Šā gada augustā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums palielinājās par 53 miljoniem latu un astoņos mēnešos veidoja 250,6 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) dati.
Pārpalikumu kopbudžetā ministrija skaidro ar pēdējo gadu laikā novēroto tendenci, kad gada pirmajā pusē ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi.
Savukārt gada pēdējos mēnešos situācija ir diametrāli pretēja – izdevumu pieaugums pārsniedz ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada astoņos mēnešos būtu jāvērtē piesardzīgi.
Vērtējot budžeta iespējas, papildus augstāk minētajam konsolidētā kopbudžeta rezultātam jānovērtē vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, kas ietver arī tādus vispārējās valdības darījumus un institucionālās vienības, ko neatspoguļo konsolidētais kopbudžets. Būtiskākie elementi, kas lielā mērā samazina šā gada konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas pārpalikumu, ir ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu nesabalansētība, vispārējās valdības sektorā ietilpstošo valsts un pašvaldību uzņēmumu paredzamie zaudējumi, nomaksātās AS Liepājas metalurgs galvojuma saistības un citi negatīvas ietekmes darījumi. Tā, piemēram, šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta pārpalikumu ir palielinājis ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pārsniegums pār ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu un pasākumu izdevumiem.
Astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 195,4 miljoniem latu jeb 6,8% salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu. Būtiskākais pieaugums saglabājās ieņēmumos no sociālās apdrošināšanas iemaksām (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, par 78,8 miljoniem latu jeb 8,6%), pievienotās vērtības nodokļa (par 47 miljoniem latu jeb 6,4%) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 39,9 miljoniem latu jeb 6,9%). Kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde pārsniedza plānu par 3,2%, ko pamatā noteica labāka darbaspēka nodokļu izpilde, kā arī lielāki ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa.
Taču nodokļu ieņēmumu izpildi ietekmē arī sezonalitāte, jo vasaras mēnešos parasti palielinās darba tirgus aktivitāte, kā arī pieaug privātais patēriņš. Tomēr, vērtējot nodokļu ieņēmumu attīstības tendences kopumā, FM secina, ka nodokļu ieņēmumu pieauguma temps pakāpeniski samazinās un turpmāk nodokļu ieņēmumu izpilde būs atbilstoša plānotajam. Pārējo ieņēmumu izpilde liecina, ka nenodokļu ieņēmumi bija par 1,4 miljoniem latu jeb 0,5% mazāki, bet pašu ieņēmumi pieauga par 3,7 miljoniem latu jeb 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Savukārt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 2,2 miljoniem latu jeb 0,4% mazāki.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pieauga par 244,1 miljonu latu jeb 7%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Augstāks izdevumu apjoms bija visos budžeta līmeņos, taču pašvaldību budžeta izdevumi pieauga straujāk (par 9,8%), salīdzinot ar valsts budžeta izdevumu pieaugumu.
Šā gada astoņos mēnešos izdevumu izpilde bija 64% no gada plāna (ieņēmumu izpilde bija 70,2% no 2013. gada plāna). Tādēļ, vērtējot turpmāko kopējo izdevumu attīstību, būtiski ir ņemt vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kas liecina, ka gada pēdējos mēnešos konsolidētā kopbudžeta izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi, tādā veidā pasliktinot situāciju budžetā, norāda FM.