Šajā laikā ik gadu plašsaziņas līdzekļos aktualitāšu TOP augšgalā ir diskusijas un viedokļu apmaiņa par jautājumiem saistībā ar kārtējā gada valsts naudas maka piepildīšanu un tā tērēšanu.
Galvenā ziņa, ko atnes jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums par Latvijas valsts budžetu, nav pārsteidzoša - vairums pētījuma dalībnieku nav apmierināti ar budžeta līdzekļu izlietošanu. Tam kā iemesls varētu būt pārliecības trūkums par nodokļos samaksātās naudas izmantošanas efektivitāti un, pats galvenais, par sasniegtajiem rezultātiem jeb - kas un cik lielā mērā no budžeta ieguvis. Līdz ar to mazinās iedzīvotāju vēlme iesaistīties nodokļu maksāšanā, un tie izvēlas darboties nereģistrētajā ekonomikā, par ko liecina vairākos pētījumos uzrādītais salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā.
Ikdienā budžeta tēma ir aktuāla katram indivīdam, ģimenei, uzņēmējam un tāpat arī valsts līmenī. Svarīgas budžeta veidošanas komponentes ir ieņēmumi un izdevumi, kas galu galā parāda, vai ar ieņēmumiem, respektīvi, nomaksātajiem nodokļiem un citiem iedzīvotāju un uzņēmēju maksājumiem valsts budžetā, iespējams nosegt valstisku funkciju īstenošanu. Labākajā gadījumā izdevumus pilnībā iespējams nosegt ar ieņēmumiem un budžets ir sabalansēts vai pat ar pārpalikumu, veidojot rezerves finansiāli grūtākiem laikiem.
Latvijai diemžēl tikai vienu reizi pēdējo 20 gadu laikā ir izdevies gadu noslēgt ar pārpalikumu, un vēl vienu gadu tas ir bijis sabalansēts. Taču jāatzīmē, ka pēdējās ekonomiskās krīzes laikā īstenotās konsolidācijas rezultātā deficītu izdevās samazināt no 9.1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009. gadā līdz 0.8% no IKP 2012. gadā. Pēc tam Latvijas ekonomikas izaugsme uzrādīja strauju augšupeju, taču budžeta deficīta attīstība notika pretējā virzienā un tas pieauga līdz pat 1.6% no IKP 2014. gadā. Turpmākajos gados Latvija ir apņēmusies budžeta deficītu noturēt relatīvi zemā līmenī, lai izpildītu Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumu par virzību uz teju sabalansētu budžetu strukturālā izteiksmē.
Pie mērenas ekonomikas izaugsmes un bez būtiskām izmaiņām nodokļos, politikas veidotājiem būs liels izaicinājums rast papildu finansējumu nozaru problēmu risināšanai, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai vai autoceļu atjaunošanai. Šajā sakarā būtu neatlaidīgi jāvirzās uz nozarēm piešķirtā finansējuma auditēšanu. Šogad aizsāktā izdevumu pārskatīšana [ii] ir darbs pareizā virzienā. Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšana nepieciešama, lai izvērtētu šī finansējuma pamatotību un efektivitāti. Pretējā gadījumā piešķirtais finansējums šķiet pašsaprotams un tā lietderīga izmantošana paliek sekundāra.
Liela uzmanība jāpievērš un atbildīgs darbs jāiegulda sasniedzamo rezultātu definēšanā, lai tādējādi tas kalpotu par atskaites punktu izdevumu efektivitātes mērīšanā. Šāda uzdevuma īstenošanā nepārprotami nepieciešama nozaru politikas veidotāju un profesionāļu ieinteresētība un iesaiste par visiem 100%. Ļoti ticams, ka rezultātā izdevumu efektivitātes mērīšana vainagotos ar bezjēdzīgu tēriņu izskaušanu un iespēju brīvo finansējumu novirzīt daudz svarīgākām nozaru vajadzībām.
Arī kārtējās barometra aptaujas rezultāti atspoguļo viedokli par neapmierinātību ar budžeta izlietojumu - vairums respondentu uzskata, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izsaimniekota. Sākumā jau minēju, ka to varētu skaidrot ar informācijas trūkumu par budžeta līdzekļu izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem, proti, kas un cik ļoti ir mainījies pēc veiktajiem valdības tēriņiem konkrētajā nozarē. Turklāt aizvien neefektīvāka pieeja šķiet finansējuma piešķiršana papildus iepriekšējo gadu izdevumu līmenim. Izdevumu efektivitātes paaugstināšanu varētu ieviest, izmantojot nulles budžeta [iii] plānošanas pieeju. Ar tās palīdzību būtu lielāka skaidrība par sniegtajiem pakalpojumiem sabiedrībai un īstenotajiem sasniegumiem.
Ne mazāk svarīga ir izdevumu struktūra – kādam mērķim resursi tiek izlietoti un cik pozitīvu efektu tas atstās uz valsts ekonomikas izaugsmes veicināšanu. Šobrīd valdībā akceptētais budžets parāda, ka plānotie izdevumi patēriņam līdz 2019. gadam pieaugs daudz straujāk nekā investīcijām. Šādas pārmaiņas ekonomiku stimulēs īstermiņā.
Vēl viens būtisks aspekts budžeta plānošanā ir stabilitāte un prognozējamība. Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā budžeta plānošana vidējam termiņam jeb nākamajiem trijiem gadiem pastāv tikai uz papīra. Budžeta ieņēmumu un izdevumu plāns vidējam termiņam tiek izveidots un apstiprināts, taču prakse parāda citu ainu. Lai nofinansētu gadiem esošās akūtās vajadzības, katru gadu tiek pieņemti lēmumi par izmaiņām nodokļos vai notiek iepriekšējo lēmumu atlikšana, piemēram, nodokļu izmaiņas ar negatīvu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem tiek pārbīdītas uz nākamajiem gadiem, investīciju projektu īstenošana tiek pārcelta uz vēlāku laiku. Nenoliedzami, apstākļi gadu laikā var mainīties, un tādēļ rodas nepieciešamība veikt izmaiņas apstiprinātajā budžeta plānā, taču tā nevar kļūt par ierastu praksi kā šobrīd.
Raugoties no budžeta viedokļa, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un valsts konkurētspējas veicināšanai nepieciešama saprātīga budžeta politika ar stabilu un prognozējamu nodokļu politiku un efektīvu resursu izmantošanu. Ieguldītais darbs, panākot efektīvu budžeta ieņēmumu izlietošanu un sabiedrības informētību par sasniegtajiem rezultātiem, veicinātu iedzīvotāju un uzņēmēju izpratni un vēlmi piedalīties nodokļu nomaksāšanā.
