Valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums pirmajā pusgadā pamatā izveidojies no augstākiem pamatbudžeta ieņēmumiem no Eiropas Komisijas (EK) par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu.
Tādējādi šie līdzekļi nevar tikt izlietoti citām vajadzībām, skaidro Finanšu ministrija(FM), aicinot pirmo sešu mēnešu laikā izveidojušos budžeta pārpalikumu vērtēt piesardzīgi.
DB jau rakstīja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 2,951 miljards latu, bet izdevumi – 2,785 miljardi latu. Tas nozīmē, ka finansiālais pārpalikums sasniedzis 165,6 miljonus latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) šā gada sešos mēnešos savukārt bija 2,4 miljardi latu, bet izdevumi 2,292 miljardi latu, veidojot finansiālo pārpalikumu 107,7 miljonu latu apmērā.
FM vēsta, ka nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija salīdzinoši laba, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem – ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem pārsniedza plānu, savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi bija atbilstoši plānotajam. «Lai arī situācija budžetā pēc naudas plūsmas joprojām saglabājās laba, jāatzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu,» norāda ministrijā, uzsverot, ka nozares ministriju izdevumi parasti pieaug tieši gada pēdējos mēnešos un tā rezultātā gada nogalē deficīts pieaug.
No konsolidētā kopbudžeta 165,6 miljonu latu pārpalikuma lielāko daļu veidoja no EK saņemtie maksājumi, kas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai šie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi citu funkciju finansēšanai, klāsta FM.
Saskaņā ar šā gada budžeta likumu vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2013. gadā noteikts 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik, vērtējot budžeta izpildi gadā kopumā, ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo jāņem vērā pastāvošie riski saistībā ar neskaidrību par a/s Liepājas Metalurgs turpmāko darbību un spēju atmaksāt valsts galvoto kredītu, kā arī citi faktori, atzīst FM. «Patlaban valsts budžetā nav brīvu resursu, ko novirzīt šā gada budžeta grozījumos nozaru ministriju vajadzību segšanai,» secina FM, aicinot ministrijas rūpīgi plānot finanšu līdzekļus, kā arī spēt ar iepriekš piešķirtajiem resursiem saimnieciski realizēt likumā noteiktās funkcijas.