latvijas valsts budžetu, nav pārsteidzoša - vairums pētījuma dalībnieku nav apmierināti ar budžeta līdzekļu izlietošanu. Tam kā iemesls varētu būt pārliecības trūkums par nodokļos samaksātās naudas izmantošanas efektivitāti un, pats galvenais, par sasniegtajiem rezultātiem jeb - kas un cik lielā mērā no budžeta ieguvis. Līdz ar to mazinās iedzīvotāju vēlme iesaistīties nodokļu maksāšanā, un tie izvēlas darboties nereģistrētajā ekonomikā, par ko liecina vairākos pētījumos uzrādītais salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā.

Šā gada augustā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums palielinājās par 53 miljoniem latu un astoņos mēnešos veidoja 250,6 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) dati.

Pārpalikumu kopbudžetā ministrija skaidro ar pēdējo gadu laikā novēroto tendenci, kad gada pirmajā pusē ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi.

Savukārt gada pēdējos mēnešos situācija ir diametrāli pretēja – izdevumu pieaugums pārsniedz ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada astoņos mēnešos būtu jāvērtē piesardzīgi.

Vērtējot budžeta iespējas, papildus augstāk minētajam konsolidētā kopbudžeta rezultātam jānovērtē vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, kas ietver arī tādus vispārējās valdības darījumus un institucionālās vienības, ko neatspoguļo konsolidētais kopbudžets. Būtiskākie elementi, kas lielā mērā samazina šā gada konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas pārpalikumu, ir ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu nesabalansētība, vispārējās valdības sektorā ietilpstošo valsts un pašvaldību uzņēmumu paredzamie zaudējumi, nomaksātās AS Liepājas metalurgs galvojuma saistības un citi negatīvas ietekmes darījumi. Tā, piemēram, šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta pārpalikumu ir palielinājis ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pārsniegums pār ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu un pasākumu izdevumiem.

Valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums pirmajā pusgadā pamatā izveidojies no augstākiem pamatbudžeta ieņēmumiem no Eiropas Komisijas (EK) par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu.

Tādējādi šie līdzekļi nevar tikt izlietoti citām vajadzībām, skaidro Finanšu ministrija(FM), aicinot pirmo sešu mēnešu laikā izveidojušos budžeta pārpalikumu vērtēt piesardzīgi.

DB jau rakstīja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 2,951 miljards latu, bet izdevumi – 2,785 miljardi latu. Tas nozīmē, ka finansiālais pārpalikums sasniedzis 165,6 miljonus latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) šā gada sešos mēnešos savukārt bija 2,4 miljardi latu, bet izdevumi 2,292 miljardi latu, veidojot finansiālo pārpalikumu 107,7 miljonu latu apmērā.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,175 miljardi latu, izdevumi – 2,143 miljardi latu, tādējādi veidojot 31,7 miljonu latu pārpalikumu pretēji deficītam pirmajos četros mēnešos.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada maijā bija 468,4 milj. latu, izdevumi – 413,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums veidoja 55,2 milj. latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā bija 268,3 milj. latu, izdevumi – 226,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums bija 42,2 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1 222,5 milj. latu, izdevumi – 1 211,0 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 11,4 milj. latu apmērā. Pārpalikums 7,8 milj. latu apmērā maijā izveidojies valsts speciālajā budžetā, kur ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) bija 110,5 milj. latu, izdevumi –102,7 milj. latu. Šā gada piecos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 533,8 milj. latu, izdevumi – 597,4 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 63,6 milj. latu apmērā.

Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā.

Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un iesilstot ES fondu apgūšanai, milst nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības.

Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē. Nevedas arī pieteiktās reformas veselības nozarē, kā dēļ tika palielināts deficīts. Situācija pagaidām ir stabila un parāda mērogs nav dramatisks. Taču riski ir nākotnē. Krīzes apstākļos tas ļoti ātri akumulēsies un var kļūt par nopietnu slogu valsts budžetam un sabiedrībai nākotnē. Ir saprotami argumenti un daudzās nepieciešamības.

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Jūnijs ieguldījumiem akcijās – ne sevišķi veiksmīgs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Strauji pietuvojusies vasara, kas pasaules akciju tirgos cenu ziņā tradicionāli mēdz būt svārstīgāks periods. Ja aplūko ASV akciju tirgus uzvedību jūnija ietvaros, tad redzams, ka šis mēnesis reģiona akcijām ir visai nepārliecinošs. Pieejamie dati liecina, ka kopš 1950. gada jūnija ietvaros ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vidēji ir samazinājusies par 0,07%. Aplūkojot datus, var arī secināt – pastāv faktiski vienāda iespēja tam, ka akciju cenas jūnijā palielināsies vai saruks. Kopš 1950. gada bijuši 33 jūniji, kad šī mēneša ietvaros ASV akciju cena sarukusi un 32 jūniji, kad S&P 500 indeksa vērtība samazinājusies.

Turpinot ilgtermiņa depozītu pakāpenisku aizstāšanu ar obligācijām, ABLV Bank trešās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros ir veikusi kārtējo obligāciju emisiju, liecina bankas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Šoreiz emitētas parastās obligācijas 50 miljonu ASV dolāru un 20 miljonu eiro apmērā.

Dolāru obligāciju gada procentu likme ir fiksēta: 1,725% ar kupona izmaksu divas reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas vērtība ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2013. gada 21. jūnijs, bet dzēšanas datums – 2015. gada 21. jūnijs.

Eiro obligāciju skaits 20 000. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro un gada procentu likme ir fiksēta: 1,725% ar kupona izmaksu divas reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas vērtība ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 21. jūnijs, bet dzēšanas datums – 2015. gada 21. jūnijs.

ABLV Bank Trešās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros ir pabeigusi divas obligāciju emisijas subordinētā kapitāla piesaistei - 20 miljonu ASV dolāru un 20 miljonu eiro apmērā.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, dolāru emisijā obligāciju skaits bija 200 tūkstoši. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 100 dolāri. Sākotnējās izvietošanas vērtība ir 81,0362% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2013. gada 27. jūnijs, bet dzēšanas datums – 2023. gada 27. jūnijs.

Subordinēto obligāciju gada procentu likme ir - no 27. jūnija līdz 2018. gada 27. jūnijam fiksēta diskonta likme 4,25% ar aprēķinu divas reizes gadā, bez kupona izmaksas, bet no 2018. gada 28. jūnija līdz 2023. gada 27. jūnijam fiksēta kupona likme 6% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā.

Eiro obligāciju skaits 200 tūkstoši, un vienas obligācijas nominālā vērtība ir 100 eiro. Sākotnējās izvietošanas vērtība ir 81,0362% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 27. jūnijs, bet dzēšanas datums – 2023. gada 27. jūnijs.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.